Jelgavas pilī notiks Guntas Skujas svētku koncerts

Par vienu no mūsu tautas lielākajām vērtībām un bagātībām jau izsenis tiek uzskatīta latviešu tautas deja, kas vēl joprojām tiek rūpīgi kopta teju katrā Latvijas pilsētā paaudžu paaudzēs. Atzīmējot horeogrāfes Guntas Skujas jubileju un ieskandinot Vispārējos XVII latviešu dziesmu un XVII deju svētkus, 13. maijā pulksten 16 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU, iepriekš LLU) Aulā norisināsies krāšņs svētku koncerts "Ej un dedz...", informē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

Gunta Skuja ir deju pedagoģe, deju svētku virsvadītāja un horeogrāfe, kura katru sezonu rada jaunas dejas, kas ir iekļautas ne tikai Latvijas skatuviskās dejas zelta fondā, bet arī dziesmu un deju svētku repertuārā, atstājot nenovērtējamu ieguldījumu latviešu skatuviskās dejas mākslā. Nopelniem un atzinīgi novērtētā horeogrāfe latviešu skatuviskajā dejā ienesusi savu rokrakstu, ar dvēseles piepildītām, jautrām un cēlām dejām, kas tiks izdejotas LBTU Aulā.

Koncertā piedalās Guntas Skujas mākslinieciskie kolektīvi – LBTU Tautas deju ansamblis "Kalve", Mārupes kultūras nama Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Mārupieši" - D un E grupas sastāvi, kā arī Mārupes kultūras nama Senioru deju kolektīvs "Klasesbiedri". Koncerta mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja, režisore Elīna Apsīte, savukārt par koncerta noskaņu parūpēsies Liepājas teātra aktieris Valts Skuja.

Horeogrāfe ir stingra un prasīga pret saviem dejotājiem, pateicoties tam, viņas vadītie deju kolektīviem iegūst augstas vietas deju konkursos un skatēs gan Latvijā, gan arī pasaulē. G. Skujai ir labs organizatores talants, kas palīdz veiksmīgi strukturēt veicamos darbus, turklāt viņai piemīt arī asprātība, humora izjūta un sirsnīgs smaids.

Jāatzīmē, ka Kalvēniešu kolektīvs apkopojis arī viņas spārnotākos izteicienus mēģinājumos un koncertos, kā, piemēram, "nu atkal man tā skujiņa", "zods augšā un broša pa priekšu", "neesat man te nekāds veco ļaužu pulciņš", "nevelies, nevelies", "ka tikai neiesvīstam" – attiecināts uz slinkiem dejotājiem, "savāciet tos savus puķu rūgtos jeb "savāciet" pirkstus kopā", "un tā mēs varam turpināt cilāt to kāju līdz pensijas vecumam, bet jēgas nekādas" un citus izteicienus, kas spilgti raksturo tieši horeogrāfi G. Skuju.

Dejotāju iedvesmota, G. Skuja radījusi vairāk nekā 50 jaunrades deju, tostarp "Visu dienu Jumi dzinu", "Metenis", "Gāju, gāju šo celiņu", "Ik rudeni valodiņa", "Eņģelītis", "Malējiņa", "Odums", "Gosti", "Jezups", "Man izauga divas vārpas", "Gailis un vista", "Dieviņš bija", "Buramdancis", "Gričeņiks", "Ziemas svētki", "Pērkoņdancis" un citas.

Biļetes uz koncertu var iegādāties ŠEIT.