„Jumprava” apaļo jubileju Jelgavā nosvin dubultā

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Vērtības nezūd – aptuveni tik lakoniski varētu raksturot atmosfēru, kas sestdien valdīja Jelgavas kultūras namā, kur, ņemot vērā milzīgo publikas interesi, ar diviem koncertiem apaļajai trīsdesmit gadu jubilejai veltītās tūres ietvaros uzstājās latviešu populārās mūzikas veterāni – grupa „Jumprava”, kas šogad izdevusi jaunu albumu „Laiks runā” un arī sākusi savā vārdā nosaukta vīna ražošanu. Vai tā būtu zīme, ka pati grupa mākslinieciskā labuma ziņā pielīdzināma vīnam – jo vecāka, jo labāka?

Spriežot pēc publikas, absolūtajam vairākumam tā bija atkalredzēšanās ar jaunības dienu elkiem, kuru dziesmas joprojām aizķērušās atmiņas apcirkņos, savukārt salīdzinoši nelielai skatītāju daļai, īpaši Britnijas Spīrsas un Džastina Bībera ierakstu pircēju/lejupielādētāju paaudzēm, koncerts noderēja kā īsais izziņas kurss latviešu elektroniskās mūzikas grandu daiļrades vēsturē. Kā vieniem, tā otriem tas izvērtās par absolūti pozitīvām emocijām piesātinātu pasākumu.

Tie, kuri jubilejas koncertā cerēja dzirdēt „jumpraviešu” pirmos hitus „Par rozēm” un „Mākonis”, tos gan nesagaidīja – pirmo gadu darbu plejādi veidoja dziesmas, kas dažādu iemeslu dēļ izpelnījušās salīdzinoši mazāku ievērību. Tomēr likumsakarīgi, ka koncertprogrammā dominēja repertuārs no grupas „ziedu” laikiem, kad, no seksteta pārtapusi kvartetā, stīvi solīdās žaketes nomainījusi pret ādas jakām un kniedēm, bet stilistiski no estrādes-poproka grupas pārvērtusies sintezatoru „heavy metal” citadelē, „Jumprava” piecus gadus no vietas atradās slavas zenītā, baudot latviešu kulta grupas statusu un radot virkni hitu – „Pilsēta”, „Vēl jāgaida”, „Šeit lejā”, „Ziemeļmeita”, „Vēlreiz”, „Baltā”, „Peldētājs” u.c.

Koncertā daudzām dziesmām bija dzirdami jauni, lielākoties koncertskanējumam piemērotāki aranžējumi ar „dzīvām” bungām (jaunās paaudzes sitamo instrumentu meistars Artis Orubs), ierasti sintezatoru tembru piesātinātām harmonijām un ģitāras „iepinumiem”, taču savulaik ar sociālpolitisku zemtekstu rakstītie dziesmu teksti liek aizdomāties, vai šodien tie vispār kļuvuši mazāk aktuāli... Kā, piesakot savulaik aizliegto „Zem diviem karogiem”, noteica Aigars Grāvers – „Nekas jau nav mainījies”...

Ne bez pamata ilgus gadus „Jumprava” salīdzināta ar britu „Depeche Mode”, taču, kamēr angļu mūziķu stilu „tuvu tekstam” turējuši, piemēram, vācu sintipopa meistari „Camouflage”, pašmāju „Jumpravai” nopietnu idejisko sekotāju tā arī visus šos gadus nav bijis. Bet, kamēr pārliecinošu sekotāju nav, vēstījums pašai grupai ir skaidrs – jāturpina spēlēt pašiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka vēl aizvien ir, ko teikt. Tādēļ – ja neizdevās apmeklēt kādu no sestdienas koncertiem, atliks vien gaidīt nākamo. Agrāk vai vēlāk tāds pienāks, jo par vienas dienas/hita brīnumu „Jumpravu” nu nekādi nenosaukt.

Uzziņai
"Jumprava" dibināta 1984.gadā šādā sastāvā:

Ainārs Ašmanis (basģitāra, vokāls), Māris Jurjāns (bungas), Tonija Breidaka (vokāls), Ainārs Vilde (ģitāra); tajā pašā gadā Breidaka un Vilde grupu atstāj, bet tai pievienojas Aigars Grāvers (taustiņinstrumenti, vokāls), Ingus Ulmanis (vokāls), Aigars Voitišķis (ģitāra, vokāls) un Hermanis Kaminskis (taustiņinstrumenti)

1986.gadā Kaminski un Jurjānu nomaina Aigars Grauba (taustiņinstrumenti) un Aigars Krēsla (bungas)

1987.gadā aiziet Ulmanis un Voitišķis, kuri nodibina grupu „Lādezers”; atlikušais kvartets nolemj pievērsties elektroniskajai mūzikai, kurā dominē sintezatori

1990.gadā pēc koncertturnejas ASV tur uzkavēties nolemj Grauba, atstājot grupu trijatā (vietā atgādināt, ka tolaik koncerti ASV kļuva par lūzuma punktu vairākām latviešu grupām – piemēram, „Remix”, „Zodiaks”, „Jauns Mēness”)
1991.gadā „Jumprava” izziņo atvadu turneju ar gandrīz visu tajā spēlējušo mūziķu piedalīšanos un paziņo par darbības pārtraukšanu

1997.gadā „Jumprava” atsāk darbību četratā: Ašmanis, Grāvers, Krēsla un Grauba

Divas reizes „Jumprava” uzvarējusi „Mikrofona” dziesmu aptaujā – 1990.gadā („Baltā”) un 1991.gadā („Peldētājs”). Dažos uzziņas avotos kļūdaini tiek norādīta arī „trešā uzvara” 1992.gadā, kad „Jumprava” savu darbību jau bija pārtraukusi, bet minētajā aptaujā ar dziesmu „Klusumā” togad uzvarēja A.Grāvers.