Taps kopija reiz Zaļenieku muižā bijušai gleznai

Zaļenieku muižas pilī, kur ikdienā darbojas komerciālā un amatniecības vidusskola, pēdējos gados ir atjaunotas, saglabātas un restaurētas vairākas atsevišķas ēkas un interjera detaļas. Ņemot vērā to, ka ēka funkcionē kā skola, tiek domāts par rekonstrukcijas programmas izstrādi ar pārdomātu telpu funkciju, kas optimāli apvienotu mācību iestādes, valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un populāra tūrisma objekta funkcijas. Piesaistot gan pašvaldības finanšu līdzekļus, gan projektu līdzekļus, iecerēts tuvākajā nākotnē muižā iespēju robežās atjaunot muižas centrālo zāli, kas senāk muižas īpašniekiem kalpojusi kā viesu zāle. Šogad zālē tiks veikta logu restaurācija, kas būs pirmais solis zāles atjaunošanas darbiem. Līdzās telpas rekonstrukcijai iecerēts tajā izvietot arī īpašu gleznu, kas 19. gadsimta otrajā pusē bija nozīmīgs interjera elements.

“Meklējot vēstures liecībās fotogrāfijas, kas atspoguļotu kādreizējo Zaļenieku muižas telpu iekārtojumu, atradām foto attēlus, kuros redzams, kā lielā zāle izskatījās 19.gadsimta beigās. 1850.gadā Zaļo muižu nopirka Bornsmindes-Greisdarbes majorāta īpašnieks Aleksis fon Šepings. Viņa laikā muižā tika veiktas plašas izmaiņas iekštelpu apdarē un plānojumā. Īpaši skaisti un grezni tika iekārtota muižas lielā zāle, tajā atradās dažādi interjera priekšmetiem – mēbeles, telpaugi un gleznas. Īpaša vieta zālē bija viņa dēla portretam. Zēns piedzima, kad ģimenē jau bija piecas meitas un vecāki teju bija zaudējuši cerības uz dzimtas turpinātāju. Diemžēl plašo īpašumu mantiniekam nebija lemts ilgs mūžs, un 1868.gadā, vēl nesasniedzis 10 gadu vecumu, viņš nomira. Izmēros iespaidīgā glezna, kas attēlo tolaik tikai sešus gadus veco zēnu, tapusi Berlīnē un uzskatāma par vienu no skaistākajiem 19.gadsimta bērnu portretiem. Zināms, ka 19.gadsimta beigās glezna bija eksponēta Zaļās muižas zālē, kur tā fiksēta nezināma autora 1897. g. zīmētajā akvarelī. Glezna ir saglabājusies līdz mūsdienām un šobrīd gleznas glabāšanas vieta un īpašumtiesības ir Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Jāteic, ka šobrīd esam saņēmuši mutisku apstiprinājumu no muzeja par gleznas kopijas gleznošanu”, stāsta Jelgavas novada pašvaldības kultūras projektu vadītāja Ella Jerofejeva.

Vēl pirms projekta iesniegšanas Zemgales plānošanas reģionam, pašvaldība jau februārī veica tirgus izpēti, lai noskaidrotu, kas gleznos gleznas kopiju. Izvēloties ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu, darbu uzticēs gleznotājai un restauratorei Ievai Alksnei. Māksliniece apņēmusies uzgleznot darbu par 2000 EUR. Jāpiebilst, ka tieši tik lielu finansējuma daļu paredz piešķirt apstiprinātais Zemgales plānošanas reģiona projekts.

Plānots, ka gleznotājai “Alekša fon Šepinga portreta” kopijas radīšana Zaļenieku muižai aizņems aptuveni trīs līdz četrus mēnešus. Gleznas autors ir Gustavs Rihters, kurš 19.gadsimtā radīja eļļas tehnikā veidotu 165x110,3 cm lielu mākslas darbu.