Jāuzmanās no telefonkrāpniekiem- viltus brokeriem

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Pēdējā pusgada laikā Latvijas un citu kaimiņvalstu iedzīvotāji saņem zvanus ar aicinājumiem iesaistīties peļņu nesošās finanšu shēmās. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) aicina ātras un vieglas peļņas solītājiem neticēt. Policijā jau vērsušies vairāki viltus brokeru apmānītie.

Pēdējā laikā iedzīvotāji telefoniski saņem piedāvājumus iesaistīties sarežģītos finanšu pakalpojumos, lai pelnītu akciju vai valūtu tirgos.

Zvanītāji, it kā profesionāli brokeri, aicina darījumus veikt interneta platformās vai uzticēt naudu viņiem.

FKTK uzraudzības eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ja ieguldījumu piedāvājums izklausās pārāk daudzsološs, tas, visticamāk, nav patiess. “Es arī pats personīgi esmu saņēmis šādus zvanus, kad tiek piedāvāts nopelnīt, gūt vieglu peļņu. Finanšu tirgos nekas nenotiek tik vienkārši. Bezmaksas fantastiska peļņa nav pieejama,” uzsver Rudzītis.

Zvanītāji stāstot - pārstāv konkrētu uzņēmumu. Rudzītis stāsta, ka tas visbiežāk nav licencēts un darbojas nelikumīgi. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana tiek stingri regulēta gan Latvijā, gan visā Eiropā, turklāt licencēti pakalpojumu sniedzēji tik agresīvi neuzvedas. “Ir diezgan intensīva, žargonā runājot, smadzeņu skalošana, kad cilvēks vienkārši tiek apvārdots. Piedāvājums ir fantastisks, viņam nekas nebūs jādara, viņš nopelnīs lielu naudu. Visi citi jau ir nopelnījuši, viņš vienīgais, kurš vēl nav nopelnījis. Apmēram šādā veidā ir virzīta šī saruna,” stāsta Rudzītis.

Valsts policijā par nelicencēto brokeru darbību ir saņemti vairāk nekā 10 iesniegumi. Par dažiem gadījumiem sākta izmeklēšana.

Dmitrijs Homenko, kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks, uzsver, cilvēki, kuri shēmā iekrituši, nav pārliecinājušies, vai uzņēmumi ir licencēti, kā arī nav lasījuši pelnīt sološo interneta vietņu lietošanas noteikumus.

Rūpīgāk iepazīstoties ar lietošanas noteikumiem, lasāms - peļņas solītāji nenes ne materiālo, ne juridisko atbildību, kā arī viņiem ir tiesības pārtraukt sadarbību ar ieguldītāju. “Šajā gadījumā šis jautājums tiek izmeklēts. Jo cilvēkiem, pirms iesaistīties finanšu darījumos, ir jāpārliecinās par finanšu darījuma apstākļiem un nosacījumiem. Šaja gadījumā ir pazīmes, ka darbības ir krāpnieciskas,” klāsta Homenko.

Peļņas solītāji izmanto triku, kas liek cilvēkiem ticēt peļņas iespējai, proti, pirmajās dienās cilvēki redz kapitāla pieaugumu. Tas mēdz būt 20 un pat 30%. Policijā saka, ka šādu kapitāla pieaugumu var uzģenerēt jebkurš datorspeciālists.

“Tas ir vienas dienas resurss, kur tiek virtuāli akumulēti indeksi, un peļņa tiek virtuāli uzģenerēta. Bez jebkāda materiāla seguma,” norāda Rudzītis.

Viņš aicina cilvēkus komisijas mājaslapā pārliecināties, vai peļņas solītājs ir licencēts uzņēmums. Ja sarakstā tas nav atrodams, tātad šādus pakalpojumus tas nedrīkst sniegt.

Policists Homenko saka, ka cietušie visbiežāk ir krievu valodā runājošie. Tas tādēļ, ka arī sevi par brokeriem dēvējošie zvanītāji runā tikai šajā valodā. Zvanītāji, pēc policijas domām, neatrodas Latvijā.

Latvijas policisti lietas izmeklēšanā sadarbojas ar kolēģiem kaimiņvalstīs. Šādas shēmas pēdējā pusgadā novērotas arī citviet Eiropā.