Varis, Eduards,
Edvards
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
< Maijs
293012345
6789101112
13141516171819
20212223242526
272829303112
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai piedalīsaties Eiropas Parlamenta vēlēšanās? ..vairāk
Jā! Tas ir svarīgi!
39
Nē, neredzu jēgu balsot!
39
Nav informācijas par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
8
Varbūt, ja būs laiks.
7
Čili

  ZIŅAS / Arhīvs /

Šuplinska piedāvā alternatīvu skolu tīkla reformu

Raksts publicēts: 2019.05.14. 06:58:14
Raksta autors: lsm.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Pirms diviem gadiem prezentētais skolu tīkla reformu plāns paredzēja vispirms slēgt vai reorganizēt tās vidusskolas, kas nenodrošina pietiekamu skolēnu skaitu un apmierinošus centralizēto eksāmenu rezultātus. Lielāks skolēnu skaits bija noteikts republikas nozīmes pilsētās, bet divreiz mazāks tur, kur tuvumā nav citu izglītības iestāžu.

Strādājot pie pašreiz esošā modeļa, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pirms 3 gadiem norādīja, ka lielāks skolēnu skaits veicinās konkurenci un nodrošinās arī augstākus mācību sasniegumus.

Jaunā ministre Ilga Šuplinska šo plānu nosaukusi par “mehānisku skolu slēgšanu”. To neturpinās.

Skolēnu skaits vidusskolas posmā (Rīgā un pilsētās virs 50 000 iedzīvotāju): 

Šadurska modelis:

  • skolēnu skaits klasē – 25
  • skolēnu skaits vidusskolā - 138

Šuplinskas modelis:

  • skolēnu skaits klasē - 25
  • skolēnu skaits vidusskolā - 150

Skolēnu skaits vidusskolas posmā (laukos):

Šadurska modelis:

  • skolēnu skaits klasē – 12
  • skolēnu skaits vidusskolā - 33

Šuplinskas modelis:

  • skolēnu skaits klasē – 10
  • skolēnu skaits vidusskolā - 30

Jaunajos skolu tīkla sakārtošanas modeļos tika ņemti vērā šādi kritēriji:
teritoriālais,
kvantitatīvie - nosakot minimālo skolēnu skaitu klasē;
kvalitatīvie - domājot par līdzvērtīgas izglītības iespējām neatkarīgi no iestādes atrašanās vietas.

Bez skolēnu skaita īpašu uzmanību ministre pievērsīšot desmit kvalitātes rādītājiem, to vidū, piemēram, cik veiksmīga skolā ir mācību satura organizēšana, cik laba skolas infrastruktūra un citiem.

“Mēs esam pieraduši visu redzēt melnu un baltu. Mums ir sen jādomā par emocionālo un psiholoģisko skolēna jušanos un motivāciju šajā izglītības sistēmā,” norādīja ministre.

Šuplinska nevēloties bez izglītības iestādēm atstāt pierobežas teritorijas, tāpēc piedāvā alternatīvu plānu.

Tas paredz Latviju iedalīt četros reģionālos līmeņos – pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, administratīvo teritoriju attīstības centros, pagastos un pierobežu zonās. Un līdzīgi kā vecajā modelī darbojas princips - jo lielāka teritorija, jo lielāks skolēnu skaits.

“Skolas tiks reorganizētas. Ja mēs šajā brīdī strādājam ar aptuveni 640 skolām, tad minimālā skolēnu skaita kritērijiem neatbilst gandrīz puse skolu. Varu piebilst, ka ļoti liela daļa ir arī Rīgā,” sacīja ministre.

"Tās tiks reorganizētas - pazeminātas izglītības pakāpei: no vidējās izglītības pakāpes uz pamatskolu un no pamatskolas uz sākumskolu. Bet arī tas nenotiek automātiski. Tas ir šobrīd prognozētais plānojums. Un, kā es jau teicu, lai tas notiktu, pašvaldība šobrīd izvērtē efektivitāti. Tām ir ne tikai tiesības, bet arī laiks rīkoties patstāvīgi. Ja tas nenotiek, tad ar 2020. gadu arīdzan noteikti normatīvi stājas spēkā. Un, gatavojoties pārejai uz jauno standartu, tad arīdzan tas nes līdzi šo reformu,” sacīja ministre.

Vecajā modelī Rīgas skolās vidusskolas posmā bija jāmācās ne mazāk par 138 bērniem, bet Šuplinska šo prasību plāno paaugstināt līdz ne mazāk kā 150 skolēniem. Gluži otrādi pierobežas zonā prasības būs nedaudz “mīkstākas”. Klasē vismaz 10 bērni un vidusskolā kopā – 30, nevis 33 audzēkņi.

Lai gan atšķirība salīdzinoši neliela, iepriekšējā modeļa līdzautors, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs norādīja, ka tik mazs bērnu skaits klasē apdraud kvalitatīvu kompetenču satura ieviešanu, kas paredz nodrošināt dažādu profilu izvēles.

“Ja jaunais mācību saturs prasa vismaz divus virzienus, kādos specializēties vidusskolas posmā, tad vienā klasē var būt pieci skolēni. Bet mēs zinām, ka, lai skolotājam normāla alga sanāktu, vajag vismaz desmit skolēnus uz skolotāju,” atgādināja Turlajs.

Otrdien, 14.maijā, ar šo plānu iepazīstinās valdību, un iecerēts, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā 2020. gada septembrī.  

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  EP vēlēšanas: pēc 70% balsu saskaitīšanas stabilu pirmo vietu gūst 'Jaunā Vienotība'
  Foto: Politiskie spēki līksmo pēc EP vēlēšanām
  Pēc aptuveni 30% balsu saskaitīšanas līderos joprojām 'Jaunā Vienotība'
  EP vēlēšanas Latvijā aizvadītas mierīgi; darbu turpina pieci iecirkņi ārvalstīs
  Eiropas Parlamenta vēlēšanās kopumā nobalsojuši vismaz 33,53% vēlētāju
  Par aģitācijas pārkāpumiem EP vēlēšanās sāktas trīs administratīvās lietas
  VDD nav sācis nevienu kriminālprocesu saistībā ar EP vēlēšanām

0.52901005744934 97(0) - 0.33573341369629 2019.05.26. 17:41 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=83&act=10&date=1557781200&art=46149 ip: 54.91.41.87 usememcache: 1