Andis,
Zeltīte
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
IZGLĪTĪBA
DĀVANAS SVĒTKOS
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
< Jūlijs >
2526272829301
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai svinēsiet Latvijas valsts simtgadi? ..vairāk
Jā, kopā ar ģimeni svinēsim pie svētku galda.
13
Nesvinēšu, priecāšos par brīvdienām!
13
Neredzu, kas tur jāsvin...
13
Svinēšu tepat Jelgavā ar draugiem!
7
Svinēšu darbā...
6
Jā, došos uz Rīgu skatīties vērienīgo uguņošanu!
5
Čili

  ZIŅAS / Arhīvs /

Bērniem trūkst intereses par skolu (1)

Raksts publicēts: 2018.07.11. 13:37:19

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

IVONNA LINDSTATE, Norvēģijas izglītības nozares pārstāve

Runājot par dažādu valstu izglītības pieredzēm, Skandināvijas valstis visbiežāk tiek minētas kā pozitīvais piemērs. Piemēram, Norvēģijā izglītība ir bezmaksas, bērni līdz sešu vecumam apmeklē valsts vai privātos bērnudārzus un no sešiem gadiem dodas uz skolu. Pamatskolu bērni beidz pēc desmit gadiem. Jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem iet vidusskolā. Visiem tiek sniegtas profesionālās prasmes, un jaunieši tiek sagatavoti, lai varētu iestāties universitātēs. Visiem ārvalstu bērniem ir tiesības iegūt izglītību. Izklausās pēc ideālas sistēmas, taču paši norvēģi atzīst – pirms 20 gadiem īstenotā izglītības reforma, kas paredzēja skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, radījusi nopietnas sekas, īpaši zēniem.

Ja agrāk Norvēģijā bērni skolas gaitas uzsāka no septiņu gadu vecuma kā daudzviet Eiropā, tad 1997. gadā tika īstenota izglītības reforma un bērnu skolā sāka sūtīt no sešu gadu vecuma, līdzīgi kā vēlējās Izglītības un zinātnes ministrija Latvijā. Ja sākotnēji pirmo gadu skolā solīja veidot tādu pašu kā bērnudārzā – ar rotaļām, spēlēm, diendusu u.tml., tad pēc kāda laika no šīs idejas atkāpās, un jau no pirmā gada sākās pilnvērtīgas skolas gaitas.

Netika veikti nekādi pētījumi par to, kādu ietekmi tas atstās uz bērniem, kādas izmaiņas radīs u.tml. Reformas mērķis bija panākt, lai bērni apgūst nepieciešamās prasmes un zināšanas agrāk un labāk. Tagad, kad ir pagājuši jau 20 gadi kopš reformas ieviešanas, bērnu sekmju un zināšanu novērtējumi liecina, ka sekmes nav uzlabojušās. Bērni, kuri gājuši skolā no sešu gadu vecuma, raksta un lasa tādā pašā līmenī kā bērni, kuri gājuši skolā no septiņiem gadiem.

Uzlabojumu sekmēs nav, tieši pretēji – ir vērojamas reformas negatīvās sekas. Tās īpaši izpaužas tieši zēniem, kuri ir mazāk nobrieduši nekā meitenes. Zēni, kuri sākuši iet skolā agrāk, lielākoties nespēj pietiekami koncentrēties, lai pilnvērtīgi piedalītos stundās, nereti viņi nesaprot skolotāja prasīto tādā līmenī, kā būtu nepieciešams. Zēniem, kuri uzsākuši skolas gaitas no sešiem gadiem, ir daudz sliktāki rezultāti mācībās. Nespēja koncentrēties, trauksmainība, nespēja sekot līdzi mācību stundai ir samilzusi līdz tādai pakāpei, ka valdība beidzot lēmusi īstenot apjomīgu pētījumu, lai saprastu, kā mainījusies bērnu fiziskā un garīgā veselība.

Virkne izglītības un pedagoģijas nozares profesoru jau pauduši viedokli, ka rezultāts agrākai skolas gaitu sākšanai ir tāds, ka bērni zaudējuši interesi par mācībām un skolu kopumā. Publiskajā telpā parādās arī virkne vecāku viedokļu, kuri pauž skepsi un negatīvu vērtējumu tik agrai skolas gaitu uzsākšanai.

Arī mēs Norvēģijā esam informēti par aktīvajām debatēm Latvijā, kas izcēlās pēc ministrijas plānotajām reformām, un jāsaka, ka lēmums atcelt šo ideju bijis pareizs. Bez nopietniem un apjomīgiem pētījumiem par plānoto izmaiņu ietekmi uz bērnu veselību nevar veikt tik būtiskas izmaiņas.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Pārpildīto vilcienu dēļ Rīgā 'iestrēgst' sieviete ar trim maziem bērniem
  Jelgavā atjaunota elektrības padeve
  Novembra beigās slēgs Piena paviljonu
  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju vadīs Ģirģens
  Saeimas Tautsaimniecības komisiju vadīs Dūklavs
  Parlamenta Pilsonības komisiju vadīs Judins
  Jaunzeme sola turpināt Cīrules iesākto

1.3402059078217 104(0) - 1.1134462356567 2018.11.21. 04:48 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=83&act=10&date=1531256400&art=43712 ip: 54.234.228.185 usememcache: 1