Nerod kompromisu par skolotāju prasībām

Arodbiedrība rīkos streiku

Arodbiedrība gatavo oficiālu streika pieteikumu, kas jāiesniedz līdz pirmdienai, 12. septembrim. LIZDA gaida arī rakstiski sagatavotu Ministru kabineta lēmuma projektu no izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces ("Konservatīvie"), jo izlīgšanas komisijā ministre informēja, ka valdība tomēr varētu lemt, lai nākamā gada budžeta projektā ir paredzēts finansējums arodbiedrības prasību izpildei.

Streiks aptvers izglītības darbiniekus, sākot no bērnudārziem līdz augstskolām. Streika laikā izglītības darbinieki savā darba vietā neatradīsies. Būs arī izglītības iestādes, kas streika laikā tiks slēgtas. LIZDA aicina nepieļaut gadījumus, kad tiek palielināta darba slodze tiem skolotājiem, kuri nestreiko. Pēc Vanagas teiktā, streika dalībnieku skaits varētu būt mērāms tūkstošos.

"Turpmākās sarunas mēs arī redzam iespējamas tikai ar premjera un finanšu ministra klātbūtni.

Politiķiem ir visas iespējas novērst šo nozares streiku un neradīt šīs neērtības, ļaut mācīties skolēniem un strādāt pedagogiem," sacīja Vanaga. Streika procedūru un pašu streiku, ja tas sāksies, varēšot apturēt tikai arodbiedrības prasību izpilde.

"Mēs tiekamies, tērējam laiku, bet ministrei nav neviena eiro, lai šos kompromisus rastu. Šie kompromisi, ikviens solis prasa papildu finansējumu. Tad kāpēc mēs necienām viens otru? Tad nevajadzēja organizēt izlīgšanas komisiju un vienkārši pateikt: "Nē, es kategoriski nepiekāpjos nevienā jūsu prasībā." Arī tā varēja darīt. Un viss, un mēs iesniedzam dokumentus par streiku," sarunu gaitu komentēja Vanaga.

Skolotāju prasības

Skolotāji ir neapmierināti ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās, kā arī vēlas iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. LIZDA informēja, ka nozarē valdošo problēmu kopums ir daudz plašāks, bet gadiem nerisināto jautājumu sekas – daudz dziļākas. Vanaga skaidroja:

"Kāpēc mēs plānojam streikot? Streika dziļākie iemesli ir pedagogu vēlmē pēc taisnīguma, tiesiskuma un cieņpilnas attieksmes.

Lai valstī kopumā paaugstinātos izglītības kvalitāte un pieejamība. Nozares pārstāvji vēlas saņemt cienīgu algu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasa pārtraukt gadiem ilgstošo pārslodzi. Streiks ir arī par mūsu nākotni, lai visiem skolēniem un studentiem būtu pedagogi visos priekšmetos un lai notiktu visas nodarbības, lai būtu laiks individuālai pieejai, katra izaugsmei. Streiks ir par valsts iekšējo drošību un attīstību ilgtermiņā."

Abas pedagogu prasības – slodžu sabalansēšana un algu pakāpeniska celšana – izmaksātu provizoriski 139 miljonus eiro nākamgad, 255 miljonus 2024. gadā un vēl gadu vēlāk – 276 miljonus eiro. Tā liecina precizētie IZM veiktie aprēķini.

Ministrijas nespēja rast kompromisu

Izglītības un zinātnes ministre Muižniece norādīja: "Šī valdība nevar uzņemties fiskālas saistības, kas ietekmē daudzgadu budžetu. Šis ir vēlēšanu gads."

Iepriekšējās izlīgšanas komisijas sarunās ministre piedāvājusi dažādus variantus, tostarp arī apmaksāt dīkstāves dienas, ja streiks notiks trīs dienas, nevis būs beztermiņa. Vanaga šo piedāvājumu uzskata par pazemojošu.

