Jelgavas uzņēmējus satrauc darbinieku trūkums

Jau otro gadu mūsu visu ikdienu, tostarp uzņēmējdarbību ietekmē Covid-19 pandēmija, kuras noslēgumu neņemas prognozēt pat pasaules vadošie zinātnieki. «Pandēmija būtiski ietekmē ekonomisko izaugsmi ne tikai Latvijas, bet arī pasaules kontekstā, turklāt ekonomisti šobrīd ceļ trauksmi par to, ka darbaspēka izmaksas un energoresursu dārdzība met ēnu pār eksportu,» tikšanās laikā norādīja JRTA valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška.

Tiešsaistes pasākuma dalībnieki kā vienu no būtiskākajām problēmām iezīmēja šā brīža energoresursu cenas, kuru dēļ izmaksas ir kāpušas pat vairākas reizes. «Mēs ļoti skaudri izjūtam cenu kāpumu, jo gāzes rēķins no 4500 eiro mēnesī palielinājies uz 15 000 eiro, bet elektroenerģijas cena dubultojusies,» situāciju raksturo sporta kompleksa «Zemgale» valdes loceklis Armands Ozollapa, norādot, ka tas būtiski apdraud pilnvērtīgu tālāko darbību, nemaz nerunājot par iespējamo attīstību un izaugsmi.

«Gren Latvija» valdes priekšsēdētājs Gundars Pētersons atklāja, ka tieši uzņēmuma kādreiz izdarītā izvēle par labu šķeldas izmantošanai siltuma ražošanā ļauj šobrīd Jelgavā vēl saglabāt zemu siltumenerģijas tarifu, jo citās pašvaldībās tas palielinājies pat par 70%.

Visvairāk energoresursu cenu kāpumu izjūt ražojošie uzņēmumi, tostarp – eksportējošie, kas tiešā veidā atstāj iespaidu arī uz to saražoto produktu cenu un noieta tirgus atrašanu, jo, ņemot vērā izmaksas, Latvijas uzņēmējiem ir grūti konkurēt pat ar kaimiņvalstu uzņēmumiem, jo, piemēram, Igaunijā jau ir ieviests sadales tarifu samazinājums.

Latvijas valdībā ir pieņemti vairāki lēmumi par atbalstu uzņēmumiem, piemēram, Obligātās iepirkumu komponentes samazinājums par 65% ar nākamā gada 1.janvāri. Šobrīd Ekonomikas un Finanšu ministrija strādā pie vēl viena atbalsta instrumenta – elektrības sadales tarifa samazinājuma, kas rezultātā, pēc uzņēmēju teiktā, rēķinos dotu apmēram 10% kritumu. «Mēs – uzņēmēji - piedāvāto risinājumu novērtējam kā pozitīvu, tomēr nepietiekamu, lai būtiski mazinātu energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Ir nepieciešams maksimāli ātri rast vidējā termiņa risinājumus nacionālās enerģētikas politikas noturības stiprināšanai līdzīgā energoresursu sadārdzinājuma gadījumā. Uzmanība jāpievērš tam, ka vēl aizvien pastāv nesamērīgi liels administratīvais slogs individuālu enerģētikas risinājumu ieviešanai, tostarp gadījumos, kad alternatīvo enerģiju komersants vēlas izmantot pašpatēriņa nodrošināšanai. Tāpat šobrīd ir būtiski iezīmēt risinājumus uzņēmumu energoefektivitātes veicināšanai, ko varētu īstenot, piemēram, ar Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļiem,» uzsvēra I.Kanaška.

Otra būtiska problēma, ar kuru saskaras uzņēmumi praktiski jebkurā nozarē – darbaspēka trūkums. Salīdzinot Nodarbinātības Valsts aģentūras sniegtos datus, redzam, ka bezdarba līmenis šā gada oktobrī bija 5,4%, kas ir tieši tāds pats kā 2019.gadā, kad darba devēji ļoti aktīvi sāka runāt par darbinieku trūkumu, un par 1,4% zemāks nekā tas bija pagājušajā gadā, kad tas bija 6,7%. Vēl zemāks bezdarba līmenis oktobrī bija Jelgavā – 3,4%, un eksperti ne reizi vien norādījuši, ka šāds bezdarbnieku daudzums norāda uz katastrofālu darbinieku trūkumu, jo 3-4% robeža ir tā saucamie «profesionālie bezdarbnieki», kurus darba tirgū iepludināt praktiski nav iespējams.

