Andis,
Zeltīte
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
IZGLĪTĪBA
DĀVANAS SVĒTKOS
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
< Jūlijs >
2526272829301
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai svinēsiet Latvijas valsts simtgadi? ..vairāk
Jā, kopā ar ģimeni svinēsim pie svētku galda.
13
Nesvinēšu, priecāšos par brīvdienām!
13
Neredzu, kas tur jāsvin...
13
Svinēšu tepat Jelgavā ar draugiem!
7
Svinēšu darbā...
6
Jā, došos uz Rīgu skatīties vērienīgo uguņošanu!
5
Čili

  ZIŅAS / Arhīvs /

Rosina mainīt darbanespējas lapu regulējumu

Raksts publicēts: 2018.07.05. 13:29:31
Raksta autors: Inga Karlinska

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Lai veicinātu Latvijas darba ņēmēju konkurētspēju un palīdzētu sakārtot darbanespējas lapu izsniegšanu un apmaksu reglamentējošo jomu, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija (JRTA) un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija vērsusies Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), aicinot LDDK kā valdības sociālo partneri veicināt izmaiņas minētajā jomā.

Šā brīža normatīvais regulējums nosaka, ka darbanespējas A lapu pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs, un tas uzliek daudz lielāku finansiālo slogu nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.

“Šobrīd Igaunijā pirmās trīs darbanespējas dienas netiek apmaksātas, 4.-7.dienu apmaksā darba devējs 70% apmērā no vidējās izpeļņas, bet, sākot no 8.dienas, darbanespējas lapas apmaksu pārņem valsts, savukārt Lietuvā pirmās divas darbanespējas dienas apmaksā darba devējs 70% apmērā no vidējās izpeļņas, bet ar 4.dienu darbanespējas apmaksu pārņem valsts. Latvijā tiesiskais regulējums paredz neapmaksātu pirmo darbanespējas dienu, 2.-3.dienu apmaksā darba devējs 75% apmērā no vidējās izpeļņas, 4.-10.dienu apmaksā darba devējs 80% apmērā no vidējās izpeļņas, un tikai ar 11.darbanespējas dienu apmaksu pārņem valsts. Tādējādi Latvijas darba devēja izmaksas salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu ir attiecīgi apmēram 60% un 80% lielākas,” situāciju raksturo JRTA valdes priekšsēdētājs un LDDK Padomes loceklis Imants Kanaška.

Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017.gadā slimības pabalstos, balstoties uz A slimības lapām, izmaksāti 68 122 060 eiro, no tiem – sabiedriskajā sektorā – 26  578 820 eiro, privātajā – 41 543 240 eiro. Salīdzinājumam, 2016.gadā A slimības lapu apmaksai tērēti 62 114 140 eiro, bet 2015.gadā - 54 979 910 eiro.

“Minētie dati liecina, ka par A slimības lapām izmaksātie pabalsti katru gadu palielinās no 10 līdz 15%, tādējādi izdevumu kāpums var ietekmēt ne tikai uzņēmumu konkurētspēju, to mazinot, bet arī novest pie preču un pakalpojumu cenu kāpuma. Tā kā ne Ekonomikas, ne Labklājības, ne Veselības ministrijas neapkopo datus par A slimības lapu izmaksām, tad jāsecina, ka šo izmaksu ietekme makroekonomiskajā griezumā nav pētīta, kas noved pie neobjektīvas ekonomiskās situācijas novērtējuma.

Pie papildus izdevumiem darbinieka slimības laikā jārēķina arī nepieciešamība aizvietot slimojošo darbinieku, kas vēl vairāk palielina darba devēja finanšu slogu,” piebilst Kanaška.

Gan JRTA, gan nozaru asociācijas un uzņēmēju organizācijas no saviem biedriem regulāri saņem informāciju, ka viņiem savos uzņēmumos nākas saskarties ar nepamatotu darbanespējas lapu izsniegšanu, piemēram, darbinieks sociālos tīklos slimības laikā regulāri publicē fotogrāfijas no ceļojuma, kurā tas tobrīd atrodas. Diemžēl Latvijā nav mehānisma, kā darba devējs varētu kontrolēm darbanespējas lapas izsniegšanas pamatotību. Vienīgā iespēja ir lūgt Veselības inspekciju veikt pārbaudi. 2017.gadā Veselības inspekcija veikusi 217 darbanespējas lapu pārbaudi, un 47 gadījumos jeb gandrīz 22% gadījumu darbanespējas lapa bijusi izsniegta nepamatoti.

Ar problēmām darbanespējas lapu regulējuma jomā saskāries arī Jelgavā metālapstrādes jomā strādājošais SIA “SFM Latvia”. Uzņēmuma pārstāve Vineta Pinte-Serebrjakova pastāstīja, ka patreizēja likumdošana darba devējam nedod iespēju izkontrolēt darbanespējas lapu izsniegšanas pamatotību, turklāt arī atbrīvot no darba šādus “slimotājus” ir ļoti sarežģīti – tas saistīts ar sarežģītu un ilgstošu birokrātisku procedūru.

“Vēlos norādīt arī uz nevienlīdzību darbanespējas lapu apmaksas kārtībā, proti, 2018.gada 1.janvārī spēkā stājās likuma grozījumi, kas paredz B darbanespējas lapu apmaksu, ko veic valsts, tikai tādā gadījumā, ja konkrētā persona veikusi obligātās iemaksas slimības apdrošināšanai ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. A darbanespējas lapa darba devējam savukārt jāapmaksā neatkarīgi no tā, cik dienas darba ņēmējs ir nostrādājis. Mūsu pieredze rāda, ka ir atsevišķi gadījumi, kad darba ņēmējs nostrādā piecas dienas un tad – “saslimst”. Arī šajos gadījumos A slimības lapa darba devējam jāveic, aprēķinot vidējo darba samaksu pa nostrādātajām dienām,” skaidro Pinte-Serebrjakova.

Ziņu aģentūra LETA jau rakstīja, ka LDDK kā valdības sociālais partneris šā gada maijā izplatītajā aicinājumā Valsts prezidentam, politiskajām partijā un to apvienībām arī norāda uz nepieciešamību izvērtēt iespēju mazināt darbanespējas A lapas dienu skaitu, ko apmaksā darba devējs.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Pārpildīto vilcienu dēļ Rīgā 'iestrēgst' sieviete ar trim maziem bērniem
  Jelgavā atjaunota elektrības padeve
  Novembra beigās slēgs Piena paviljonu
  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju vadīs Ģirģens
  Saeimas Tautsaimniecības komisiju vadīs Dūklavs
  Parlamenta Pilsonības komisiju vadīs Judins
  Jaunzeme sola turpināt Cīrules iesākto

1.4252600669861 103(0) - 1.1387059688568 2018.11.21. 04:46 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=83&act=10&date=1530738000&art=43681 ip: 172.68.65.81 usememcache: 1