Agija,
Aldonis
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Marts
26272829123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
1234567
Arhīva navigācija

APTAUJA
Vai esat gatavs jaunajai apkures sezonai? ..vairāk
Kurināmais ir nopirkts visai ziemai
15
Nesatraucos par apkures izmaksām
13
Vēl meklēju lētākos piedāvājumus
10
Esmu iekrājis apkures maksājumu segšanai
7



Skolotāji skeptiski par iespējām novērst streiku

Raksts publicēts: 2022.09.05. 09:28:45
Raksta autors: lsm.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aizvien gatavojas streikam, kuru paredzēts sākt 19. septembrī. Līdz šim aizritējušas jau vienas izlīguma sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) – diemžēl bez rezultātiem. Puses gan neatmet cerības par pamieru, taču līdz šim tas nav izdevies. Dienā, kad turpinās ministrijas un LIZDA pamiera sarunas, Latvijas Radio uzrunājis tos, kuri ir šo nesaskaņu epicentrā – skolotājus. Kāds streikā piedalīsies, jo vairs nespēj strādāt esošajā slodzē, kāds cits savukārt streiku atbalstīs vien īslaicīgi – simboliski solidarizējoties ar citiem skolotājiem. Kā streiku gaida pedagogi?

Pedagogu streiks notiks, ja IZM un LIZDA nevienosies par kompromisu pirms streika izlīguma sarunu rezultātā. 5. septembrī gaidāma jau otrā sarunu kārta, taču pēc pirmās kārtas manāmu rezultātu nebija, tā norādīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Tomēr, pat ja streiks notiks, ne visi tajā plāno piedalīties. Daļa ir paudusi nostāju, ka šobrīd tam neredz jēgu.

Taču daudzi jo daudzi skolotāji visā Latvijā ir lēmuši streikā piedalīties. Katram apsvērums ir cits. Daži to dara, jo ir noguruši no milzu slodzes, kā arī vēlas lielāku atalgojumu. Dažiem pacietības mērs gan vēl nav sasniegts, taču, solidarizējoties ar kolēģiem, nolemts streikā piedalīties kaut dažas dienas.

Piemēram, Elza Baumane ir jaunā bioloģijas skolotāja Rīgas 64. vidusskolā. Viņa skaidroja – streikā, ja tāds būs, viņa plāno piedalīties divas dienas, lai izrādītu solidaritāti ar kolēģiem, jo arī viņasprāt slodze pedagogiem ir pārāk liela, bet atalgojums – neadekvāti mazs.

"Pirms mācību gada sākuma es biju vairāk tajā pusē, ka es nebiju gatava streikot – man likās, ko tad mēs panāksim? Ir kaut kādā ziņā tāda neticība. Un tad, sākoties šim mācību gadam, uzzināju, ka, ņemot vērā, ka tagad pašvaldībām ir dots tas finansējums, kā rezultātā, iespējams, ka ar to darba noslodzi, kas man ir, kas ir vairāk par vienu slodzi, man, iespējams, būs mazāka alga. Tas nozīmē – par to visu "zirga darbu", ko es daru, es, iespējams, saņemšu pat mazāk. Bet es uzskatu, ka gribētos, ka tevi novērtē, jo, lai mēs izdzīvotu, mums par visu jāsamaksā. Tapēc es šobrīd esmu tajā pusē, ka streiks ir vajadzīgs. Nezinu, vai vajadzīgs beztermiņa, bet viedoklis un attieksme būtu jāpauž," vērtēja skolotāja.

Friča Brīvzemnieka pamatskolā Latvijas Radio sarunājās ar skolotājām Agnesi Meieri un Inesi Venskus. Abas ir pārliecinātas: ja streiks būs – viņas streikos.

Venskus uzsvēra  – šobrīd teju netiek apmaksāts laiks, lai stundām sagatavotos, taču vienas mācību stundas sagatavošanai kā minimums nepieciešams tikpat daudz laika.

Tātad, lai novadītu 40 minūšu nodarbību, tai jāgatavojas vismaz tikpat. Venskus minēja piemēru – viņas vadītajai tehnoloģiju un dizaina nodarbībai par pārstrādājamiem materiāliem paredzētas divas kontaktstundas, tātad 80 minūtes, bet apmaksātais sagatavošanās laiks ir vien sešas. Tas ir viens no viņas apsvērumiem, kādēļ viņa streikā piedalīsies.

