Jurģis, Juris,
Georgs
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
< Aprīlis
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293012345
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai Jums traucē remontdarbi Jelgvas ielās? ..vairāk
Nē, manā ceļā
remontdarbu nav.
Var pieciest - būs
tak labāks ceļš!
Traucē, visu laiku
kavēju...
Nekādi remontdarbi
nav manīti..

Čili

  ZIŅAS / Arhīvs /

Misija - iedibināt Latvijā koka būvniecību

Raksts publicēts: 2019.04.17. 12:13:47
Raksta autors: Arnis Kluinis

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Tik tiešām «misija ir iedibināt Latvijā koka būvniecību», kā saka SIA Igate Būve un SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Tā tas ir valstī, kur kopš 1990. gada izaugusi paaudze, kas par būvniecību uzskata vienīgi to, ka betons no lielas mucas tiek ieliets veidņos. Kāpēc gan tagad būtu jāmaina šie priekšstati un – galvenais – būvniecības paņēmieni?

- Ar koka izmantošanu būvniecībā Latvija atpaliek no attīstītās pasaules par desmit līdz 15 gadiem, - uzsver M. Peilāns.

- Galvenais iemesls tam ir reāli analfabētiskie būvnormatīvi. Pamatojoties uz to, ka koks tiešām deg un metāls tiešām nedeg, būvnormatīvi prasa koka aizsardzību pret uguni, bet par metāla konstrukcijām neprasa neko. Bet īstenībā koka konstrukcijas ugunī ir izturīgākas nekā metāls. Koks degot pārogļojas un saglabā nestspēju vēl tad, kad sakarsuša metāla konstrukcijas jau sen būs deformējušās un varbūt sabrukušas. Bija mums gadījums, ka zaudējām pasūtītāju, kuram bija vajadzīgs angāra karkass. Aprēķinājām, ka no koka tas izmaksātu lētāk, ja nebūtu prasības aprīkot koka karkasa angāru ar ūdens izsmidzināšanas sistēmu, kas nozīmēja, ka būtu jāuzbūvē arī ūdens piegādes sistēma. Metāla karkasa angāra būve ļāva uzņēmējam ietaupīt apmēram 200 tūkstošus eiro, bet tagad viņam drošības pret uguni nav nekādas. Ja ugunsgrēks tomēr izcelsies, tad viss tajā esošais aizies bojā tik ātri, ka neko no tā izvākt nepaspēs.

- Valstij būtu jātiek skaidrībā nevis par atšķirībām starp koku un metālu, bet par savu jaukšanos vai nejaukšanos uzņēmēju darīšanās.

- Jā, ja valsts uzņemas rūpes par angāru un tajos esošo preču vai iekārtu drošību, tad šai drošībai jābūt vienādai neatkarīgi no tā, kādi būvmateriāli tiek izmantoti. Ja angāri jādzēš, tad jādzēš visi angāri vienādi. Ja šādās būvēs vajadzīgi sprinkleri, tad metāla konstrukcijām tie būtu vairāk vajadzīgi nekā koka konstrukcijām. Mums pietiktu ar to, ka prasības šīm konstrukcijām kļūst vienādas.

- Nav runa tikai par angāriem.

- Šā gada februārī man bija tikšanās Austrijā ar koku lielindustrijas pārstāvi, kuram pieder kokzāģētavas arī Latvijā. Viņš stāstīja par tikšanos ar vienu no Latvijas ministriem, kurš lepojies, ka Latvijā tagad jau drīkst būvēt sešstāvu mājas no koka. Austrietim atlicis pasmaidīt, jo viņš taču zina, ka arī tādās vietās, kur vētras un zemestrīces ir daudz biežākas un stiprākas nekā Latvijā, ir atļauts būvēt 18 un vairāk stāvu koka ēkas.

- Tas it kā nav pret veselā saprāta normām, ka jums vispirms jāuzbūvē sešstāvu koka ēka un tad jāprasa atļauja septiņiem stāviem, deviņiem stāviem utt.

