Pilotēšanas noteikumi jāievēro ikvienam

No 2021.gada stājas spēkā vienots Eiropas regulējums, ka visiem dronu lietotājiem ir jāreģistrējas. Ja drona masa ir lielāka par 250 gramiem, tad ir obligātas attālinātās apmācības un tiešsaistes eksāmens. Ja drons ir lielāka izmēra un vide, kurā tiek veikti lidojumi, ir tuvāk cilvēkiem un pilsētvidei, jākārto papildu eksāmeni. Dronu lietošanas regulējums iedalīts divās kategorijās – atvērtajā un specifiskajā. Būtiskākās lietas, kas jāievēro atvērtajā kategorijā, ir reģistrācija, apmācības, pēc tam jāievēro lidojuma augstums, kas nepārsniedz 120 metrus, bet kartē jāseko, vai ir kādi ierobežojumi vai aizliegumi. Jāievēro arī cilvēktiesības uz privātumu.

Kā jārīkojas, ja vēlas veikt lidojumu ar dronu Jelgavas pilsētas teritorijā:

jābūt Civilās aviācijas aģentūras atļaujai (CAA);
jāiesniedz iesniegums (iesniegumā jānorāda plānotā lidojuma laiks, vieta, kā arī bezpilota gaisa kuģa tehniskie parametri, iesniegumam pievieno arī CAA atļauju. Pašvaldībai plānotais lidojums jāpiesaka vismaz 10 dienas pirms tā veikšanas, saskaņojumam un atļaujai jābūt līdzi arī lidojuma laikā.) un CAA atļauja Jelgavas pilsētas pašvaldībai - klientu apkalpošanas centrā vai elektroniski marketings@ jelgava.lv;
Jelgavas pilsētas pašvaldība sagatavo saskaņojumu, nosūta to drona pilotam, informē Valsts policiju, Valsts drošības dienestu (drošības policiju) un pašvaldības policiju, kā arī klientu apkalpošanas centru Jelgavas pilsētas pašvaldībā;
drona pilotam līdzi jābūt gan CAA izsniegtajai atļaujai, gan arī Jelgavas pilsētas pašvaldības izsniegtajam saskaņojumam;
Jelgavā, tāpat kā citur Latvijā, spēkā ir noteikumi par vietām, kur drona lidojumiem papildus CAA saskaņojumam obligāti jāsaņem arī objekta īpašnieka vai valdītāja atļauja, – tie galvenokārt ir ar civilo un militāro drošību saistīti objekti. Jelgavā tas ir ugunsdzēsēju depo Dobeles ielā 16, Valsts policijas Zemgales reģiona iecirknis Pētera ielā 5 un Katoļu ielā 8a, Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona ēka Dambja ielā 22, kā arī Jelgavas cietums Palīdzības ielā 3 un 7.

Dronu lietojumu regulē MK noteikumi "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi", kas stājās spēkā 2021. gada vasarā, kā arī likums "Par aviāciju" un ES regula. Prasības attiecas uz ikvienu, kas veic lidojumus ar dronu, organizē dronu lidojumus un kura īpašumā vai pārvaldībā ir drons.

Veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi augstumā līdz 120m no zemes vai ūdens virsmas, ievēro šādus nosacījumus:

lidojumam izvēlas pēc iespējas īsāko un drošāko lidojuma trajektoriju, kā arī saīsina laiku, kurā bezpilota gaisa kuģis pārlido pāri trešajām personām piederošam īpašumam, ielām un autoceļiem;
lidojumu pāri trešajām personām piederošam īpašumam veic ne zemāk kā 30 m augstumā no zemes vai ūdens virsmas un ne tuvāk kā 10 m no šķēršļa;
lidojumi jāveic tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, privātumu un mantu, valsts aizsardzības un drošības intereses, citu gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, nenodarītu kaitējumu videi, tostarp dzīvniekiem, kā arī netraucētu glābšanas dienestiem veikt savus darbus;
dronam jābūt marķētam ar īpašnieka vai valdītāja vārdu un uzvārdu, deklarētās dzīvesvietas adresi un tālruņa numuru (marķējumam jābūt skaidri nolasāmam);
drona tālvadības pilotam aizliegts pilotēt dronu vai pildīt lidojumu novērotāja pienākumus, ja tas atrodas alkoholisko, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē;
pirms katra lidojuma veikšanas drona tālvadības pilota pienākums ir iepazīties ar aeronavigācijas informāciju, kura pieejama tīmekļvietnē ais.lgs.lv: tajā atrodami lidojumiem nepieciešamie dati par Latvijas gaisa telpu;
drona tālvadības pilotam pirms katra drona lidojuma veikšanas jāizvērtē apkārtējās vides specifika, ģeogrāfiskais izvietojums un meteoroloģiskie apstākļi;
ja persona vēlas veikt drona lidojumu tuvāk par MK noteikumos noteikto, papildus CAA atļaujai drona lidojums jāsaskaņo ar konkrētā objekta īpašnieku vai valdītāju, piemēram, ar militārajiem objektiem, ieslodzījuma vietām, avārijas riska objektiem, transporta mezgliem, pašvaldībām u. tml.
drona īpašniekam jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība pret zaudējumiem, kurus drons varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai, mantai, kā arī videi.

Pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā ir tiesības ierobežot (V punkta 34. apakšpunkts) bezpilota gaisa kuģu lidojumus virs šādiem objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem:

publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas minētā pasākuma aktīvās darbības laikā, ieskaitot objektīvi pamatotu laiku pirms un pēc pasākuma;
cilvēku pulcēšanās vietas tās aktīvās darbības laikā;
mācību iestādes;
veselības aprūpes iestādes;
apdzīvotas pašvaldības teritorijas;
ielas ar intensīvu satiksmi;
atpūtas zonas;
kapsētas.

No 2022. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumu prasības, kas paredz jaunus vispārējās civiltiesiskās atbildības minimālos limitus par zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis jeb drons varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi. Ja nav veikta vispārējā civiltiesiskā apdrošināšana pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešajai personai, kā arī videi, izmaksas, lai atlīdzinātu radītos zaudējumus, īpaši, ja šādos gadījumos ir iesaistīta pilotējamā aviācija, var būt ļoti augstas.

Administratīvā atbildība par bezpilota gaisa kuģu lidojuma prasību pārkāpšanu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 114. pantā, paredzot šādas soda sankcijas – izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu no 150 līdz 3000 eiro.