Normunds Krapsis runā par avāriju iemesliem

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Laikam ritot, galvenie avāriju iemesli uz ceļiem daudz nemainās, vainojama pārgalvība, tiesiskais nihilisms. Tāpat vadītāji bieži vien vieglprātīgi izturas pret automašīnu, riepu stāvokli. Par aktuālu ceļu satiksmē intervijā stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Kā vērtējama satiksmes drošība kopumā, vai pēdējo gadu laikā vērojami uzlabojumi?

Ja skatāmies uz pēdējiem trim gadiem, tad 2017.gads deva pozitīvu signālu – tad bija mazākais bojā gājušo skaits kopš neatkarības atgūšanas. Bijām pietuvojušies sev izvirzītajiem mērķiem, proti, ES uzstādījums bojā gājušo skaitu samazināt par 50% salīdzinājumā ar 2010.gadu. 2017.gada beigās bija cerība, ka pozitīvā līkne turpināsies, bet, diemžēl, 2018.gads bija ar negatīvu tendenci. Pieauga gan bojā gājuši skaits, gan smagi cietušo skaits. Bojā gājušo skaits palielinājās par gandrīz 9 procentiem. Tāpat par desmit procentiem palielinājās smagi cietušo skaits.

Protams, ja kopumā vērtējam negadījumu skaitu, tad dalēji pozitīva pieskaņa tomēr ir, ja salīdzina ar uzskaiti deviņdesmitajos gados, kad vienu gadu bija ap 900 bojā gājušajiem. Cerams, ka pie šādas situācijas neatgriezīsimies.

Avārijas pašas no sevis nenotiek. Kādi ir galvenie negadījumu iemesli?

Negadījumu iemesli bieži vien ir vieni un tie paši. Pērno gadu negatīvā plāksnē izceļ tas, ka notika vairāki ceļu satiksmes negadījumi, kuros vienlaicīgi gāja bojā vairāk par vienu cilvēku. Šādi bija 12 ceļu satiksmes negadījumi, kuros kopumā gāja bojā 27 personas. Līdzīga situācija bija 2011.gadā, kad bojā gāja 213 cilvēki.

Runājot par cēloņiem, tie ir līdzīgi katru gadu – mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, kuri gan savas bezatbildības dēļ, ne visai labās ceļu infrastruktūras dēļ, bieži vien iekļūst traģiskos negadījumos.

Tā bieži vien ir atstarotāju nelietošana, brauktuves šķērsošana tam neparedzētās vietās, ir arī atsevišķi gadījumi, kad alkohola reibumā atrodas uz brauktuves. Lielākā daļa negadījumu, kuros iesaistīti gājēji, notiek diennakts tumšajā laikā.

Turpinot par mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, bēdīga situācija ir ar vecāka gada gājuma cilvēkiem. Pērn bojā gāja 50 gājēji un viena trešdaļa bija vecumā virs 60 gadiem, kas liecina, ka auditorija, kuru regulāri izglītojam izglītības iestādēs, ievēro piesardzību, bet vecāki cilvēki ir pašpārliecinātāki par sevi, domā, ka ar viņiem nekas nenotiks. Iespējams, viņiem šķiet – ja viņi redz tumsā mašīnu, tad arī vadītājs viņus redz, lai gan tā nav.

Kā ir ar vadītājiem?

Ja mēs runājam par vadītājiem, kāpēc notiek ceļu satiksmes negadījumi, tad iemesli varētu būt pārgalvība, tiesiskais nihilisms. Piemēram, bieži vien traģiskas avārijas notiek frontāli, kas saistīts ar to, ka tiek veikti apdzīšanas manevri, kur tas ir bīstami, neizvērtējot to, vai vadītājs būs spējīgs atgriezties savā braukšanas joslā.

Tāpat viens no avāriju iemesliem ir nepareiza ātruma izvēle, kad vadītājs nobrauc no ceļa, tā apgāžas, uztriecas kādam šķērslim. Jāsaka arī tā, ka attieksme pret savu un apkārtējo drošību būtiski klibo. Ne vienmēr automašīnu tehniskais stāvoklis atbilst tam, kādam būtu jābūt konkrētajos apstākļus, te mēs runājam par riepām un to stāvokli.

Ja mēs runājam par drošības līdzekļiem, tad mums klibo drošības jostu lietošana, tieši pasažieriem. Bieži vien negadījumos, kuros gājušo bojā pasažieri, personas nav bijušas piesprādzējušās. Šādā gadījumā pēc sadursmes pasažieris vienkārši tiek aizmests.

Kādi pašlaik ir sodi par drošības jostu nelietošanu un kādas ir sekas?

