Latvijā aug izdzertais legālā alkohola patēriņš

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Gada pirmajos septiņos mēnešos katrs Latvijas iedzīvotājs ir izdzēris vairāk nekā 18 litrus alkohola. Tā secināms no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, kas uzrāda augošu vietējam patēriņam nodotā alkohola apjomu. Tomēr līdz ar pandēmijas diktēto ierobežojumu atcelšanu mūsu valstī apgriezienus uzņem arī nelegālā alkohola aprite.

Septiņos mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs palielinājies par sešarpus procentiem salīdzinājumā ar pērno gadu. Tā liecina kārtējie Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Dati uzrāda, ka kokteiļi dzerti mazāk, savukārt vīna, konjaka, degvīna tirgošana gājusi plašumā, sevišķi audzējot liķiera un viskija patēriņu.

Latvijā labi klājas arī nelegālajam rūpalam. Līdz brīdim, kad pieķer policija.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa pastāstīja par oktobra sākumā Bauskas novadā uzietu nelegālā alkohola ražotni. Tur likumsargi atrada 225 litrus spirta un 408 litrus jau gatavu dzērienu.

"Šogad policija ir ļoti aktīvi pievērsusies nelegālo akcīzes preču apkarošanas jautājumiem, un šogad ir daudz vairāk uzsākti kriminālprocesi," sacīja Kalniņa.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē, kas atbildīga par likumu ievērošanu no Jēkabpils līdz Tukumam, pērn deviņu mēnešu laikā sākti 69 kriminālprocesi par akcizēto preču nelikumīgu apriti. Šogad deviņos mēnešos tādu lietu ir jau 95 jeb par gandrīz trešdaļu vairāk. Šo statistiku gan ietekmē izmaiņas normatīvos, kas kriminālprocesus tagad ļauj sākt arī par cigarešu tirgošanu nelielos daudzumos.

Nelegālā rūpala aktivizēšanos un pieķeršanu policija saista ar divām lietām: labāku pašu izmeklētāju darbu, jo tas noteikts kā prioritāte, un pandēmijas ierobežojumu atcelšanu, kā dēļ cilvēkiem kļuvusi brīvāka dzīve ar augošu vēlmi pēc nelegāliem un tādēļ lētākiem kairinātājiem.

Un, lai gan ceļam žogus, pastiprināti sargājam robežas un pat liedzam pārvietošanos, preces no divām pamata izcelsmes valstīm – Krievijas un Baltkrievijas – pie mums ieved arvien vairāk.

Robežsardzes Daugavpils pārvaldes pārstāvis pulkvežleitnants Igors Ostrovskis pastāstīja par pagājušajā nedēļā aizturēto Latvijas pilsoni, kuru pieķēra pārnēsājam saiņus ar kontrabandas cigaretēm. Cigaretes kāds viņa sabiedrotais Latvijā ieveda vilcienā, visticamāk, paslēptas ogļu kravā, iepriekš sarunātā vietā izmeta, bet savācēju jau noķēra robežsargi.

Par nelegālo preču izķeršanu uz robežas ir atbildīgs Valsts ieņēmumu dienests. Robežsargs Ostrovskis pastāstīja, ka preces mēdz noslēpt tā, ka ar skeneriem tās neizdodas fiksēt. Gadoties arī pašas tehnikas iziešana no ierindas, un tad trešo valstu ražojumus pie mums ievest vēl vieglāk.

Viņš zināja stāstīt, ka mazinājusies kontrabanda pāri "zaļajai" robežai, jo pierobežā izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ patruļas ir biežākas. Bet šādiem nelegāliem pārvadājumiem aizvien aktīvi tiek izmantots dzelzceļš.

Liela daļa ievesto preču paliek vietējā tirgū. Valsts policijas pārstāve Dace Kalniņa skaidro, ka būtiski sarucis no Krievijas ievesto nelegālo preču apjoms, bet Baltkrievijas ražojumi tirgū parādās arvien vairāk.

Likumsargi atgādina, ka sods draud arī pircējiem, pie kuriem atrod, piemēram, astoņas cigaretes vai 50 mililitrus dzēriena.