- Nē, Latvijai vajag piecpadsmitstāvu ēku uzreiz - triju gadu laikā! Nevar prasīt, lai ar būvniecību nesaistīti cilvēki masveidā uztvertu to, kāpēc tā vajag, bet politiķi nedrīkst domāt tikai par to, kā izpatikt dažiem vēlētājiem. Tāpēc taču valstī ir valdība, lai tā saprastu, uz kurieni iet pasaule un kā Latvijai turēt līdzi šai gaitai. Ja tiks dotas iespējas, atradīsies uzņēmēji, kas tās izmantos, un tad sabiedrības vairākums ļoti ātri sapratīs, kāpēc vajadzīgas tādas ēkas.

- Jau gatava sešstāvu koka ēka šo procesu tomēr atvieglotu un paātrinātu.

- No izmaksu viedokļa sešstāvu koka ēka būtu ne šis, ne tas. Palūkosimies tepat pa logu uz vietu, kur tiek būvēta Igate Būve biroja ēka. Tai ir viens stāvs, un tai būs divas funkcijas - būt gan birojam, gan uzskates līdzeklim, ko parādīt mūsu potenciālajiem klientiem, kādas ēkas tīri no koka mēs protam uzbūvēt. Kā jau jebkurai ēkai, arī šai ēkai ir pamati: izrakām zemē grāvīti un ielējām betonu. Mazliet ietaupīt uz pamatiem mēs varējām, jo pamatiem jānotur mazāks ēkas svars. Tomēr tie ir tikai mazliet seklāki un šaurāki, nekā būtu bijuši ēkai ar sienām no gāzbetona, keramzītblokiem, ķieģeļiem vai dzelzsbetona. Attiecībā pret ēkas kopējām izmaksām šis ietaupījums ir mazs, bet tas pieaugtu līdz ar katru nākamo stāvu. Sešstāvu ēkā būs jau daudz lielāka atšķirība starp slodzēm, kāda jānotur pamatiem atkarībā no tā, vai jātur betons vai koks. Tomēr īstā ekonomija sākas tad, kad stāvu skaits ir daudzkārt lielāks un pāļi pamatiem jādzen ne vairs 15, bet desmit un mazāk metru dziļi. Tāpat ietaupījumi krājas katra nākamā stāva būvēšanas gaitā. Atceros kanādiešu 18 stāvu koka ēkas prezentāciju, kurā būvnieks stāstīja, ka celtniecības temps bijis viens stāvs dienā. Tas attiecās uz jau gatavo ēkas paneļu salikšanu. Katrs koka panelis ir vairākas reizes vieglāks par dzelzsbetona paneli, tāpēc to attiecīgi vieglāk pacelt un nolikt savā vietā. Ēkā iebūvētās koka kolonnas spējuši pacelt četri cilvēki, tāpēc celtnis nemaz nebija jāuzstāda. Atteikšanās no betona ietaupījusi laiku betona cietēšanai, kas kopumā var vilkties vairākus mēnešus. Savelkot visu kopā, 18 stāvu koka ēkas būvniecība izmaksājusi tikpat, cik parastai dzelzsbetona ēkai. Sešu stāvu variantā tas droši vien nebūtu noticis.

- Ja acīm redzama naudas ietaupījuma nav, tad kas tieši bagātajās valstīs iekustināja daudzstāvu ēku no koka būvēšanu?

- Šādu ēku būvniecība ir veids, kā samazināt CO2 emisiju. Jebkura betona vai ķieģeļu ēka izmaksu ziņā zaudētu bezcerīgi, ja tās būvniecības izmaksās ierēķinātu CO2 emisijas kvotas, piemēram, tā cementa saražošanai, kas tādās ēkās nepieciešams. Ar koku tas ir pilnīgi otrādi. Vēl pēc daudziem gadiem, kad pienāks laiks māju nojaukt vai renovēt, neradīsies jautājums, kur likt sadauzītā betona kaudzes. Koku iespējams samalt šķeldā kurināšanai vai pārstrādāt vēl kaut kā savādāk. Koks ir dabiski reciklējams materiāls. Taču zināms naudas ietaupījums veidojas citādi. Tas izriet no būvniecībai veltītā laika. Kokam tas būs vismaz divreiz īsāks, un tā jau ir reāla naudas ekonomija. Piemēram, jau būvlaukuma nožogojuma noma veido attiecīgas izmaksas vienā dienā, un, uzbūvējot ēku par trim mēnešiem ātrāk, ietaupījums jau būs ievērojams.

- Cilvēki varēs divdesmitajā stāvā justies kā koka privātmājā.

