Vēlas attīstīt savvaļas zirgu salu

Pašlaik vairāk nekā divi hektāri salas ir aizauguši kokiem un krūmiem, starp kuriem vīd degradētas padomju laika būves. Savukārt nākotnē tur jātop mūsdienīgam sporta kompleksam un info centram tūristiem.

Einārs Nordmanis, par zirgu vīru dēvētais Pils salas iemītnieku uzraugs un saimnieks. Krūmiem aizaugušajā salā 16 savvaļas zirgi pirms desmit gadiem ieradās no Nīderlandes, un viņu galvenā loma toreiz bija kalpot kā dabiskām pļaujmašīnām – lai palienes pļavas noganītu, neļaujot krūmiem un citām valdonīgām augu sugām no teritorijas izspiest retākās sugas.

“Pa šiem gadiem ir uzauguši gan muskuļi, gan tehnika, gan arī ganāmpulks,” atzīst Nordmanis. Zirgi palu laikā atrodas nedaudz tālāk, pushektāru lielā teritorijā.

Klimata izmaiņu dēļ plūdi tik lielas salas teritorijas gan pēdējā laikā pārņem arvien retāk – pēdējie bija 2013. gadā, tad vēl trīs gadus iepriekš. Tad zirgiem bijis jāmeklē patvērums šaurībā salas augstākajā daļā. Tur palienes pļavas padomju gados pārvērtusi civilizācija – vairāk nekā divu hektāru teritorijā līdz Lauksaimniecības universitātes centrālajai ēkai – Jelgavas pilij – saceltas vairākas saimniecības ēkas.

Tagad tās degradē salas ainavu, jo neapsaimniekotas aizgājušas postā. Jelgavas dome jau pirms vairākiem gadiem saņēmās šo salas daļu attīstīt, tāpēc vispirms no valsts atguva zemi. Stāsta domes deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības un reizē pašvaldības galvenais projektu speciālists Vilis Ļevčenoks: “Te ieplānoti projekti, kuri saistīti ar uzņēmējdarbības veicināšanu un teritoriju sakārtošanu. Infrastruktūras sakārtošanai paredzēti aptuveni trīs miljoni eiro.”

Vēl miljonu eiro savā makā sameklēs Jelgava. Pilsētas galvenie mērķi ir divi. Pirmkārt, piecdesmit gadu vecās airēšanas bāzes veidā izbūvēt jaunu un modernu. Otrkārt, veidos pievilcīgu tūrisma infrastruktūru. Tam visam vēl jāatpērk daži zemes gabali. Vispirms jau jūlijā sāks stiprināt Lielupes krastu un izbūvēs ceļu uz zirgu pļavas tālumā tapušo skatu torni. Tad jārok ūdens, kanalizācijas, gāzes vadi.

Lielāko daļu no vairāk nekā divu hektāru attīstāmās teritorijas aizņems mašīnu stāvlaukumi. Lai retajos pavasara plūdos tie nebūtu zem ūdens, Jelgava iecerējusi salu paaugstināt.

Tas gan varētu nozīmēt draudīgāku applūšanu zemākajai daļai, kurā mitinās savvaļas zirgi un kuras malā vienā no degradētajām būvēm ievācies zirgu uzraugs.

Domnieks Ļevčenoks airēšanas bāzē starp mašīnām sola pieņemt arī zirgus.

Zirgu vīrs Einārs Nordmanis plānu zīmēšanā netika aicināts. Par grandiozajiem attīstības nodomiem viņš uzzināja no pašvaldības oficiālā izdevuma. Tomēr pēc sarunas domē viņa satraukums par nākotnes mītnesvietu sev un zirgiem ir būtiski mazinājies.

Ir vajadzīgas telpas zirga uzraugam, patvertne zirgiem plūdu gadījumā, sausa vieta tehnikas un siena glabāšanai, arī speciāla novietne vājāko zirgu ārstēšanai ziemā. Domes sazīmētajos plānos pagaidām ir tikai mašīnu laukums kā glābiņš arī zirgiem ūdens apdraudējuma gadījumā. Tomēr pašvaldība vismaz mutiski solījusi korekcijas, tāpēc zirgu saimnieks pagaidām trauksmi neceļ.

Domei uz pirkstiem sola skatīties arī biedrība “Jelgavas attīstībai”, kas tapa, apvienojoties domubiedriem cīņā pret pilsētas ieceri Jelgavas centrā būvēt milzīgu būvmateriālu lielveikalu, izbojājot ainavu ar vēsturisko pili. Biedrības vadītājs Jānis Āboliņš pauž savus uzskatus: “Ņemot vērā to pieredzi, ka lemšana notika šaurā lokā un sabiedrība netika informēta par to, kas būs, ņemot vērā slikto pieredzi, gribētos, lai šie jautājumi tiktu prezentēti savlaicīgi sabiedrībai, lai tā var izteikt savus viedokļus. (..) Ja šeit kaut ko radīs nepārdomāti, tas ir uz ilgiem, ilgiem laikiem.”

Tik piesardzīga nav Dabas aizsardzības pārvalde. Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs domes plānus slavē.

Dabas sargi izvērtējuši, ka krūmāji un pļavas mašīnu stāvlaukumos pārtaps salas mazvērtīgākajā daļā. Tādēļ sugu daudzveidība necietīšot. Tāpat uzteicams ir Jelgavas plāns attīstīt tūrisma infrastruktūru, tādējādi tieši veicinot interesi par zirgu pļavām un dabu. Skeptiķi savukārt izsakās, ka būvniecība Pils salā var paātrināt seno Jelgavas ieceri par ziemeļu pārvadu, kas šķērsotu salas tālāko galu. Dabas sargi tam pagaidām pretojas.