Cilvēku uzpratne ir diezgan maldīga, bieži vien personas uzskata – ja viņš sēž aizmugurējā sēdeklī, tad viņš ir nodrošināts no smagām traumām, proti, negadījuma rezultāta viņš ietrieksies sēdeklī, kas viņu pasargās. Tie ir maldi.

Daudzi neaizdomājas, ka fizikas likumi ir neapgāžami, negadījuma rezultātā cilvēka ķermenis paliks vairākas reizes smagāks un "lidošana" pa salonu var beigties traģiski.

Tāpēc mēs rīkojam kampaņas. Viena no kampaņām šogad būs par bērnu piesprādzēšanu. Pašlaik, diemžēl, atsevišķi bezatbildīgi vecāki nerūpējas par savu bērnu drošību. Šāda atsevišķu vecāku rīcība būtu arī vairāk nosodāma no sabiedrības puses, par to ir skaļi jārunā, līdzīgi kā tas ir ar vardarbību ģimenē.

Uzmanība jāvērš arī uz drošības jostu lietošanu autobusos.

Kādi pašlaik ir sodi, ja netiek lietota drošības josta?

Sods par drošības jostu nelietošanu pēc pēdējiem grozījumiem ir palielināts - no 30 līdz 70 eiro autovadītājiem. Vienlaikus par šādu pārkāpumu var arī piemērot brīdinājumu. Lemjot par sodu palielināšanu, mēs gan uzskatījām, ka par šādu pārkāpumu brīdinājums nav nepieciešams – nevar nepiesprādzēties aiz neuzmanības, tā ir apzināta rīcība.

Kā vērtējamas vadītāju prasmes, vai tās ir pietiekamas?

Grūti nodalīt – prasmes vai attieksme. Ja vērtējam cilvēku pašu attieksmi pret savām prasmēm, tad vienā no mūsu pētījumiem tika secināts – vadītāji savas prasmes vislabāk vērtē tieši uz sausa asfalta, labos laika apstākļos. Šādā situācijā viņi jūtas visdrošāk.

Statistika gan liecina, ka tieši vasaras sezonā, pie ideāliem laika apstākļiem, bieži vien notiek vairāk traģiski satiksmes negadījumi, nekā tad, kad braukšanas apstākļi ir sliktāki, piemēram, ir slidens, lietus. Šādās situācijās vadītājs ir piesardzīgāks un mazāk pārvērtē savas prasmes. Tāpēc mēs varētu teikt, ka vadītāju prasmes nav ideālas.

Ceļu satiksmes drošības direkcija gan rīko akcijas, kad ziemas apstākļos vadītāji par velti var izmēģināt to, kā ir jāvada transporta līdzeklis ziemas apstākļos, kas dod cilvēkiem izprast to, kā automašīna uzvedīsies uz ceļa, kad jābremzē.

Te arī ir jautājums par autoskolu attieksmi pret cilvēkiem, kuri mācās – cik kvalitatīvi tiek veiktas apmācības.

Tad autoskolas slikti māca jaunos vadītājus?

Te grūti spriest, autoskolas mēs netestējam, tas nav policijas uzdevums. Protams, cik var redzēt un dzirdēt, ir arī autoskolas, kuras ļoti nopietni pieiet šādiem jautājumiem. Šis jautājums ir indivuāls, iespējams, apmācībām būtu jābūt ilgākām un autoskolām būtu jābūt atbildīgākam par to, ko tās pēc tam uz ielām izlaiž. Iespējams, ka ir kāds jauns vadītājs, kas ir labs, tikko iegūstot vadītāja apliecību, taču pieredze nāk ar gadiem.

Šādas statistikas mums nav, vienlaikus, ja vērtējam portretu personām, kuras pārsvarā izraisa smagos ceļu satiksmes negadījumus, tad tie ir gados jaunāki cilvēki. Vienlaikus ir jautājums, vai tie ir cilvēki, kuri tikko ieguvuši tiesības, vai vienkārši ir gados jauni.

Sabiedrībā par fotoradariem pastāv dažādi viedokļi, vienlaikus tas, ka fotoradari dod noziemīgu ieguldījumu satiksmes drošības uzlabošanā, ir viennozīmīgi.

Arī Ceļu satiksmes drošības direkcija ir nākusi klajā ar savu vērtējumu par satiksmes drošību fotoradaru tuvumā – negadījumu skaits pie fotoradariem ir būtiski samazinājies. Piemēram, 2018.gadā negadījumu kopskaits pie fotoradariem samazinājies par 18%, ievainoto skaits samazinājies par 36%.

Šobrīd tiek strādāts, lai ar fotoradariem pārklātu arī citus reģionus, lai radaru blīvums būtu vienāds visā valstī. Nedomāju, ka kāda valsts būtu spējīga pateikt, ka fotoradari neuzlabo satiksmes drošību.