- Arī salīmēta koka māja elpo un dzīvo savu dzīvi vēl ilgi pēc uzcelšanas. Tagad gan neceļ tā, kā senlaikos, kad spraugās starp baļķiem bāza sūnas vai linu šķiedras. Tagad ir moderni izolējošie materiāli, tagad koks tiek apstrādāts tā, lai minimizētu plaisu rašanos, tāpēc skats un efekts ir cits. Lai to varētu panākt, vajadzīgas dziļas zināšanas par koksni un daudz naudas gan investīcijās celtniekiem, gan pircējiem. Palūkosimies vēlreiz uz mūsu biroja jaunbūvi. Tur nebūs papildu piespiedu ventilācijas - pietiks ar atveramiem logiem. Ja sienas būtu no neelpojoša materiāla ar rīģipša pārklājumu, tad piespiedu ventilācija būtu obligāti vajadzīga, būtu jāliek nauda gaisa atsūkšanas un rekuperācijas sistēmā. Bet tagad mēs pasūtītājiem rādīsim, ka dzīvojam zaļi, bez papildu elektrības patēriņa. Gaisa apmaiņai pilnīgi pietiks ar koka sienām, kas mitrumu uzsūc un telpas izvēdina. Koka ēkas dod ietaupījumu ilgtermiņā, ieskaitot arī tās izmaksas, kas radīsies tad, kad ēku agrāk vai vēlāk nāksies nojaukt.

- Cik lielas investīcijas nepieciešamas, lai Latvijas apstākļos uzsāktu koka augstceltņu būvēšanu?

- Mūsu pirmais ieguldījums bija pieci miljoni eiro. Daļa no tiem nāca no Eiropas Savienības fondiem kopā ar aizliegumu pārdot to, ko esam saražojuši. Šo aizliegumu mēs ievērojām un trīs gadus nodarbojāmies ar eksperimentiem, līmējot kokus un pārbaudot šo savienojumu izturību pret dažādām slodzēm un vides ietekmēm. Pētījumu produktu piemērs ir gājēju tilts uz Tērvetes dabas parku. Pagājušā gada vasarā aizlieguma termiņš beidzās, un mēs tūlīt uzbūvējām ražošanas cehu, tagad būvējam biroju. Bankas aizdevumu šiem ieguldījumiem saņēmām tāpēc, ka mums bija citi īpašumi, ko ieķīlāt, bet kreditēt tieši šāda veida kokapstrādi banka atteicās, jo viss iet pa apli: pieprasījuma nav, jo nav vērā ņemama piedāvājuma, bet piedāvājuma nav, jo neviens neuzdrošinās investēt ražošanai tirgum, kura Latvijā nav. Uzņēmēji un bankas redz zāģmateriālu tirgu uz vietas un vēl jo vairāk ārzemēs, tāpēc nav problēmu aizņemties naudu ļoti, ļoti jaudīgam gaterim un sazāģēt simtiem tūkstošu dēļu, kur katram dēlim pievienotā vērtība ir krietni mazāka. Nopietnu būvmateriālu ražošanai minimālās izmaksas bija pieci miljoni eiro un vēl vairāk, ja pieskaita arī izmaksas par zemi. Ar tagadējā ražošanas ceha un citām ražošanai nepieciešamām izmaksām mēs jau esam tuvu desmit miljonu ieguldījumiem. Mēs esam celmlauži tādai kokapstrādes nozarei, kādas Latvijā praktiski nav. Aicinu politiķus beigt tēlot strausus, kas bāž galvu zemē un neredz, kādas aplamības joprojām ir spēkā Latvijas būvnormatīvos. Aicinu neslēpties aiz kopējiem rādītājiem, ka meža nozares apjoms tik un tā visu laiku aug.

- Kā jūs pārvarējāt apsvērumu, ka nevar ieguldīt naudu neesošam tirgum?

- Mēs redzam, kas notiek pasaulē, un būsim pirmie, kas gūs labumu no tā, ka koka ēku celtniecības vilnis nonāks līdz Latvijai. Cilvēki taču ceļo un pārliecinās, kādas ēkas tagad pasaulē būvē. Viņi gribēs tādas ēkas arī sev. Ja tas tomēr nenotiks pietiekami ātri, nekas mūs netraucēs ražot koka konstrukcijas eksportam. Vēl viens piemērs no Austrijas tagadējās kokrūpniecības ir nesošo konstrukciju saražošana otrai lielākajai lidostai Filipīnās.

