Drīz sāks darboties pirmais vidējā ātruma radars

Uzņēmuma iesniegtā līgumcena 1 261 156 eiro (bez PVN) bija zemākā no piecu pretendentu piedāvātajām. No tās ap 900 000 eiro (bez PVN) paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro (bez PVN) – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.–2025. gadā.

Līguma slēgšana ar PS "Fima Group" aizkavējās, jo iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Šodien IUB publicēja lēmumu, atļaujot pasūtītājam slēgt līgumu ar atklātā konkursā noteikto uzvarētāju.

Projekta īstenošanai Ceļu satiksmes drošības padomē 2021. un 2022. gadā piešķirti līdzekļi 1 050 000 eiro apjomā. Realizējot projektu, pagājušajā gadā jau ieguldīti 57 582 eiro (ar PVN): iepirkumu rezultātā izstrādāti elektrotīkla pieslēgumu būvprojekti par 36 118 eiro (ar PVN), ko veica SIA "ELKO"; AS "Sadales tīkls" veicis elektrotīkla pieslēgumu ierīkošana 26 vietās, kas izmaksāja 21 463 eiro (ar PVN).

Četru mēnešu laikā no līguma stāšanās spēkā uzņēmumam jāveic transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojekta ieviešana vienā posmā, veicot reģistrācijas iekārtu projektēšanu, izbūvi un aprīkojuma uzstādīšanu, datu apmaiņas servisu izstrādi informācijas nodošanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kā arī visu iekārtu un sistēmu verificēšana.

Visos 16 posmos, ko LVC speciālisti izvērtējot noteica kā prioritārus, vidējā ātruma kontroles sistēmai jābūt uzstādītai deviņus mēnešu laikā pēc līguma stāšanās spēkā. 16 aprīkojamie posmi:

Rīga–Igaunijas robeža (A1) (13,4.–20,0. km),
Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) (54,4.–62,2. km),
Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (A3) (36,2.–38,9. km),
Rīgas apvedceļš (A5) (23,0.–28,7. km),
Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (102,2.–116,1. km),
Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (133,3.–139,2. km),
Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (A6) (150,2.–159,7. km),
Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (A7) (24,2.–40,1. km),
Rīga–Jelgava (Lietuvas robeža) (A8) (49,4.–69,3. km),
Rīga–Liepāja (A9) (26,0.–38,2. km),
Rīga–Liepāja (A9) (156,6.–169,4. km),
Rīga–Ventspils (A10) (24,0.–30,8. km),
Rīga–Ventspils (A10) (45,0.–52,5. km),
Rīga–Ventspils (A10) (134,9.–140,8. km),
Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (A13) (81,8.–88,5. km),
Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) (22,1.–29,2. km).

Par pamatu autoceļu posmu izvēlei ņemta ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistika par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējā satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un satiksmes organizācija (aizliegums apdzīt).

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas šo funkciju pilda, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos. Vidējā ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates, autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.

No 2025. gada sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.