LLU laboratorijas ļaus izaudzēt dzīvnieku embriju

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) topošie veterinārārsti un zinātnieki gada nogalē ieguvuši divas Latvijā unikālas laboratorijas. Tās ļaus pētīt dzīvnieku radītās gāzu emisijas, kā arī laboratorijā izaudzēt dzīvnieku embriju. Tādējādi būs iespējams nepieciešamības gadījumā pavairot izzūdošu šķirņu dzīvniekus.

Pēc vairāk nekā 60 gadiem LLU Veterinārā fakultāte piedzīvojusi būtiskas pārvērtības. Apjomīgajā projektā būtiskākā esot klīniskā centra izveide vienuviet un divu līdz šim nebijušu laboratoriju izveide.  

Viena no tām ir embriju transferences laboratorija, kādas līdz šim Latvijā nav bijis. Tajā, izejot dažādus ciklus, astoņās dienās tiek iegūts embrijs, ko var gan ilgstoši uzglabāt, gan izmantot tūlītējai dzīvnieku pavairošanai.

LLU Veterinārās  fakultātes docente Ilga Šematoviča skaidroja: “Tas ir nepieciešams, lai mēs pavairotu kādas īpašas govis, govju līnijas, govju ģimenes. Akcentu liekot uz mātes genomu, mātes labo īpašību nešanu tālāk. Ar šīm metodēm mēs varam panākt, ka no katras gotiņas mēs iegūstam vienu teliņu gadā un dažus teliņus viņas mūžā, bet varam no mums interesējošā indivīda iegūt daudz pēcnācēju.”

“Ja mēs saprotam, ka mūsdienās, lai uzturētu Latvijas brūno [govi] pēc kuras īsti pieprasījuma nav, tas maksā naudu. Patiesībā pēc aprēķiniem lētāk uzturēt sanāk olšūnas, spermu, embrijus un nepieciešamības gadījumā atjaunot šo šķirni,” norādīja universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko.

LLU klīniskajā centrā tagad būs arī biokameru laboratorija, kurā varēs pētīt dzīvnieku radīto siltumnīcefektu gāzu emisijas.

Universitātes profesore Aija Ilgaža sacīja: “Biokameras dod mums iespēju pētīt, notvert pilnīgi visas gāzes, ko izdala dzīvnieks. Līdz šim to varēja veikt tikai un vienīgi kūtīs, un tikai ar aprēķiniem uz papīra. Tad šī kamera mums  ļauj ievietot dzīvnieku un skatīties reālus mērījumus, un panākt kaut vai barības piedevu izvēdināšanu dzīvniekam, kas var emisijas mazināt.”

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par jaunajām iespējām ir gandarīti, tomēr tas nozīmē, ka jaunie vetārsti kļūs vēl pieprasītāki gan ārzemēs, gan privātajā sektorā.

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis atzīmēja: “Ja mēs skatāmies uz PVD , tad mums strādā 120 veterinārārsti, bet mums vajag vēl. Ņemot vērā plašo darba piedāvājumu, mums nākas pacīnīties, lai mēs dabūtu kadrus.”

Kā stāstīja Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kovaļenko, veterinārmedicīnu jaunieši izvēlas studēt, tomēr apmierināt pieprasījumu nevarot, jo uzņemšanu ierobežo valsts piešķirtais finansējums.