Atgriežoties pie riepu nozīmes satiksmes drošībā. Vai vadītājiem pēdējo gadu laikā tomēr ir mainījusi attieksme, ka ar sliktām riepām braukt nav droši?

Kopīgiem spēkiem, iesaistot citas iestādes, izglītojot sabiedrību, runājot par to, ka, piemēram, vissezonas riepas nav tas labākais risinājums, tā izpratne nedaudz ir mainījusies. Cilvēki ar vien vairāk domā. Vienlaikus nevarētu teikt, ka situācija ir ideāla, vai atrisināti un varētu par to nedomāt.

Arī traģiskajā negadījumā uz Daugavgrīvas šosejas, pie pagrieziena uz Voleriem, kur gāja bojā divi cilvēki, tika konstatēts, ka uz aizmugurējās ass bija ne pirmā svaiguma ziemas riepas, bet uz priekšējās ass – vissezonas riepas.

Protams, formāli likuma prasības tika izpildītas – protektora dziļums bija atbilstošs, taču, ņemot vērā, ka ceļs bija apledojis, pieļauju iespēju - ja riepas būtu labākas, transporta līdzeklis netiktu samests un nesaslīdētu.

Bieži vien cilvēki šajā jautājumā paļaujas uz to, ka ar viņu nekas nenotiks, situācija tiek kontrolēta, taču dzīvē reizēm tas notiek savādāk.

Mans subjektīvais viedoklis – ir jābūt vasaras un ziemas riepām. No savas pieredzes aicinu cilvēkus neekonomēt uz savu drošību. Jādomā arī ne tikai par riepām, bet par kopējo mašīnas stāvokli, ja būs, piemēram, slikti amortizatori, nestabila automašīna, palielināsies iespējamība iekļūt negadījumā. Svarīgas ir pat logu slotiņas. Līdzīgi kā mēs rūpējamies par savu veselību, jārūpējas arī par savu automašīnu.

Pirms kāda laika tika veikti reidi saistībā ar neatbilstošām gaismām. Kāda ir kopējā situācija?

Nevarētu teikt, ka tā ir liela problēma, bet tā pastāv. Ja lieto neatbilstošas lampas, tad atsevišķās situācijas tiek abžilbināts pretīm braucošais. Tāpat ir jautājums par to, vai šī gaisma dod to efektu, kāds būtu nepieciešams.

Minējāt, ka viens no ceļu satiksmes negadījumu iemesliem ir infrastruktūra. Kā vērtējat pausti, ka tuneļi Rīgas centrā ir slikti, ka nepieciešams domāt par citiem risinājumiem?

Insfrastruktūra nav tuvu ideālam. Par to esam vairākas satiksmes drošības padomēs runājuši. Ir secināts, pārvietojoties ikdienā, redzam, ka ir gājēju pārejas, kuras nav izveidotas atbilstoši standartam, ir slikti pamanāmas.

Regulējamas gājēju pārejas tiek izveidotas uz brauktuvēm ar četrām braukšanas joslām, kas pēc būtības nedrīkstētu būt.

Runājot par tuneļiem – tas ir satiksmes organizatora jautājums, kādā veidā radīt situāciju, kad cilvēkam vide piespiež izmantot gājēju tuneli, vai tiltiņu, tas ir pilsētplānotāju jautājums – kādā veidā mēs būvējam ceļus, uzlabojam infrastruktūru. Nepieciešams domāt par to, kā liegt cilvēkam iet tur, kur tas ir aizliegts, vienlaikus jārada iespēja ceļu šķērsot ērti.

Prakse – izmantot netrafarētās automašīnas – nav tikai Latvijā.

Mēs nekad neesam teikuši, ka gribam pilnībā atteikties no trafarētajām automašīnām, policijai jābūt arī redzamai. Vienlaicīgi jāveic slēptā satiksmes uzraudzība ar mērķi pieķert rupjus pārkāpējus, proti, kuri klaji ignorē noteikumu prasības, apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Pateicoties netrafarētajām automašīnām, krasi palielinājies to pieķerto vadītāju skaits, kuri izdara rupjus ceļu satiksmes negadījumus. Pagājušajā gadā vien ar netrafarētajām automašīnām sastādīti 466 protokli par ātruma pārsniegšanu virs 50 km/h. Visiem šiem vadītājiem uz laiku ir atņemtas tiesības. Šāds ir rupjš pārkāpums.

Citi var teikt, ka automašīnas neredz un netiek ietekmēta apziņa, bet tie, kuri nokļūst šādā situācijā, nodod informāciju paziņām, draugiem. Es domāju, ka ir respekts – policija var būt jebkur. Efektu dod viennozīmīgi.