Šī diena vēsturē. Halovīns jeb Visu Svēto diena

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Mūsdienu Halovīna tradīcijas pamatā ir kristietībā kopš 8. gadsimta pastāvošā Visu Svēto dienas svinēšana 31. oktobrī. Nu jau apmēram ceturtdaļgadsimtu arī Latvijā pazīstama Halovīna svinēšana 31. oktobrī.

Halovīna nosaukums radies jauno laiku sākumā Skotijas angļu valodā no vārdu savienojuma All Hallows Eve – Visu Svēto priekšvakars. Jau 4. gadsimtā kristīgajā baznīcā radās tradīcija noteiktā dienā pieminēt visus svētos un mocekļus. Dažādās toreizējās kristīgās pasaules daļās konkrētais datums atšķīrās, bet parasti tā bija kāda diena aprīlī vai maijā. Par to, kur un kā notikusi pāreja uz svēto pieminēšanu 1. novembrī, atrodamas vairākas versijas. Viena pauž, ka šādu lēmumu pieņēmis kāds no pāvestiem, jo siltajā gadalaikā Romā vieglāk izplatījušās sērgas un liels dievlūdzēju pieplūdums uz svētkiem bijis nevēlams. Cita versija 1. novembra tradīcijas ieviešanos saista ar Britu salām.

Saskaņā ar šo variantu Visu Svēto dienas svinēšana 1. novembrī vispirms iedibinājusies Īrijā un Nortumbrijā 8. gadsimtā, un no turienes tad nākamajā gadsimtenī izplatījusies kontinentālajā Eiropā. Ja tas ir tā, tad, iespējams, kristīgā baznīca ķeltu zemēs šādi agrajos viduslaikos integrējusi savā ritā pagāniskos apkūlību svētkus, ķeltu valodās sauktus Sauvin, Sauiņ vai Sauņ.

Vēl izteiktāka šī sasaiste kļuva, kad 10. gadsimtā līdzās Visu Svēto dienai 1. novembrī katoļu baznīca savā kalendārā ierakstīja arī Visu dvēseļu dienu, proti, mirušo pieminēšanas dienu 2. novembrī.

Māju apstaigāšana cienasta iegūšanas nolūkā ieviesusies Britu salās, pēc visa spriežot, ap 15. gadsimtu. Ubagi un citi trūcīgi ļaudis iegriezās mājās un piedāvājās aizlūgt par attiecīgās ģimenes mīļajiem aizgājējiem, kā atlīdzību saņemot vai nu sīknaudas gabalu, vai kādu našķi. Bieži tie bija īpaši cepumi, Britus salās saukti par soul cakes – burtiski "dvēseļu kūkām". Šādi atlīdzinātajai aizlūgšanai bija jāatbrīvo kristīgā dvēsele no šķīstītavas mocībām, un visai izplatīts daudzviet Eiropā bija arī priekšstats, ka šais svētāmajās dienās dvēseles var izkļūt no šķīstītavas un apmeklēt savējos. Attiecīgi tās arī tikušas pienācīgi sagaidītas – ar silti izkurinātu istabu un klātu mielasta galdu. Šādas ieražas pētnieki vēl 19. gadsimtā konstatējuši Tirolē, Bretaņā, pat Parīzē, un tajās, protams, saskatāma nepārprotama radniecība ar veļu mielošanu, kas piekopta Latvijā vēl pagājušajā gadsimtā un, iespējams, dažviet notiek joprojām.

Protams, Halovīna masku tēli saistās pamatā ar makabro, mistisko, šausminošo – visu, kas atgādina dzīvajiem par neizbēgamo ceļu uz viņpasauli.