Egļu astoņzobu mizgrauzis apdraud egļu audzes

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Arī šogad Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus apsekot egļu audzes, pievēršot uzmanību egļu astoņzobu mizgrauža izplatībai. Šis bīstamais kaitēklis kokiem nodara neatgriezeniskus bojājumus, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos var apdraudēt arī pilnīgi veselus kokus, radot meža īpašniekiem finansiālus zaudējumus. Ir īpaši svarīgi laicīgi konstatēt egļu astoņzobu mizgrauža klātbūtni, informē Valsts meža dienests.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir bīstamākais kaitēklis pieaugušās egļu audzēs ne tikai Latvijā, bet visā Eirāzijā. Šis kaitēklis parasti savairojas vēja gāztās vai citādi novājinātās eglēs, nemizotos baļķos, kuri diametrs ir lielāks par 12 cm. Par mizgraužu uzbrukumu kokam liecina samērā reti, ap 1 mm lieli caurumi stumbrā – ieskrejas, un pie koka sakņu kakla sakrājušās svaigas nobiras jeb brūni mizas milti. Būtiski, ja mizgrauzis savairojas masveidā, tas var bojāt arī pilnīgi veselas egles.   Šī gada vēji un nokrišņi var nodrošināt labvēlīgu vidi mizgraužu izplatībai, tāpēc Valsts meža dienests (VMD) aicina meža īpašniekus apsekot egļu audzes un pievērst uzmanību, vai nav manāmas šī kaitēkļa klātbūtnes pazīmes. 

“Dabā novērojamas egļu audzes, kas cietušas no vējgāzēm un snieglauzēm. Ja šādas audzes netiks sakoptas, tad tās ir potenciālās mizgraužu ligzdas. Papildus jāskatās, vai audzes nebūs cietušas no pārlieku mitruma, kas arī var kalpot mizgraužu populācijas veicināšanai,” brīdina  VMD vecākais eksperts Oskars Zaļkalns. Eksperts arī uzsver, ka meža īpašniekiem ir pēdējais laiks novākt bojātos kokus, lai nenotiktu kaitēkļa savairošanās.   VMD atgādina, ka līdz 1. aprīlim pilnībā jāpabeidz egļu audžu izstrāde, un meža jāizved visi skuju koku kokmateriāli. Šī prasība var neattiekties vien uz tām cirsmām, kurām vismaz 500 m attālumā neatrodas citas vidēja vecuma un pieaugušas egļu audzes.   Tāpat kā pērn, arī šogad nav iespējams precīzi prognozēt situāciju, tādēļ nepieciešams ievērot drošības pasākumus. Būtiska nozīme ir meteoroloģiskajiem apstākļiem aprīļa otrajā pusē un maija mēnesī. Mizgrauža vaboles sāk lidot, kad zemsegas temperatūra paceļas virs 10˚C, bet gaisa temperatūra nav zemāka par 15˚C.   Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta  ”Silava” monitoringa datiem lielākais risks šajā gadā varētu būt Sēlijā un Vidzemē, bet nav izslēgta kaitēkļa savairošanās arī pārējā Latvijas teritorijā. Ņemot vērā bīstamā kaitēkļa izplatību, Zemkopības ministrijā tiek aktualizēts mizgraužu apkarošanas plāns.   Piesardzības pasākumi egļu mežaudžu īpašniekiem   Lai mazinātu bīstamā kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, Valsts meža dienests atgādina par piesardzības pasākumiem, ko vēlams ievērot katram meža īpašniekam.   Ko meža īpašniekam vajadzētu darīt?

• Vējgāzēs, vējlauzēs bojāto koku izvākšanas un malkas sagatavošanas darbus veikt ziemas periodā. Darbība, tai skaitā svaigo kokmateriālu aizvešanu no krautuvēm, būtu jābeidz ne vēlāk par 1 aprīli. Izņēmums ir kokmateriāli, kam veikti aizsardzības pasākumi (mizoti vai strīpoti) un sausais kokmateriāls.
• Maija mēneša otrajā pusē un jūnija sākumā pārbaudīt egļu stumbrus, it īpaši, ja koki gāzti, izšūpoti vai citādi bojāti. Gadījumā, ja tajos redzami mazi, aptuveni 1 mm gari caurumiņi (kukaiņu ieskrejas), kā arī svaigas mizu skaidu nobiras koka stumbra pakājē, vēlams doties uz Valsts meža dienestu un pieteikt sanitāro kailcirti, jeb galveno cirti pēc VMD sanitārā atzinuma. Vairāk informācijas LVM un LVMI "Silava" sagatavotājā materiālā par mizgrauzi un LVMI "Silava" vadošā pētnieka Agņa Šmita prezentācijā “Egļu astoņzobu mizgrauža monitorings un ierobežošana - 20.04.2022”.

• Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim meža īpašniekiem nevajadzētu veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem, vai kuru koku vidējais caurmērs ir lielāks par 16cm, jo ciršanas atliekas (zari, skujas un skaidas) izdala terpēnus, kas pievilina mizgraužus un veicina kukaiņu savairošanos. Tādējādi tiek pastiprināta mizgraužu piesaiste skuju koku audzēm. Izņēmumi pieļaujami vien tajos gadījumos, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas, un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi. Tas jādara saskaņā ar 18.12.2012. MK noteikumiem Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs”.

Svarīgi atcerēties, ka sausie, mizgraužu bojātie koki risku mežaudzei vairs nerada, taču darbības, kas saistītas ar to izvākšanu vasaras periodā, var veicināt mizgraužu piesaisti audzēm, kurās šos kokus izvāc. Mežsaimnieciskā darbība būtu pieļaujama, ja tā notiek lapu koku audzēs, kur sastopamas vien atsevišķas egles.  

VMD ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Tās misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, ikreiz sasniedzot labāko rezultātu.