Mizgrauzis arvien aktīvāks

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Lai arī egļu astoņzobu mizgrauzis ir neliels kukainis, tas tomēr mežaudzēm nodara milzu postu. Lai šo vaboļu izplatību mazinātu, valdība kopš aprīļa vairākās pašvaldības bija izsludinājusi ārkārtējo situāciju, kura beigsies 30. jūnijā, bet egļu astoņzobu mizgrauzis ir arvien aktīvāks. Tāpēc Valsts meža dienests rosina ārkārtējo situāciju pagarināt.

Situācija ar egļu astoņzobu mizgrauzi ir dramatiska – tā par vaboles izplatību sacīja Valsts meža dienesta meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andris Purs. Viņš stāstīja, ka līdz šim visvairāk skarta Vidzeme, kā arī daļa Zemgales un Kurzemes.

Taču šobrīd, pēc viņa teiktā, "situācija ir arī ļoti slikta ne tikai tajos [novados], kur mēs plānojām paaugstinātā riska teritoriju, bet arī, varētu teikt, Kurzemes daļā, augšējā daļā, visa tā teritorija, kas mums nav šobrīd ārkārtējā situācijā".

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Agnis Šmits skaidroja: lielāka mizgraužu izplatība saistīta ar to, ka pavasarī laika apstākļi vabolēm bijuši labvēlīgi. Ja tuvākajos mēnešos laiks būs sauss, situācija labāka nekļūs.

"Tā nepatīkamā aina ir tā, ka lidošanas intensitāte ir ļoti, ļoti augsta visā Latvijas teritorijā, izņemot varbūt pašu Latgales dienvidu daļu, teiksim, Daugavpils, Kārsava. Tajā pusē mazāk," stāstīja Šmits.

Valsts meža dienestā uzskata, ka ierobežojumi jāpagarina līdz septembrim.

Tas nozīmētu, ka arī turpmāk noteiktās teritorijās egles nedrīkstēs cirst un no tām iegūt kokmateriālu.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pauda, ka aizliegums attiecas uz vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonām.

"Ja ārkārtējo situāciju pagarina tādā pašā formā, kā tas ir bijis līdz šim, tas vienā gadījumā vērtīgo egļu audzes tuvumā nozīmēs, ka īpašnieki līdz 1. septembrim nevarēs cirst egļu audzēs kokus, savukārt ja būs svaigie bojājumi, tad viņi varēs prasīt vienlaidus cirti visā mežaudzes platībā, ja ir vismaz 10 invadētie koki uz hektāru, neskatoties arī uz audzes vecumu vai caurmēru," skaidroja Muižnieks.

Par to, vai Ministru kabinets varētu pagarināt ārkārtējo situāciju, Muižnieks nav drošs, jo jau iepriekš viedokļi atšķīrās.

"Tika nolemts, ka jāveic grozījumi meža aizsardzības noteikumos, kur ir jāparedz Valsts meža dienestam iespēja sasaukt ekspertu darba grupu. Šie noteikumu projekti vēl pavisam nesen bija saskaņošanas procesā, bet, kā mēs zinām, 1. jūlijs ir diezgan tuvu – vai valdība paspēs pieņemt šos noteikumus, it īpaši ņemot vērā politisko situāciju un diskusijas par izmaiņām valdībā, es nezinu," sacīja Muižnieks.

Egļu astoņzobu mizgraužu izplatības ierobežošanai plānots izmantot arī feromonu slazdus, kas privāto mežu īpašniekiem būs pieejami ar Valsts meža dienesta atbalstu, taču saistībā ar to, ka šādi vaboļu slazdi ir pieprasīti daudzviet Eiropā, piegādes kavējas.

Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgraužu postījumus, no 1. aprīļa 32 pašvaldībās izsludināja ārkārtējo situāciju, kuras laikā būs noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi mizgrauža aktivitātes samazināšanai, tostarp vietām būs aizliegta koku ciršana.

Ārkārtējā situācija izsludināta līdz 30. jūnijam. Atsevišķās mežu zonās uz ārkārtējās situācijas laiku būs aizliegts cirst kokus.