|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
- Jelgavas ziņas
- Novadu ziņas - Politika - Komentāri - Ekonomikas ziņas - Kriminālās ziņas - Uzņēmēji runā - Dzīvesstils - Aculiecinieks - Sēru ziņas - Jurista vārds - Portāls ziņo - Basketbols - Hokejs - Volejbols - Futbols - Regbijs - Motorsports - Teniss - Karatē - Vieglatlētika - BMX - Citi sporta veidi - Izklaides ziņas - Kultūras ziņas JAUNĀKIE |
Atbalstīs ar elektroenerģijas cenu kompensācijāmRaksts publicēts: 2022.08.24. 09:03:58Raksta autors: LETA Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Valdība otrdien atbalstīja grozījumus vairākos likumos, kas paredz elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju juridiskām personām no šā gada 10.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim, pasākumus siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām un daļēju energoresursu cenu kompensāciju energoietilpīgiem uzņēmumiem. Kompensēs elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas juridiskām personāmTostarp valdība atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju juridiskām personām no šā gada 10.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Grozījumu anotācijā norādīts, ka šāds risinājums valstij varētu izmaksāt apmēram 123,578 miljonus eiro. Nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķins veikts par pamatu ņemot sistēmas operatora, kam pieslēgti vairāk nekā 100 000 lietotāju, sniegto informāciju par sistēmas pakalpojuma maksu juridiskajām personām. Gadu iepriekš par periodu oktobris-aprīlis sistēmas pakalpojuma maksa visām juridiskām personām ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) veidoja 142,212 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka atbalstu nesaņems valsts un pašvaldību iestādes, laika periodam no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim nepieciešami 123,578 miljoni eiro. Tādējādi vienam mēnesim, dalot matemātiski, tie ir 17,654 miljoni eiro. Vienlaikus, tā kā aprēķins ir tuvināts, budžetā iekļautas arī Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) atbalsta administrēšanai nepieciešamās izmaksas – 2022.gadā paredzēti 5153 eiro, ko veido piemaksu vienam darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 eiro par četriem mēnešiem, bet 2023.gadā – 7192 eiro, ko veido piemaksa vienam darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 eiro par pieciem mēnešiem, ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Konkrētie likuma grozījumi vēl būs jāapstiprina arī Saeimai. Segs izmaksas arī mājsaimniecībāmBez plānotā atbalsta uzņēmējiem spēkā ir stājušies arī grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām. Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa iedzīvotājiem būs apmēram 442,25 miljoni eiro. Daļēji kompensēs energoresursu cenas energoietilpīgiem uzņēmumiemTāpat valdība otrdien atbalstīja grozījumus Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā, kas paredz apkures sezonā nodrošināt energoietilpīgiem uzņēmumiem daļēju energoresursu cenu kompensāciju. Grozījumu anotācijā teikts, ka atbalstu pieaugušo energoresursu cenu dēļ varētu saņemt apmēram 250 energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu. Paredzēts, ka vidējais atbalsts būs 200 000 eiro apmērā. Tādējādi Ekonomikas ministrija (EM) paredz, ka atbalsts energoietilpīgajiem uzņēmumiem valstij varētu izmaksāt apmēram 50 miljonus eiro. Likumprojekts izstrādāts, lai ar atbalsta pasākumu palīdzību apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem mazinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas, kas radušās saistībā ar krasu dabasgāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu un vienlaikus nodrošinātu apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju 2022.gada rudens un 2023.gada ziemas periodā, tādējādi sekmējot arī kopējo valsts tautsaimniecības stabilitāti. EM norāda, ka atbalsts paredzēts apstrādes rūpniecības komersantiem, jo tieši tie vistiešākajā veidā ir ietekmēti no militārās agresijas sekām, šie komersanti veido energoietilpīgus uzņēmumus un vienlaikus apstrādes rūpniecība ir joma, kas nodrošina būtisku eksporta īpatsvaru. Vienlaikus likumā tiks saglabāti esošie atbalsta instrumenti un nosacījumi pie kādiem saimnieciskās darbības veicēji var pretendēt uz atbalstu un to finansēšanas kārtību. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina parlamentam.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|