Latvijai draud iekļaušana “pelēkajā sarakstā”

Šobrīd ekonomistu domas dalās attiecībā, cik liels trieciens Latvijas ekonomikai būtu iekļūšana šajā sarakstā.

Pasaules naudas atmazgāšanas apkarošanas organizāciju galvenā struktūra “FATF” pērn oktobrī iekļāva Islandi “pelēkajā sarakstā”, uzliekot zīmogu – netiek galā ar ”naudas atmazgāšanas” novēršanu. Un situācija šajā valstī tika vērtēta labāk nekā Latvijā.

Islande jaunos apstākļos dzīvo trīs mēnešus, taču Latvijas Bankas eksperti TV3 Ziņām atzina – apokalipse nav iestājusies, sākotnējais sitiens nav bijis tik sāpīgs kā varēja šķist. Bažas par to, ka nevarēs norēķināties ar kredītkartēm, Islandes gadījumā nav piepildījušās.

“Ietekmi izjutušas bankas un atsevišķi uzņēmēji. Atsevišķām bankām ir jautājumi par iespēju turpmāk uzturēt korespondējošos kontus ASV dolāros. Ir tāpat jautājumi par Islandes eksportētāju bankošanos…Pietiekami liela eirozonas banka likusi saprast Islandes uzņēmējiem, ka viņi kā klienti, viņu darbības kā minimums tiks stipri ierobežotas, iespējams, viņi pat nav vēlami turpmāk šajā konkrētajā bankā,” norāda Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Tas ir pagaidām un svarīgi, cik ātri Islande izkļūs no “pelēkā saraksta”. Ja tas izdosies jau šoruden, tad ietekme neliela, bet ilgākā termiņā parādās ar reputācijas riskiem saistītas sekas. Tiesa, vērtējot citas valstīs, bijušas dažādas tendences, piemēram, attiecībā uz ārvalstu tiešajām investīcijām. Ņemot vērā Islandes piemēru, Strazds Latvijai tās iekļaušanas gadījumā neparedz pilnīgu izolētību no apkārtējās pasaules.

“Tāds risks nepastāv, protams, svarīgi, cik mēs tiešām adekvāti un laicīgi komunIcēsim, kāds būs mūsu plāns. Pieņemot, ja tas sliktākais scenārijs piepildās, kāds būs mūsu plāns tikt ar to galā,” bilst Strazds.

Pēc eksperta domām, arī Latvijas ekonomikas samazinājums varētu būt neliels. Tam gan nepiekrīt finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), kurš nākamajos četros, piecos gados pieļauj IKP samazinājumu pat par 8%. Latviju nevarot salīdzināt ar Islandi, kur ir vairāk slēgta ekonomika.

“Tur ir samērā stabila šī ekonomika, pie iedzīvotāju skaita 240 000, tur nav nepieciešamība papildu investīcijām vai darba vietu radīšanā, Latvijā nedaudz savādāk,” saka Reirs.

Un runa būs ne tikai par ekonomikas izmaiņām, bet arī grūti atjaunojamiem reputācijas riskiem, kas pasliktina investīciju vidi. Pirmkārt, problēmas izjutīšot uzņēmēji – var būt grūtāk sagādāt gan izejvielas, gan realizēt preces.

“Piemēram, sāks kavēt maksājumu par precēm piegādātām. Tie ir 90.gadi, kad uzņēmējiem bija ļoti grūti, lai pirkt izejvielas, vajadzēja avansā maksāt naudu, tie visi ir ļoti lieli apgrozāmie līdzekļi nepieciešami papildu, bankas nelabprāt finansē. Es negribētu teikt, ka tas būs ļoti vienkārši, bet nesāpīgi, varbūt uzreiz to nejustu katrs indivīd atsevišķi,” saka Reirs.

Latvijai neesot plāna iekļaušanas gadījumā, jo tiekot darīts viss iespējamais, lai tur nenokļūtu. Sasniegtais ir apjomīgs, tai skaitā realizēts finanšu sektora kapitālais remonts, piemēram, nomainot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadību un sakārtojot banku sektoru. Taču visiem jĀbūt gataviem uz jebkādiem scenārijiem, uzskata FKTK vadītāja Santa Purgaile.

“Domāju, visi esam strādājuši pie dažādiem scenārijiem – gan pozitīviem, gan negatīviem. Es domāju, ka, protams, mums ir jābūt gataviem uz jebkādu no scenārijiem,” saka Purgaile.

Par ”pelēkā saraksta” riskiem Latvijas Bankas jaunievēlētais prezidents Mārtiņš Kazāks pirmajā oficiālajā vizītē ieminējies arī Valsts prezidentam Egilam Levitam. “Detaļās mēs to neizrunājām, mēs to izrunājām kā risku, kā iespējamo risku,” bilst Kazāks.

Spriedumu Latvija varētu uzzināt laikā, kad Parīzē no 16. līdz 21.februārim notiek FATF plenārsēde un darba grupas sanāksme. Šobrīd “pelēkajā sarakstā” kopumā iekļutas 12 valstis.