Novads pieprasa izsludināt ārkārtas situāciju

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jelgavas novada dome trešdien ārkārtas sēdē izskatīja lēmumprojektu, kas, atsaucoties uz lauksaimnieku un zemnieku saimniecību parakstītu iesniegumu, pieprasa Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā Jelgavas novada administratīvajā teritorijā saistībā ar sējumiem un ražai nodarīto postu ilgstošā sausuma dēļ.

Ar vienbalsīgu – 13 visu klātesošo deputātu balsojumu Jelgavas novada dome lēmumprojektu ir atbalstījusi. Tādējādi tā paudusi konceptuālu pievienošanos nostājā jau vairākiem citiem novadiem – Ventspils novadam, Talsu, Aknīstes, Kuldīgas novadiem.

Atbalstītais lēmumprojekts pieprasa arī Ministru kabinetam uzlikt par pienākumu Zemkopības ministrijai izstrādāt kompensācijas mehānismus lauksaimniekiem nodarīto zaudējumu kompensēšanai, kā arī rast iespēju noteikt atvieglotus un savlaicīgus nosacījumus agrākai platību maksājumu izmaksāšanai un dīzeļdegvielas noteiktās akcīzes nodokļa atcelšanai.

Jelgavas novada lauksaimnieki savā iesniegumā minējuši, ka labības prognozējamais ražas kritums ir mērāms 50 % apmērā. Un, ņemot vērā faktu, ka lopbarība nav sagatavota pietiekamā daudzumā, paredzams, ka lauksaimniekiem būs grūtības nokārtot kredītsaistības. Tāpēc domei adresētajā iesniegumā lūgts kā atbalstošus pasākumus izvērtēt gan iespējas kredītiestādēm pārcelt pamatsummas maksājumus, ļaut lauzt saražotās produkcijas piegādes līgumus, Lauku atbalsta dienestam pārskatīt projektu sasniedzamos mērķus, samazināt nekustamā īpašuma nodokli u.c. Tiesa gan, jāatzīmē, ka pārsvarā šie ir valsts kompetences atbalsta instrumenti un vienīgi Ministru kabinets par rosināt piemērot šādu lauksaimnieku protekcionismu.

Jāatzīmē, ka ar ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā Ministru kabinetu aicinājusi nevilcināties arī Latvijas Pašvaldību savienība. LPS publiskotajā informācijā pausts, ka tā 19. jūnijā rakstiski vērsusies Zemkopības ministrijā (ZM) ar lūgumu pēc iespējas drīzāk iesaistīties jautājumā par ārkārtas situācijas izsludināšanu dažos novados ilgstošā sausuma dēļ. “LPS aicina MK uzdot ZM veikt uzņēmēju atbalsta pasākumus krīzes situācijas pārvarēšanai un daļējai zaudējumu kompensēšanai, kas radušies lauksaimniecības teritorijām ilgstoša sausuma rezultātā, paredzot tam attiecīgu finansējumu, kā arī Zemkopības ministrijai vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu kompensēt ilgstošā sausuma radītos zaudējumus” teikts LPS paziņojumā.

Līdz ar 20.jūnija Jelgavas novada domes lēmumu tas solidarizējas ar tiem novadiem, kas rūpēs par savu lauksaimnieku, zemnieku saimniecībām tiecas panākt praktisku rīcību un atbalstu arī no valdības puses.

No kopējā uzņēmumu skaita Jelgavas novadā 36% ir zemnieku saimniecības Skaitliski tas aptver teju 900 aktīvas zemnieku saimniecības, kas nodarbojas gan ar piensaimniecību, lopkopību, dārzeņu un augļu audzēšanu, kā arī graudkopību.  Jelgavas novads jau vēsturiski simboliski sevī iemieso “maizes klēts” statusu un aptver lielākos graudkopjus, nodrošinot apjomā lielu produkcijas noieta tirgu. Turklāt Jelgavas  novadā ir gan lielas zemnieku saimniecības, kas katra apsaimnieko vairāk par 1000 ha un tikpat lielā mērā - mazie zemnieki, kas ar graudaugu un kultūraugu audzēšanu apsaimnieko pārsimts hektārus.