Arvien retāk autobusa biļetes pērk «skaidrā naudā»

Pērn, ieviešot sistēmu, ka pilsētas autobusu biļetes cena, norēķinoties skaidrā naudā, ir 1,50 eiro, bet bezskaidras naudas norēķinos – 0,85 eiro, izdevies būtiski samazināt skaidras naudas apriti. Ja iepriekš aptuveni ceturtā daļa pasažieru pirka biļetes, maksājot skaidrā naudā, tad jaunākie dati liecina - šis skaitlis samazinājies vairāk nekā trīs reizes.

«Ieguvumi no bezskaidras naudas norēķiniem ir vairāki, sākot no izdevumu samazināšanas par inkasāciju, naudas glabāšanu un skaitīšanu, līdz drošībai, jo ir bijuši gadījumi, kad autobusu šoferi maršrutu galapunktos tiek aplaupīti,» skaidro G.Burks. Viņš arī norāda, ka bezskaidras naudas norēķinu sistēma būtiska uzlabo pakalpojuma sniegšanas caurspīdīgumu un praktiski izslēdz negodīgas rīcības iespējamību.

2015. gada novembrī JAP autobusos biļešu termināļi sāka pieņemt VISA un Master grupas banku kartes. Bankām ieviešot bezkontaktu norēķinu kartes, būtiski samazinājies biļetes iegādes laiks. «Jā, ir atsevišķi pasažieri, kuri sūdzējušies par to, ka termināls strādā lēni, bet tehniskas dabas problēmas var gadīties ikvienam terminālim, tajā skaitā – veikalā – desmit pircējus apkalpo ātri, bet uz vienu - «iesprūst»,» savu pārliecību pauž G.Burks.

Kā jaunums JAP darbā tiek minēta gan iespēja norēķināties ar «Citadele» banka piedāvāto aplikāciju mobilajā tālrunī, gan iespēja papildināt e-karti mobilajā aplikācijā «Mobilly».

Jāpiebilst, ka 73% no bezskaidras naudas darījumiem JAP apkalpotajā sabiedriskajā transportā pērn veidojušas tās sabiedrības grupas, kuras saņem pašvaldības atvieglojumus – pensionāri un skolēni.

Runājot par pasažieru skaitu, JAP aizvadītā gada rezultāti ir līdzīgi kā visā Latvijā kopumā – pilsētas autobusos pasažieru skaits krities par 6%, bet reģionālajos maršrutos – par 3,4%. G.Burks uzskata, ka kritums saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī, proti, arvien vairāk iedzīvotāji pārvietojas ar privātajām automašīnām. «To, ka automašīnu skaits būtiski palielinās, varam redzēt katru rītu un vakaru Jelgavas ielās. Vēlos arī piebilst, ka Eiropas valstīs sabiedriskā transporta piepildījums ir līdz 20%, bet mums – virs 30%, tā kā arī nākotnē prognozējams kaut neliels, bet pasažieru skaita samazinājums,» piebilst JAP valdes loceklis.

Neskatoties uz pasažieru skaita nelielo kritumu, nekādas būtiskas izmaiņas maršrutu tīklā JAP autobusiem netiek plānotas. Uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģija paredz, ka maršrutu tīkls var tikt pārskatīts, atkarībā no izmaiņām pilsētas infrastruktūrā un attīstībā. Tā, piemēram, izmaiņas pilsētas maršrutus noteikti skars brīdī, kad darbu sāks jaunais satiksmes terminālis pie patreizējās Jelgavas dzelzceļa stacijas.

Lai palīdzētu pilsētas maršrutu pasažieriem, JAP šobrīd strādā pie jaunas autobusu izsekošanas sistēmas, kas ļaus pasažieriem mobilajā aplikācijā vai mājas lapā uzzināt, pēc cik ilga laika pieturā pienāks nepieciešamā maršruta autobuss. Šobrīd šīs sistēma darbojas testa režīmā, un tās uzlabošanā aktīvi iesaistās arī pasažieri, informējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem.