Ginta, Gunda,
Gunta
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Marts
26272829123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
1234567
Arhīva navigācija

APTAUJA
Vai esat gatavs jaunajai apkures sezonai? ..vairāk
Kurināmais ir nopirkts visai ziemai
15
Nesatraucos par apkures izmaksām
13
Vēl meklēju lētākos piedāvājumus
10
Esmu iekrājis apkures maksājumu segšanai
7



Ēnu ekonomiku Latvijā veicina augstie nodokļi

Raksts publicēts: 2018.07.17. 09:13:57
Raksta autors: LETA

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Galvenais ēnu ekonomiku veicinošais faktors Latvijā ir pārāk augsti nodokļi, kam seko uzticības trūkums valstij, kā arī godprātības trūkums sabiedrībā, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centrs SKDS.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 42% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka galvenais faktors, kas veicina ēnu ekonomiku Latvijā, ir pārāk augsti nodokļi. Gandrīz trešdaļa jeb 33% iedzīvotāju uzskata, ka galvenais ēnu ekonomiku veicinošais faktors ir uzticības trūkums valstij, piemēram, pensiju sistēmai, sociālajām garantijām. Savukārt 11% iedzīvotāju aptaujā norādījuši, ka ēnu ekonomiku veicina godaprāta trūkums sabiedrībā.

Pārējos ēnu ekonomiku sekmējošos faktorus, tai skaitā saistības pie banku un nebanku kredītdevējiem, minējuši mazāk nekā 5% iedzīvotāju.

«Arvien biežāk priekšvēlēšanu laikā dzirdam, ka nebanku kreditēšana ir viens no ēnu ekonomikas veicinātājiem Latvijā. Dati rāda pretējo. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas un profesora Arņa Saukas pētījumu ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā mērāms ap 22% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē tie būtu aptuveni pieci miljardi eiro. Salīdzinājumam distances patēriņa aizdevumu jeb «ātro kredītu» portfelis uz 2017. gada beigām bija aptuveni 120 miljoni eiro, kas ir 2,4% no kopējās aplēses par ēnu ekonomikas apjomu valstī. Tas nozīmē - pat tad, ja šī nozare neeksistētu, tas ēnu ekonomikas īpatsvaru tautsaimniecībā neietekmētu,» norādīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Lielākā daļa jeb 68% aptaujāto iedzīvotāju, kā iemeslus darba ņēmēju izvēlei par labu «aplokšņu algām» norādījuši nevis izvairīšanos no saistībām, bet citus iemeslus, piemēram, lai uz rokas saņemtu vairāk naudas, jo netic valstij un tās sociālajām garantijām.

Ievērojami mazāk minēti tādi iemesli kā parādi nebanku kreditētājiem (6%) un parādi bankām (5%).

Aptauja veikta no 3. līdz 10.jūlijam, interneta vidē aptaujājot 1005 respondentus visā Latvijā.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus. Tās misija ir veidot uzticamu, atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu nozares praksi, ko pozitīvi vērtē patērētāji un tirgu uzraugošās institūcijas, vienlaikus respektējot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.44697284698486 104(0) - 0.31342363357544 2024.03.28. 12:25 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=43746 ip: 172.70.38.216 usememcache: 1