Publicētas P. Rēveļa atmiņas par torņa atjaunošanu

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Tieši pirms desmit gadiem, 2010. gadā, tika atklāts atjaunotais Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, taču ceļš uz tā atdzimšanu ir bijis daudz garāks. Atmodas laiks, padomju laikā aizliegto simbolu reabilitēšana, Jelgavas pakāpeniska atdzimšana – tā ir mūsu nesenā vēsture, kuru daudzi vēl atceras, un kas jaunā elektroniskā izdevumā apkopota jelgavnieka Pauļa Rēveļa atmiņās.

"Aug paaudze, kurai šis nozīmīgais laiks vēl būs jāiepazīst no jauna – caur pētījumiem, dokumentiem, stāstiem. Un tieši izstāstītām atmiņām ir īpaša vērtība, jo tās veido kopējo, kolektīvo atmiņu. Tas ir mūsu kopīgais nemateriālais kultūras mantojums, par kura saglabāšanu un tālāknodošanu jārūpējas ikvienam no mums," skaidro Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne.

Paulis Rēvelis (1941) – psihiatrs, Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs no 1999. līdz 2018. gadam, sadarbībā ar Jelgavas pilsētas bibliotēku elektroniskā formātā ir nodevis savas atmiņas, fotogrāfijas un dokumentu kopijas par tā laika notikumiem – Atmodu, Latvijas Tautas frontes Jelgavas nodaļas dibināšanu, pilsētas pirmskara simbolu atjaunošanu. Savās atmiņās par sajūtām torņa jaunatklāšanas dienā P.Rēvelis raksta: "Šajā dienā es jutos īpaši – tās bija līdzvērtīgas sajūtas tām, kādas mani pārņēmušas Dziesmu svētkos, Baltijas ceļā, un, iespējams, varētu pārņemt vēja tunelī. Mūsu Atmodas laika ieceres atjaunot trīs pilsētas simbolus – Lāčplēša pieminekli, Jāņa Čakstes pieminekli un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torni – ir piepildījušās. Trīs simboli, kurus nesaraujami saista pretpoli – iznīcība un atdzimšana."

Jelgavas pilsētas bibliotēka aicina ikvienu interesentu iepazīties ar P.Rēveļa atmiņām Jelgavas pilsētas bibliotēkas tīmekļvietnē un elektroniskajā kopkatalogā. Pilno tekstu iespējams lasīt, atverot anotāciju. Bibliotēka izsaka īpašu pateicību P.Rēvelim par uzticēšanos, vēlmi dalīties tajā, kas ir būtisks, un cer uz sadarbību arī turpmāk, papildinot Jelgavas pilsētas bibliotēkas Novadpētniecības krājumu.