Plāno izstrādāt jaunu Vietējo pašvaldību likumu

Piedāvātās idejas valdības deklarācijai gan vēl tiks vērtētas gan no Finanšu ministrijas, gan koalīcijas partneru puses, līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs šīs nedēļas laikā.

Sadaļā par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, kas ir viens no visas valdības galvenajiem uzdevumiem, atbildīgā darba grupa norādījusi, ka īstenot pirmā līmeņa reformu varētu līdz 2021.gadam. Jautājums par Pierīgas pašvaldību turpmāko nākotni gan tikšot vērtēts atsevišķi, ņemot vērā Rīgas aglomerācijas attīstības tendences.

Valdības plānos varētu iekļaut arī ieceri izveidot divus makro reģionus - Lielrīgas un Latvijas reģionus - mērķtiecīgi koncentrējot atbalstu tur, kur ienākumu līmenis ir zem 75% no Eiropas Savienības vidējā.

Plānots arī stimulēt valsts tiešās pārvaldes iestāžu apvienoto apkalpojošo funkciju pārcelšanu uz apdzīvotām vietām ārpus Lielrīgas reģiona.

Kopumā valdība varētu īstenot vietējo pašvaldību pārvaldības reformu, stimulējot tālāku demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību.

Plānots ieviest arī pilotprojektu "līdzdalības budžeta" izmēģināšanai ar valsts finansējuma atbalstu, ļaujot atsevišķu pašvaldību iedzīvotājiem nepastarpināti izlemt par publiskā finansējuma sadales prioritātēm.

Deklarācijas ideju apkopojuma sadaļā par vietējo pašvaldību pārvaldi norādīts, ka politiķi varētu apņemties arī paaugstināt pašvaldību pārvaldes kvalitāti, nodrošinot intensīvāku Vides un reģionālās attīstības ministrijas darbu metodiskā un juridiskā atbalsta sniegšanā.

Tāpat iecerēts paplašināt pašvaldību darbu uzraugošo institūciju pilnvaras un pieejamos resursus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu domes lēmumu kontroli un pašvaldību darbības uzlabošanu valstiskā līmenī.

Vienlaikus iecerēts stiprināt arī labas pārvaldības principus pašvaldībās, tajā skaitā vēlēto amatpersonu atbildību par pašvaldību līdzekļu izlietojumu un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības sakārtošanu atbilstoši OECD rekomendācijām.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt "Jaunās Vienotības" politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Kariņu.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).