Notiks ceturtie Vēsturisko ērģeļu svētki

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Vasaras krāšņākajā pilnbriedā, no 25. jūlija līdz 9. augustam, pie klausītājiem jau ceturto gadu dosies Vēsturisko ērģeļu svētki Latvija – ērģeļu zeme. Ik gadu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem svētki dāvā neatkārtojamu iespēju apceļot Latvijas novadus, klausoties un salīdzinot vēsturisko instrumentu skanējumu, kā arī apzinot valsts kultūrvēsturisko lepnumu. Šis gads nebūs izņēmums, turklāt tradicionālā svētku norise vēl papildināta ar interesantiem jauninājumiem.

Sešos koncertos Cesvainē, Rīgā, Nautrēnos, Ugālē, Sesavā un Kalnciemā klausītāji tiks iepazīstināti ar visbagātīgāko ērģeļmūzikas repertuāru – no baroka laikmeta ģēniju paraugiem līdz pat mūsdienu latviešu komponistu ērģeļtembra atklājumiem, turklāt svētku noslēguma koncertā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andreja Selicka himna ērģelēm un vijolei Križini. 25. jūlijā Cesvaines luterāņu baznīcā pasaules un latviešu ērģeļmūzikas skaistākas lappuses atklās ērģelnieks Aigars Reinis un čellists Ivars Bezprozvanovs, 26. jūlijā Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā programmā Baltā nakts muzicēs ērģelniece Ilona Birģele un vijolniece Paula Šūmane, bet 2. augustā Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcā uzstāsies ērģeļu duets RIGA ORGANUM DUO.7. augustā Ugāles luterāņu baznīcā senās mūzikas noslēpumus atklās ērģelniece Larisa Bulava, 8. augustā Sesavas luterāņu baznīcā satiksies ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja un soprāns Viktorija Pakalniece, bet 9. augustā Kalnciema-Klīves luterāņu baznīcā norisināsies svētku noslēguma koncerts ar ērģelnieces Ilonas Birģeles, soprāna Ilzes Grēveles-Skaraines un vijolnieces Paulas Šūmanes piedalīšanos.

Projekta mākslinieciskā vadītāja un producente Ilona Birģele stāsta, ka arī šogad svētku ietvaros tiks atklātas atjaunotas ērģeles – šoreiz Kalnciema-Klīves dievnamā. Šo instrumentu būvējis latviešu ērģeļmeistars Andrejs Sūnāklis, un šodien tas ir vienīgais gandrīz pilnībā autentiski saglabātais meistara opuss. Šī gada svētku apmeklētāji pieredzēs arī īpašu iespēju – pirmo gadu projekta ietvaros, sadarbībā ar ceļojumu aģentūru Impro Ceļojumi, visiem svētku viesiem tiks organizēti braucieni no Rīgas, rodot iespēju apmeklēt koncertus reģionos. Katrā koncertā klausītājus gaidīs ērģelnieku sagatavota ievadlekcija par vēsturiskajām ērģelēm un to kultūru Latvijā, bet pēc koncertiem visi interesenti ērģelnieku un ērģeļmeistaru klātbūtnē varēs paši izmēģināt un pārliecināties par varenā instrumenta skanējumu. Arīdzan pirmo reizi, sadarbībā ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu, dievnamos tiks rīkota audzēkņu foto izstāde Latvija – ērģeļu zeme. Tā būs vienlaikus izglītojoša un elpu aizraujoša iepazīšanās ar Latvijas varenākajiem mūzikas instrumentiem. Uz tikšanos Ceturtajos Vēsturisko ērģeļu svētkos Latvija – ērģeļu zeme!

Ieeja visos koncertos par ziedojumiem. Svētkus atbalsta Ventspils novada pašvaldība, Cesvaines pilsēta, ceļojumu aģentūra Impro ceļojumi, Latvijas Valsts meži, Valsts kultūrkapitāla fonds, Zemgales Plānošanas reģions, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums. Svētkus organizē biedrība mūzikas aktivitātēm Pleno. Detalizēta projekta norise apskatāma sociālajā tīklā Facebook .

Kalnciema-Klīves baznīcas ērģeles 1934. gadā būvējis ievērojamais latviešu ērģeļmeistars Andrejs Sūnāklis (1877–1971) Jēkabpilī, un šodien Kalnciema instruments ir vienīgais kopumā autentiski saglabātais meistara opuss, jo visi pārējie instrumenti vai nu gājuši bojā Otrā pasaules kara un padomju okupācijas gados, vai arī tikuši būtiski pārbūvēti un pārvietoti. Šīs ērģeles arī palikušas teju vienīgās visā Zemgalē un Sēlijā, kuras, ne reizi nepārbūvētas un neizpostītas, pārstāv latviešu ērģeļbūves ražīgāko posmu – laiku starp abiem pasaules kariem. Laikā, kad ērģeles būvētas, Kalnciema-Klīves draudzes mūzikas dzīvi vadīja komponists Jēkabs Mediņš, un, iespējams, tieši viņa prasīgums noteicis to, ka salīdzinoši nelielā divmanuāļu instrumenta piedāvātā tembru un spēles iespēju palete tālu pārsniedz mazas lauku draudzes liturģiskās vajadzības. Tagad, pateicoties draudzes un ērģeļu restauratora Mikus Dzenīša pūlēm, Kalnciema-Klīves baznīcas ērģeles, kas nopietnu, bet novēršamu bojājumu dēļ nebija cienīgi skanējušas vairāk nekā četrdesmit gadu, atkal atguvušas savu pilnskanību.

Sesavas baznīcas ērģeles būvējis Rīgas ērģeļbūvētājs Augusts Martins (1808–1891), kuru vēl šodien dēvē par izcilāko 19. gadsimta ērģeļmeistaru mūsdienu Latvijas teritorijā. Sesavas instrumentu ar 25 reģistriem meistars pabeidza 1860. gada vasaras izskaņā – pirms apaļiem 160 gadiem; un šīs ērģeles, kuru skanējumā vēl viegli jaušamas vēlā baroka intonācijas, ir ne tikai otrs lielākais meistara opuss tūlīt aiz ērģelēm Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, bet arī, cik zināms, vēl mūsdienās otras lielākās divmanuāļu ērģeles Latvijas provincē (uzreiz aiz Ugāles baznīcas instrumenta). Diemžēl instrumentam bijis samezglots liktenis, sākot ar sarežģījumiem, kas pavadīja tā būvi 19. gadsimtā, un beidzot ar daudzajiem smagajiem postījumiem 20. gadsimtā. Tagad ērģeļu restaurators Alvis Melbārdis pamazām atdod instrumentam tā skaņas krāšņumu un varenību, kurai līdzīgu Latvijas lauku dievnamos grūti atrast.