Ar darbaspēka trūkumu uzņēmēji cīnās dažādi, piemēram, ir ražošanas uzņēmumi, tostarp «Nakts mēbeles», kuri darbā iesaista profesionālo izglītības iestāžu audzēkņus, citi – piesaista darbiniekus no trešajām valstīm, kas tagad – pandēmijas laikā – ir ļoti sarežģīti, bet vēl vairāki - ar dažādām bonusu sistēmām cenšas noturēt esošos darbiniekus. Metālapstrādes uzņēmums «Dinex Latvia», kā norādīja pārstāvis Aivis Grotuzis, ņemot vērā darbaspēku trūkumu, nākamā gadā ieplānojis paplašināt automatizāciju un robotizāciju, uz ko virzās arī daudzi lielie pasaules tirgus līderi.

Vissarežģītākā situācija šobrīd ir viesnīcu un ēdināšanas sfērā, kur valstī noteikto ierobežojumu dēļ būtiski samazinājušies ienākumi. Tā, piemēram, vienā no Jelgavas viesnīcām apgrozījuma kritums tuvojas 70%, savukārt izdevumi kāpj, jo ne tikai jāsaglabā darbinieki, bet palielinās arī izdevumi par energoresursiem. «Jāpiekrīt Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija teiktajam, ka jau divu gadu garumā pastāvošie ierobežojumi un arvien pieaugošās apsaimniekošanas izmaksas bez mērķēta valsts atbalsta novedīs pie vairuma vietējā kapitāla naktsmītņu slēgšanas un bezdarbnieku skaita pieauguma, īpaši reģionos,» norādīja viesnīcas «Zemgale» pārstāvis Aivars Zeltiņš.

Ēdināšanas uzņēmumi savukārt šobrīd spiesti iztikt ar ēdienu piegādi un strādāšanu klātienē «zaļajā režīmā», ar ko nepietiek, lai segtu visus izdevumus, it sevišķi ņemot vērā ne tikai energoresursu cenu, bet arī pārtikas produktu cenu kāpumu.

Runājot par ražošanas uzņēmumiem, kā būtiskas problēmas tiek minētas arī izejvielu cenas, kas dažās jomās, piemēram, metālapstrādē, šobrīd ir stabilizējušās, bet citās – turpina palielināties. Ņemot vērā pandēmiju, radušās problēmas ar savlaicīgu izejvielu pasūtīšanu un piegādes ķēžu organizēšanu, tā, piemēram, SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes loceklis Rodijs Trankalis minēja: «grāmatu ražotāji saskārušies ar problēmu, ka konkrētā veida papīru iespējams pasūtīt tikai uz nākamā gada jūliju».

Kopumā, vērtējot ražošanas uzņēmumus, šis gads nav bijis slikts, taču būtiskākā iezīme ir tā, ka apgrozījums strauji audzis, bet peļņa mazinājusies, kas ilgtermiņā var atstāt negatīvas sekas uz izaugsmi. Uz to norādīja vairāki pasākuma dalībnieki, tajā skaitā SIA «Signum» valdes loceklis Andris Upenieks.

Arī tirdzniecības nozare šajā laikā saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, kāpušas darbaspēka izmaksas, jo tiem veikaliem, kuri strādā «zaļajā režīmā», jānodrošina sadarbspējīgo sertifikātu kontrole. SIA «Kanclers» šim mērķim katru mēnesi papildus tērē 3000 eiro.

Kā skaidroja apdrošināšanas kompānijas BALTA Viduslatvijas reģiona pārdošanas vadītājs Ivars Noviks, šobrīd ir svarīgi apdrošināties pret dažādiem ar Covid-19 saistītiem riskiem, pieminot, ka uzņēmējiem BALTA piedāvā Covid-19 apdrošināšanu kā papildu segumu nelaimes gadījumu apdrošināšanai, ļaujot darba devējiem izrādīt papildu rūpes par darbiniekiem. Tāpat plašs Covid-19 segums radīts arī ceļotājiem, lai pasargātu no riskiem, ko ietver jaunie apstākļi un izaicinājumi.

Jāpiebilst, ka apkopojumu par uzņēmēju problēmām un iespējamajiem risinājumiem I.Kanaška prezentēja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales padomes sēdē, norādot, ka reģionu uzņēmējiem jāsniedz atbalsts, jo viņi ir vieni no galvenajiem darbadevējiem tajos, kā arī, maksājot nodokļus, nodrošina ieņēmumus pašvaldībām, kuras savukārt par šiem līdzekļiem sniedz ikvienam iedzīvotājam svarīgus pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi.