Kā raksturojams dzelzceļnieks Jelgavā?

Pētījums sākts jau 2020.gada rudenī, kad tā veikšanai saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda finansiāls atbalsts. Pētījuma autori kopumā ierakstījuši intervijas 50 stundu garumā. Intervijās piedalījušies dažādu dzimumu, vecumu un profesiju dzelzceļnieki, tostarp ceļu strādnieki, vilcienu apskatītāji, mašīnisti un depo darbinieki, pat bijušais Baltijas dzelzceļa nodaļas priekšnieks.

Interviju rezultātā noskaidrojies, ka visus intervējamos vieno ilgs darba mūžs dzelzceļā, turklāt lielākajai daļai dzelzceļš bijis pirmā darba vieta un tur pavadīti vairāk nekā 40 gadi. Jelgavas dzelzceļniekus raksturo lojalitāte nozarei, jo arī mūsdienās viņi aktīvi seko līdzi norisēm. Turklāt vairums par darbu dzelzceļā runā tā, it kā vēl iepriekšējā dienā bijuši darbā, lai gan pensijā pavadīti jau vairāk nekā desmit gadi.

Dzelzceļa strādniekus raksturo arī spēcīgas dzelzceļnieku dinastijas, kas Jelgavā veidojušās vēl no 19. gadsimta, caurvijoties visām politiskajām un saimnieciskajām pārmaiņām Latvijas 20. gadsimta vēsturē, līdz pat šai dienai. Ne velti, dzirdot stāstu no vīra, kas savas dzelzceļnieka gaitas uzsācis vairāk nekā 50 gadus atpakaļ, jo viņa vecāki savu darba mūžu aizvadījuši dzelzceļa stacijā, un, sarunājoties ar jaunieti, kurš savu vecvecāku pamudināts sācis pavisam nesen sācis strādāt dzelzceļā, var dzirdēt vienu un to pašu vārdu – stabilitāte.

Interviju ieraksti liecina, ka dzelzceļnieki ir sociāli aktīvi teju visās dzīves jomās - sportā, pašdarbībā vai sabiedriskajā dzīvē. Liela daļa no pētījuma dalībniekiem jau iepriekš devuši zināmu artavu muzeja attīstībā vai bijuši saistīti ar aktīvistiem, kas paši izauklējuši savulaik sabiedriskā kārtā uzsākto dzelzceļnieku muzeju Jelgavā.

Antropologi norāda, ka dzelzceļnieku tēls pārsvarā izgaismojas pozitīvos aspektos – dzelzceļnieki ir krietni un strādīgi cilvēki, kas apzinīgi veic savu darbu, ir rūpīgi un disciplinēti, ievēro noteikumus un subordināciju. "Dzelzceļnieks ir sīksts, sava ceļa gājējs, kurš nesalūzt pat vissmagākajos apstākļos. Šāds cilvēks ir ārkārtīgi lojāls un uzticams darbinieks, kā arī godprātīgi pilda savus darba pienākumus, ir ar augstu atbildības sajūtu. Viņš nediskriminē citus ne pēc dzimuma, ne vecuma, ne tautības. Dzelzceļš rūda raksturu, tāpēc uz dzelzceļa nevar strādāt un arī nestrādāja īdētāji, čīkstētāji un vaidētāji" – tā Jelgavas dzelzceļniekus raksturo "Jaunrades laboratorijas" pētnieki un interviju transkribētāja.

Paralēli intervijām notikusi gan dzelzceļa iekšējās preses, gan Latvijā izdotās periodikas laika posmā no 1946. gada līdz 1992. gadam izpēte, lai saprastu, kā norises Jelgavas dzelzceļa mezglā tikušas atspoguļotas presē un iegūtu arī jaunus faktus. Ņemot vērā, ka pētījums turpinās, Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas filiāle aicina ikvienu, kam pašam krājumā ir kāds īpašs stāsts vai fotogrāfija, vai arī zina tādu personu, sazināties ar muzeju.