- Kādiem pasūtījumiem tieši šobrīd strādā jūsu jaunuzceltais kokapstrādes cehs?

- Taisām balkonus viesnīcai Lietuvā. Arhitekts tādus paredzējis ēkas izskata dēļ, bet otrs faktors bijis aukstuma tilts, t.i., aukstums, kas no betona balkoniem iekļūtu ēkas nesošajās konstrukcijās. Ja ārpus šīm konstrukcijām ir izvirzīts koks, ēkas siltuma zudumi būs krietni mazāki. Tas ir liels pasūtījums daudzstāvu ēkai. Iepriekš esam ražojuši koka tiltus Norvēģijai. Tepat Jelgavā ir redzamas mūsu sijas slidotavai. Ir pabeigta koka konstrukciju izgatavošana mūsu birojam, kurā drīz vien tiks gaidīts jebkurš, kurš izdomājis, ka viņam vajag māju, tiltiņu pāri upei, nojumi mašīnai vai kūti lopiem. Pasūtītājs varēs izrunāties ar projektētājiem un saņemt tāmi, pēc tam atnākt uz cehu palūkoties, kā tiek taisītas detaļas pēc viņa pasūtījuma, varēs vienoties ar celtniekiem, kuri šīs detaļas pie viņa aizvedīs un samontēs. Mūsu biroju 300 m² platībā četri cilvēki salika desmit dienās. Kā redzat, ēkai jau ir jumts, ir logi.

- Bet arī būvkoks nav bezmaksas dabas dāvana. Vai tā cena nekļūs pārmērīgi augsta, ja jūs gribēsiet celt lielus būvapjomus uz vietas, citi gribēs koku kā parasti eksportēt un vēl citi - malt koku šķeldā, jo OIK atcelt te tomēr negrasās un koģenerācijas elektrostacijas turpinās darboties?

- Koka augstceltnes atmaksāsies noteikti, ja to būvniecības cenas salīdzinās ar dzelzsbetona augstceltņu cenām, jo arī betona un metāla cenas aug. Privātmāju segmentā cilvēkiem būs jārēķina, vai viņiem izdevīgāk piemaksāt, bet tikt pie jaunas mājas dažu mēnešu laikā, vai būvēt māju gadiem ilgi. Tepat arī jārēķina izmaksas par dzīvi vecajā mājoklī, kamēr tiek celts jaunais, jāņem vērā ēku ekspluatācijas izmaksas un dzīves kvalitāte, uz kādu cilvēki pretendē. Mūsu misija ir iedibināt Latvijā koka būvniecību neatkarīgi no tā, kādi objekti tiks būvēti un kuras firmas būvēs. Ja citas firmas attīstīs ar putām pildīto koka paneļu mājas vai koka karkasu mājas, tad arī labi, lai gan mēs paši šajos segmentos nestrādāsim. Mēs jau tagad varējām salīmēt koka arkas lielajai Dziesmu svētku estrādei, bet mums nenoticēja un tagad ved metāla konstrukcijas no Ungārijas. Ar tādām koka arkām Latvija būtu pasaules kokapstrādes virsotnē, bet ierēdņiem un arhitektiem to nevajadzēja. Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki jau divu trīs gadu laikā sāktu par koku domāt savādāk nekā tagad. Mūsu galvenā lieta ir koks - vienkārši koks. Lai cilvēki saprot, ka jātiek vaļā no Latvijas tagadējiem būvnormatīviem un jāsāk dzīvot tā, kā to jau dara visattīstītākajās valstīs.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Zelenska turpmākā politika ir neatbildēta mīkla, uzskata Kols
  Iekšlietu ministrs liks slēgt Deglava tiltu Rīgā
  Otrdien Latvijā kļūs par grādu siltāks
  Saturs nav semočkas: Populisms modina pieprasījumu pēc skaidrības
  Pieaug dzēsto meža ugunsgrēku skaits un izdegušās platības
  TV3: Petravičas vīra uzņēmuma darbībā VID konstatējis pārkāpumus
  Iekavējusies jauno eID karšu ieviešana, skaidro LNT

0.55051708221436 95(0) - 0.3742253780365 2019.04.23. 18:03 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=83&act=10&date=1555448400&art=45957 ip: 172.69.63.34 usememcache: 1