Svētbirzē piemin represētos un «Baltijas ceļu»

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Piektdien Jelgavā tika pieminēts 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova–Ribentropa paktu un tā represiju upurus. Vienlaikus Svētbirzē notikušajā atceres brīdī tika godināta arī tautas vienotības akcijas «Baltijas ceļš» trīsdesmitgade. Uz pasākumu bija pulcējies liels pulks cilvēku, turklāt starp viņiem bija arī tādi, kuri paši sadevušies rokās piedalījās «Baltijas ceļā».

«Tas bija īpašs laiks, kad Baltijas valstu tautas bija vienotas, jo bija kopīgs mērķis – vēlme pēc brīvības un neatkarības. Reizēm skumji, ka tagad nemākam novērtēt to, ko esam sasnieguši, bet pirmajā vietā liekam ikdienišķas lietas. Tolaik neviens nebaidījās, ka būs grūti, daudzi gribēja būt īsti savas valsts patrioti, kas joprojām nespēj saprast tos, ka pamet Dzimteni,» savās pārdomās dalās Andris Laiviņš, kurš pirms trīsdesmit gadiem kopā ar savu līgavu piedalījās «Baltijas ceļā». Tieši gadu vēlāk viņš ar savu sieviņu mija gredzenus, un tagad jau ne tikai izaudzināti divi bērni, bet mīlestība tiek dāvāta arī četriem mazbērniem. Andris ir lepns par saviem bērniem – viņi visu sasnieguši Latvijā, nav devušies projām no tās.

Klātesošie bija aicināti nolikt ziedus uz memoriālās sienas «Ciešanu ceļš» un pie piemiņas akmens. «Baltijas valstis ar saviem centieniem atjaunot un nostiprināt neatkarību bija kā zīmīgs akcents visai Eiropai un pasaulei, un mēs šodien redzam, ka šo nozīmīgo «Baltijas ceļa» vienošanās principu izmanto arī citās valstīs. Tas nozīmē, ka mēs parādījām pasaulei, cik dziļa ir mūsu vēlme veidot neatkarīgas valstis,» sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. 

Pasākumu muzikāli kuplināja mūziķis Endijs Rožkalns.