"Tā sagatavošanās, pēc tam darbu labošana, pārskatīšana, viss kopā ir neadekvāti. Ir vajadzīgi vairāk pedagogi, un vairāk pedagogu būs tad, ja būs atbilstošs atalgojums, nevis tad, ja atalgojums pedagogiem ir apkalpojošās sfēras līmenī," norādīja Venskus.

Par dalību streikā vienojusies teju visa Friča Brīvzemnieka pamatskolas komanda. Arī Agnese Meiere. Viņa streikos, jo, viņasprāt, dažādu likumu un normu izstrādātāji šobrīd ir ļoti atrauti no realitātes un nemaz neizprot praktiski strādājošo skolotāju ikdienu, tāpēc viņa cer, ka streiks varētu kalpot kā instruments, lai pedagogi tiktu sadzirdēti.

"Jaunās programmas ir skaistas, bet, ja man klasē ir 28 bērni, no kuriem man ir skolēns no Ukrainas, man ir skolēni ar izaicinājumiem, kur man ir jāpiemēro šie atbalsta materiāli... Tad pēc visām skaistajām pedagoģijas vadlīnijām man ir jādiferencē, man ir jāveido citi atbalsta materiāli un tas paņem milzu laiku. Tas nozīmē, ka tas darbs, lai es ienāktu skaisti savā klasē, novadītu savu latviešu valodu 40 minūtes, pirms tam tās ir vismaz 2 stundas, un pēc tam man ir jāanalizē bērnu sasniegumi, man ir jāpielāgo mācību saturs, lai mācību mērķi var sasniegt visi, man ir jāatbalsta skolēni, kuriem ir mācīšanās problēmas. Tā kā to problēmu, praktiski skolā strādājot ar bērniem, ir kaudze.

Un visu laiku ir sajūta, ka ir milzīgs disbalanss no tā, ko mums prasa, kas mums ir jāīsteno, no tiem resursiem," atzina Meiere.

Neviena no uzrunātajām Friča Brīvzemnieka pamatskolas skolotājām nelolo cerības, ka streika izlīguma sarunas nesīs rezultātus. Un tas nozīmē, ka 19. septembrī vismaz šīs skolas durvis, visticamāk, tā arī netiks atvērtas.

Tikmēr IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa apliecināja – ministrija ir ieinteresēta kompromisa atrašanā un cer, ka sarunu otrā kārta ar arodbiedrību nesīs rezultātus. Kanaviņa skaidroja – viens no ministrijas piedāvājumiem ir raitāka darba slodzes sabalansēšana pēc formulas 60 kontaktstundas pret 40 stundām gatavošanās un citiem ar stundas novadīšanu saistītajiem darbiem. Sākotnēji ministrija solīja līdz tam nonākt apmēram piecu gadu laikā, LIZDA to prasa jau no nākamā gada, bet šobrīd ministrija piedāvā mērķi sasniegt trīs gadu laikā.

"Pēc pirmās izlīgšanas komisijas tikšanās reizes jāsaka, ka ir jūtams, ka mēs varam rast kompromisu jeb vienošanos par to, kā būtu sabalansējamas slodzes pirmsskolas izglītības pedagogiem.

Nu tad pirmdien ministre tiekas ar Ministru prezidentu un pēcpusdienā ir otrā izlīgšanas komisijas sanāksme," klāstīja IZM pārstāve.

Jāatgādina, ka gadījumā, ja ministrijai un arodbiedrībai neizdosies nonākt pie kopsaucēja, tad beztermiņa streiks, kura laikā pedagogi uz darbu nenāks, sāksies 19. septembrī un ilgs, līdz tiks izpildītas prasības. Bez jau minētās slodžu sabalansēšanas arodbiedrība pieprasa arī atalgojuma palielināšanu, lai tas sasniegtu Izglītības likumā noteikto, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.

Vēl jābilst, ka IZM paralēli izlīguma sarunām gatavojas iespējamam streikam un šobrīd izglītības iestādēm un pašvaldībām ir izsniegusi dažādas rekomendācijas, kā nodrošināt iespējami kvalitatīvu izglītības procesu arī streika gadījumā. Ministrija gatavojas dažādiem scenārijiem – sākot ar nelielu skolotāju iesaisti streikā un beidzot ar ļoti plašu atbalstu.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.3847279548645 104(0) - 0.25755572319031 2024.03.29. 16:02 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=55007 ip: 44.222.196.236 usememcache: 1