Ministre Muižniece uzskata, ka šis ir slikts brīdis streikam. "Mēs esam kā valdība priekšvēlēšanu gadā, un tas uzliek atsevišķus nosacījumus attiecībā uz jaunu prioritāro pasākumu vai jaunu politikas iniciatīvu iesniegšanu budžetā. Šis nav labs brīdis, laiks, kad beidzot pirmo gadu, skolas, skolēni var mācīties un mācīt klātienē normāli, bez nekādiem ierobežojumiem, kad mums ir bijis divu gadu milzīgs pārrāvums. Nenoliedzot problēmas, šis patiešām ir ļoti slikts brīdis, kad streikot," sacīja ministre.

Arodbiedrības vadītāja Vanaga uzskata, ka iespējas apmierināt pedagogu prasības tiek palaistas garām.

"Ministrija joprojām kategoriski norāda, ka darba samaksas paaugstināšanas grafika prasībām viņi nepiekāpsies un tiešām manipulē ar normatīvo aktu interpretāciju, ļoti brutāli turklāt, un maldina sabiedrību, un tāpēc nekāda progresa līdz šim nav bijis. Ar aprēķiniem ministrija netiek galā, tie nav precizēti līdz pēdējais sarunu dienai.

Sākotnēji ministrija izvirzīja kompromisus par divām pedagogu grupām - par vispārējo izglītību un pirmsskolas pedagogiem, kas likās jau cerīgi. Mēs jau bijām gatavi šiem kompromisiem piekāpties, taču ministre informēja, ka arī šiem kompromisiem nav fiskālo risinājumu.

Ar katru dienu ar šādiem paziņojumiem streikotāju skaits pieaug, bet precīzā statistika būs mūsu rīcībā astotajā datumā, un tie būs tūkstoši. Tie būs tūkstoši," stāstīja Vanaga.

IZM informēja, ka neatkarīgi no tā, vai pedagogu streiks notiks vai nē, tuvākajā laikā ikvienam skolēnam un arī pedagogam tiks nodrošināta brīva piekļuve trim digitālajām mācību platformām – "Lielvārds", "Zvaigzne ABC" un "Uzdevumi.lv" versijai "Prof", lai risinātu problēmu ar mācību līdzekļu trūkumu. To finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

"Sarunas par citiem pedagogu aktualizētajiem jautājumiem saistībā ar slodzes sabalansēšanu un atalgojuma palielināšanu turpināsim ar valdības pārstāvjiem, lai vienotos - kāda veida apņemšanās šī valdība var uzņemties, izstrādājot ceļakarti nākamajai valdībai un Saeimai. Tāpēc es ticu, ka mēs varam no plānotā streika izvairīties, kaut gan juridiski tas tiks pieteikts," paziņojumā medijiem norādīja Muižniece.

Viņa norādīja arī, ka līdz 19. septembrim mēģinās pārliecināt finanšu ministru, premjerministru par tiem apsvērumiem, ar kuriem saskaras ikviens skolotājs. Atbildot uz jautājumu, vai ir prasījusi naudu finanšu ministram, Muižniece sacīja: "Protams, ka es esmu teikusi. Protams, ka es saprotu, cik katra lieta maksā."

No finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība"), kura vārdā atbildēja viņa padomniece, un premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") sniegtajām rakstveida atbildēm izriet, ka ministre ir lūgusi papildu naudu pedagogu algu palielināšanai, sākot ar nākamo gadu, bet tuvo vēlēšanu dēļ šādas summas pašlaik nepiešķiršot.

"Vēlēšanu gadā budžetu nākamajam gadam pieņem jaunā Saeima. Nevienam no ministriem nav pilnvaru rīkoties citādi. Finansējums ir nodrošināts ne tikai līdz 2022. gada beigām, kā noteikts grafikā, bet līdz šī mācību gada beigām," stāstīja finanšu ministra padomniece Karina Ploka ("Jaunā Vienotība").

Kariņš komentēja: "Jaunnedēļ valdības sēdē uzklausīsim ministres ziņojumu par sarunām ar LIZDA un iespējamiem kompromisiem, kas neietekmē nākamo gadu valsts budžetus.

Izglītības un zinātnes ministre var vienoties ar LIZDA tikai par risinājumiem, kas nerada ietekmi uz nākamo gadu valsts budžetiem, jo šai valdībai īsi pirms Saeimas vēlēšanām nav mandāta pieņemt lēmumus, kas atstāj šādu ietekmi."

