Jelgavas domes iebilst pret apvienošanu ar novadu (1)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jelgavas valstspilsētas dome ārkārtas sēdē pirmdien, deviņiem deputātiem balsojot PAR, vienam – PRET un pieciem atturoties, tika pausts iebildums pret Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada apvienošanu 2025.gadā, kā to iecerējusi Saeima.

Domes lēmums paredz paust iebildumus pret Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 1.lasījumā atbalstīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada apvienošanu.

Kā norādīts domes lēmumā, 2021.gada 1.oktobrī saņemta Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vēstule, kurā lūgts iesniegt domes lēmumu, paužot domes attieksmi par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Likumprojekts paredz 2025.gadā apvienot Jelgavas valstspilsētas pašvaldību ar Jelgavas novada pašvaldību, nosakot Jelgavu par apvienotās pašvaldības administratīvo centru, un paredzot, ka pēc 2022.gada 1.janvāra līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās domes pirmajai sēdei pašvaldībām ir pienākums sadarboties pašvaldības mantas apsaimniekošanā, saimnieciskās darbības sekmēšanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā. Papildus likumprojekts paredz noteiktus uzdevumus, kas apvienojamām pašvaldībām veicami gan līdz to apvienošanai, gan arī pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām. No likumprojekta anotācijas izriet, ka šāds likumprojekts sagatavots, ņemot vērā Satversmes tiesas 2021.gada 21.jūnija spriedumā lietā “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5.pantam” cita starpā norādīto, ka likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Atbilstoši minētajam ir uzskatīts, ka no minētā Satversmes tiesas sprieduma šķietami izriet Saeimas pienākums lemt par Jelgavas valstspilsētas pašvaldības un Jelgavas novada pašvaldības apvienošanu. Jelgavas valstspilsētas pašvaldība uzskata, ka no minētā Satversmes tiesas sprieduma drīzāk netieši izriet Saeimas pienākums vērtēt iespējamos attīstības centrus jaunizveidotajā Jelgavas novada pašvaldībā. Ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ne Ministru kabinets, ne arī Saeima kā likumdevējs nav izvērtējušas kādas Jelgavas novadā iekļautās apdzīvotās vietas kā Jelgavas novada administratīvā centra atbilstību attīstības centra kritērijiem. Neveicot šādu izvērtējumu, valstspilsētas pašvaldības tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā. Vēršama uzmanība, ka šobrīd jau notiek administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un Jelgavas novada pašvaldība, kuras sastāvā iekļauta Ozolnieku novada pašvaldība, veic institucionālu maiņu pašvaldību apvienošanai un daudzas citas darbības, kas nepieciešamas jaunizveidotās pašvaldības darbībai. Līdz ar to uzskatāms, ka atkārtotas izmaiņas teritoriālajā reformā, apvienojot Jelgavas valstspilsētas pašvaldību ar jaunizveidoto Jelgavas novada pašvaldību, ir papildu birokrātisks process, kas saistīts ar iedzīvotāju interešu un tiesību aizskārumu, būtiski ierobežo finansiālo kapacitāti pašvaldības autonomo funkciju veikšanā un sabiedrības pamatoto vajadzību apmierināšanā, kā arī tas pārkāpj tiesiskās paļāvības principu un nav samērīgs ar iegūstamo rezultātu. 

Dome uzskata, ka likumprojekts ir izstrādāts steigā un nepārdomāti, pārkāpjot konsultāciju ar pašvaldībām juridisko procedūru, kā arī likumprojektā nostiprinātais tiesiskais regulējums nesasniedz administratīvi teritoriālajai reformai izvirzīto leģitīmo mērķi. Likumprojekts esot izstrādāts bez atbilstoša izvērtējuma un pamatojuma, kā konkrētais regulējums ietekmētu ne tikai Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju, bet arī jaunizveidotās Jelgavas novada pašvaldības iedzīvotāju intereses un tiesības. Turklāt likumprojekta izstrādātāji piemērojuši selektīvu pieeju un pārkāpuši vienlīdzības principu, nepamatoti nolemjot par atsevišķu valstspilsētu (Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Rēzekne un Ventspils) administratīvo teritoriju statusa atņemšanu. Salīdzinājumam šāds statuss tiek saglabāts Rīgas un Jūrmalas valstspilsētu administratīvajām teritorijām. Līdz ar to pieļauta nevienlīdzīga pieeja administratīvi teritoriālās reformas veikšanā. 

Domes sēdē domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norādīja, ka nepieciešams veikt iedzīvotāju aptauju un izvērtēt arī citus apstākļus, Saeimai pieņemot gala lēmumu par abu pašvaldību apvienošanu.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.