Kapavietu trūkumu risina ar virsapbedījumiem (3)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jau pavisam drīz daudzās pašvaldībās sāksies kapusvētki: tas ir brīdis, kad tuvinieki cenšas sakopt savu piederīgo atdusas vietas, taču kapusvētku tuvums ieskicē arī problēmu. Piemēram, Jelgavā trūkst apbedījuma vietu, bet daļa esošo kapavietu netiek ilgstoši sakoptas. Pašvaldība nolēmusi uz šādiem kapiem ļaut virsapbedījumus.

Jelgavā akūti trūkst kapavietu – ik gadu zem zemes tikai Jelgavas pilsētā gulda aptuveni 700 mirušos, taču kapu ietilpība nu jau sasniegusi maksimumu, tāpēc pašvaldība cer situāciju risināt ar virsapbedījumiem. Tas nozīmē – ja kapa vieta kādu laiku nav sakopta, tad pēc apsekošanas tiek lemts par atļauju apbedīt virsū iepriekšējam kapam citu.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Pilsētsaimniecība" speciāliste apbedīšanas jautājumos Solvita Vaivode skaidroja: "Mēs apsekojam tās kapa vietas un ar šādiem mietiņiem atzīmējam. Un tur ir gads un aktēšanas reizes. Piemēram, šīs kapavietas šogad ir aktētas otro reizi. Un trīs mēnešu laikā cilvēkiem ir jāpiesakās, ja pēc trešās aktēšanas trīs mēnešu laikā nepiesakās, tad šīs kapa vietas pāriet pašvaldības valdījumā, un viņas var ierādīt citiem uzturētājiem."

Šogad izvērtētas jau 200 ilgstoši nekoptās kapavietas četrās Jelgavas kapsētās. Ar dzeltenajiem atzīmju stabiņiem šogad atzīmētas jau vairāk nekā 20 kapavietas, 10 no tām jau pieteicās tuvinieki un tās sakopa. Viens no iemesliem nekopšanai ir, piemēram, dzīvesvietas attālums.

Jelgavniece Zemgales reģionālajai televīzijai sacīja: "Es pati te vienu brīdi nebiju Latvijā, un momentāni jūt; ja ne katru nedēļu, tad mēnesī kādu reizi vai divas būtu jāatnāk, citādi aizaug ļoti ātri."

Savukārt Oskars skaidroja: "Nu, mēs to darām reizi gadā. Atceramies mirušos."

Bet Jeļena norādīja: "Vienkārši citiem vai nu nav iespējas, vai arī nav vairs piederīgo, vai arī aizbraukuši un cilvēki vieni palikuši, vai arī pensionāri, kuri vairs nestaigā un fiziski nespēj apkopt kapus."

Tikmēr, kā norādīja apbedījumu vietas speciāliste, daudzi vietējie jau lūko pēc iespējas iegūt nekoptās kapavietas ģimenes vajadzībām.

"Cilvēki domā, ja šādas kapavietas parādās, tad viņas ir pieejamas jebkuram, ka varētu tās rezervēt nākotnē, bet diemžēl tādas iespējas nav. Kapavieta tiek piešķirta tikai tad, ja nepieciešams veikt apbedījumu," sacīja Vaivode.

Kapu pieejamība ir aktuāla problēma daudzās pašvaldībās; pēdējā laikā daudz tiek runāts par krematorijām, kuras šobrīd Latvijā ir vien divas – Rīgā un Valmierā. Izskanējuši piedāvājumi tās ierīkot arī citviet, taču šādu projektu realizācijas saskaras ar iedzīvotāju pretenzijām vai pašvaldību iejaukšanos.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.