Mediķi aicina vecākus runāt par drošību brīvlaikā

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Vasaras brīvlaiks daudziem jauniešiem sācies bēdīgi – gūstot smagas traumas. Ķīmiski apdegumi, no augstuma krītot lauzti kauli un saindēšanās ar alkoholu – tāda bijusi vien pirmo brīvlaika dienu bilance. Mediķi aicina vecākus drošības jautājumus pārrunāt ar atvasēm, jo pieredze rāda, – vasarā traumas bērni un jaunieši gūst visbiežāk.

Sestdien, brīvlaika pirmajā dienā, ātrās palīdzības mediķi glāba 11 gadus vecu zēnu, kurš cauri žogam bija iekļuvis kādā pamestā ēkā, lai paspēlētos. Krītot aptuveni no trīs metru augstuma, iegāžoties lūkā, zēns guva smagus ievainojumus. Lai varētu viņam palīdzēt, mediķiem nācās piesaistīt ugunsdzēsējus.

Kāds cits bērns mājās mēģināja pēc internetā noskatītas pamācības izveidot pašgatavotu spridzekli, kas rokās eksplodēja. Zēns guva arī acu ķīmiskus apdegumus! Kāds cits pusaudzis ar motociklu kritis, smagu galvas traumu guvis.

Tāpat 14 gadus vecs pusaudzis salauza kāju, braucot ar skrejriteni, bet 11 gadīgu zēnu mediķi nogādāja slimnīcā ar aizdomām par muguras kakla skriemeļu lūzumu, jo uz batuta neveiksmīgi tika mests salto. Brīvlaika sākumu pusaudži ”svinējuši”, dzerot alkoholu, lietojot apreibinošas vielas – sestdien vien slimnīcā ar saindēšanos nogādāti astoņi pusaudži, tostarp arī 12 un 14 gadus veci pusaudži.

“Vasarā ļoti pieaug suņu kodumi bērniem. Ja ziemā ir divi trīs gadījumi mēnesī, tad vasarā 40-50 katru mēnesi. Tāpat apdegumi, kas saistīti ar ķīmiju, uguni, liesmu. Saimniekojot virtuvē, blēņojoties vai eksperimentus veicot,” stāsta NMPD pārstāve Ilze Bukša.

Vecākās paaudzes ļaudis uzskata, ka bērnus vajag nodarbināt, tad prāts uz muļķībām nenesīsies.

“Grūti teikt. Mēs bērnus audzinājām ģimenē. Ko var, nevar. Daļēji pieskatījām. Tagad jaunatne – viņiem bāž mutē, tur tik šausmīgi ņemas. Jāļauj uzticēties, jāmāca darba iemaņas. Grābt, rakt, pēc iespējas. Tad jau viņi paši tiks galā,” pauž vecmāmiņa Ilze.

Vecāki atzīst, ka vasarā bērni kļūst neuzmanīgāki. Mazākos jo īpaši jātur acu priekšā, jo briesmas uzglūn kā mājās, tā ārā. “Ārā jāuzmanās no mašīnām. Mājās – asie priekšmeti, augstums. Ne vienmēr viņš paskatās galda stūrus, krēsliem stūri. Par peldēšanu īsti nedomājam – kur vedīsim, tur jāpieskata. Iekšā nelaidīsim,” norāda bērna māte Aija.

Karstajās dienās jāatceras, ka pat pieskatīts bērns var gūt veselības bojājumus – pārkarst, aizmirstot padzerties. “Galvenā lieta ir tomēr runāt ar bērnu, saprast viņa domas. Bērns var skraidīt divas trīs stundas, jāsaprot viņa režīms. Ūdens pudelei somā jābūt! Šādā laikā šķidrums jādzer pēc iespējas vairāk, tas palīdz ķermenim,” teic tēvs Artūrs.

Vasaras brīvlaikā bērnu traumatisms strauji pieaug – ik mēnesi pie bērniem un pusaudžiem tiek reģistrēti par 200-300 izsaukumu vairāk nekā ziemā un rudenī, brīdina mediķi.