Skolu direktori streika laikā kolēģus atbalstīs

Latvijas Radio uzrunātie skolu direktori nožēlo, ka ministrijai un pedagogu arodbiedrībai nav izdevies panākt kompromisu. Streiks, viņuprāt, sabiedrībā radīs neapmierinātību, ka valsts ar skolotājiem nespēj rast kopsaucēju. Savus pedagogus, kuri plāno streikot, direktori gatavi atbalstīt.

"Manuprāt, sarunām bija jābūt jau agrāk. Ļoti personīgs viedoklis – ja gāja uz to, ka jāstreiko, tad to vajadzēja darīt no 1. septembra, neuzsākot mācību procesu," stāstīja Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas direktore un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle Daiga Puga. Viņa prognozē, ka viņas kolēģi streikā piedalīsies, bet ieraksta tapšanas laikā vēl nebija zināms, ko pedagogi sapulcē nolems. Neatkarīgi no tā direktore uzskata, ka streiks radīs sekas.

"Vecāki un sabiedrība nespēs pieņemt to, ka augstākstāvošās institūcijas nevar vienoties un pieņemt adekvātus lēmumus, lai skolotāji būtu apmierināti. Skolotāji ir pelnījuši lielāku atbalstu un cieņpilnu attieksmi," uzsvēra Puga.

Vilšanos par nespēju rast kompromisu pauda galvaspilsētas lielākās skolas – Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas – direktors Romans Alijevs, kura iestādē vairāk nekā 1800 skolēnu apmāca 150 skolotāji. Viņaprāt, problēmas risināšanā aktīvāk bija jāiesaistās valdībai.

"Kaut kā mums klibo tā sistēma. Eksperti ļoti reti ir iesaistīti, ļoti reti vaicāti viedokļi, kādi ir pētījumi un par ko tie liecina. Tik saasinājušās problēmas, ka skolotāju profesijas prestižs krīt, skolotāju atalgojums, skolotāju vakances skolās. Tiem visiem trūkumiem vajag rast risinājumus, kā novērst," sacīja Alijevs.

LIZDA nostāju ciena arī Rīgas dome, vienlaikus uzskatot, ka streiks nav vienīgais risinājums, kā problēmu risināt. Kā galvaspilsētas skolas ar streiku tiks galā, vēl ir pāragri runāt, uzvēra Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis, prognozējot, ka skaidrāk būs zināms tuvākajās dienās.

Viņš stāstīja: "Protams, tas jebkurā gadījumā apgrūtinās – vai tie būs četri pieci, vai desmit, vai puse, vai visi skolotāji – tas neapšaubāmi ietekmēs jebkuru iedzīvotāju, kam ir izglītības vecumā bērni. Tai skaitā arī pašu iestādi kā organizāciju."

Pārsteiguma mirkli piedzīvojusi arī bijusī izglītības un zinātnes ministre, tagadējā pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Ilga Šuplinska, vienlaikus atzīmējot, ka plānotais streiks ir loģisks. Viņasprāt, tuvākajā laikā abas puses nespēs vienoties.

"Es domāju, ka nav uz ko cerēt, jo, ņemot vērā, ka "Jaunā Vienotība" ir bijusi IZM un absolūti labi pārzina situāciju, kāda tur ir bijusi, šī nostāja, kurā nenotiek nekāda vienošanās, es domāju, ka ir daļēji balstīta koalīcijas lēmumos.

Tas nav vienpersonisks IZM risinājums.

Tas pierāda tikai to, ka "Jaunā Vienotība" ir pārliecināta savā reitingā. Un arī šis solis vairāk krīt uz "Konservatīvajiem". Vismaz vēlētāju acīs. Tāpēc līdz vēlēšanām es ļoti apšaubu, ka notiks kāda vienošanās," stāstīja Šuplinska.

LIZDA uztur divas galvenās prasības – par iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu un par darba slodzes sabalansēšanu ātrāk nekā sešu gadu periodā.

Par šīm prasībām no 24. augusta līdz 7. septembrim bija plānots organizēt izlīgšanas komisijas darbu ar IZM. Ja rezultāts tajā būs neapmierinošs – līdz septembra sākumam pedagogi netiks sadzirdēti un valdībā nebūs pieņemti lēmumi –, LIZDA padome nolēma organizēt beztermiņa streiku no 19. septembra.