Apkures sadārdzinājums rosina domāt praktiskāk (3)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

„Tulikivi” apkures iekārtu eksperte Digna Nolberga, „RB&B” ekobūvnieks Harijs Tučs.

Atšķirībā no pirmskrīzes gadiem, kad cilvēkus galvenokārt interesēja dizains un luksuss, pašlaik privātmāju saimnieki rūpīgi izvērtē, kas viņiem patiesi ir nepieciešams. Cilvēkiem ir svarīgi, lai mājas apkure būtu maksimāli energoefektīva. Tāpēc, būvējot māju un izvēloties tai piemērotu apkures risinājumu, cilvēki interesējas, cik siltuma māja patērēs un izvēlas tai atbilstošas jaudas apkures iekārtu.

Arvien svarīgāka kļūst arī ekoloģija un veselībai labvēlīgs mikroklimats mājoklī. “Cilvēki labprātāk mājoklim izvēlas būvmateriālus un apkures iekārtas, kas ir ekoloģiskas ekspluatācijā un, ko ražojot, tiek nodarīts minimāls kaitējums dabai,” skaidro Digna Nolberga.

Cilvēki arī ir informēti, ka mājoklī ierīkotā apkure var būtiski ietekmēt gaisa kvalitāti telpās, līdz ar to arī iemītnieku veselību. Kā zināms, neatbilstoša – slikta gaisa kvalitāte - var veicināt elpošanas ceļu saslimšanas, piemēram, alerģiju vai astmu.

“Šī iemesla dēļ mājokļos arvien biežāk ierīko malkas apkuri, jo, salīdzinot ar pārējiem apkures veidiem, tā rada telpās patīkamāku un veselīgāku mikroklimatu,” uzsver Harijs Tučs.

Pašlaik ir populāri gandrīz visu, kas saistīts ar mājokli, dēvēt par ekoloģisku - ekoloģiskā būvniecība, ekoloģiskā apkure u.c. “Ļoti bieži tā dēvētais ekoloģiskums ir tikai skaisti vārdi. Nodēvējot, piemēram, saules kolektoru vai siltumsūkni par ekoloģisku, vajadzētu arī noskaidrot un parēķināt, kādi zaudējumi dabai tiek nodarīti, lai šādu iekārtu izveidotu, un tikai tad  spriest - vai šī iekārta ir vai nav ekoloģiska?!” pauž ekobūvnieks.

Viņš arī skaidro, ka ekoloģiskas, energoefektīvas un praktiskas saimniekošanas piemēru mēs varam mācīties no saviem senčiem. Ēku būvniecībai tie izmantoja  tikai dabīgus materiālus - koku, akmeņus, mālu - krāšņu mūrēšanai, līdz ar to kaitīgo izmešu daudzums apkārtējā vidē bija minimāls. Senču būvētās koka mājas kalpo 150 – 200 gadu, un, ēkai sapūstot, pēc tās paliek vien skursteņa daļas un akmeņu kaudze vietā, kur bijuši pamati.

Plānojot būvēt māju, senči jau vairākus gadus iepriekš noskatīja mājas būvniecībai paredzēto kokmateriālu un ievāca informāciju par to, kā uzbūvēt pēc iespējas siltāku māju. Viņu mājas, kas tika kurinātas ar malku, bija izcili energoefektīvas.

“Lūk, to es saucu par ekoloģisku un ekonomisku būvniecību! Un to ļoti lietderīgi ir pētīt, attīstīt un praktizēt arī mūsdienās,” uzsver „RB&B” ekobūvnieks Harijs Tučs. “Esmu pārliecināts, ka vislabākais veids, kā mūsdienās saimnieki var apliecināt savu pārliecību ekoloģiskai mājas apsaimniekošanai – ir ierīkot tajā malkas apkuri. Šim apkures veidam ir pievienotā vērtība, jo malkai tiek patērēti vietējie resursi (kokmateriāls) un tās sagatavošanai tiek nodarbināts vietējais darba spēks. Līdz ar to malkas sagatavošanas procesā gūtā peļņa paliek mūsu valstī. Turpretim, izmantojot apkurei importētus energoresursus, mēs “barojam” kādas citas valsts ekonomiku.”

Latvijā valdošo tendenci mājokļos arvien biežāk ierīkot malkas apkuri - novērojusi arī “Tulikivi” eksperte Digna Nolberga. Viņa atklāj, ka cilvēki biežāk izvēlas ar malku apkurināmu akmens krāsni, jo ir pārliecinājušies, ka tas ir ļoti energoefektīvs risinājums, un mūsu klimatiskajos apstākļos atmaksājas ar uzviju.

Visbiežāk malkas krāsni kombinē ar kādu citu automatizētu apkures veidu piemēram, siltumsūkni. “Tas dod  iespēju izveidot ļoti energoefektīvu apkuri. Modernās apkures ierīces, piemēram, siltumsūknis parasti darbojas automātiskā režīmā - uztur telpās tieši tādu apkures temperatūru, kādu saimnieki ir izvēlējušies, iestatījuši. Tāpēc, papildus apkurinot māju ar malkas apkuri, pamatapkures iekārta var darboties ar krietni mazāku jaudu,” stāsta Digna Nolberga.

Pirms 8-10 gadiem sabiedrībā valdīja uzskats, ka malkas krāsns pamatā ir piemērota lauku mājai, ko apdzīvo liela ģimene, tiek bieži gatavotas maltītes u.c. Šobrīd īpaši akmens malkas krāsns funkcionalitāte ir krietni mainījusies.

Cilvēki to ierīko, kā ļoti piemērotu risinājumu ārpus pilsētas mājās, kur mēdz būt elektrības pārrāvumi. Tas dod neatkarību,  jo, arī zūdot elektrībai, māju ir iespējams pilnvērtīgi apkurināt. Malkas krāsns apkure ir gandrīz vienīgais risinājums, ja ēka atrodas vietā, kur nav iespējams izmantot citus apkures veidus - gāzi, šķidro kurināmo u.c.

Akmens malkas krāsnis, kas vizuāli atgādina dekoratīvu kamīnu, tiek ierīkotas arī pilsētas privātmājās un dzīvokļos. Digna Nolberga atklāj, ka akmens malkas krāsnis ir arī ļoti energoefektīvas. Skandināvijas valstīs, īpaši Somijā ir ļoti liela pieredze akmens malkas krāšņu ražošanā, tās izstrādā ar ļoti augstu lietderības koeficientu - līdz pat 90%. “Saimnieks var būt drošs, ka šādu krāsni būs jākurina vienu reizi divās – trīs dienās,” uzsver Digna Nolberga.

Somijā rūpnieciski ražotās vecākās ar malku apkurināmās akmens krāsnis ir 120 gadu senas. Un mēdz būt pat tā, ka māja, kurā bija ierīkota šāda krāsns, ir  savu mūžu nokalpojusi un nojaukta, un tās vietā, ap šo pašu joprojām teicami funkcionējošo krāsni, ir uzbūvēta jauna māja. Proti, krāsns ir pārdzīvojusi māju.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.