Satraukti par lieltirgotāju iespējamo sazvērestību (1)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents

Otrdien Saeimas Tautsaimniecības komisija lems, vai turpināt virzīt likumprojektu “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”, kas pretēji nosaukumā minētajam īstenībā ir likumprojekts mazo tirgotāju iznīdēšanai lieltirgotāju interesēs.

Kāpēc tirgotāji ir satraukti? Likumprojektā paredzētie ierobežojumi tikai palielinās risku darbā ar piegādātājiem. Par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā uzņēmumam var uzlikt bargas Konkurences likuma sankcijas no 4000 līdz pat 2 miljoniem eiro. Turpmāk katram tirgotājam, sākot ar saldējumu tirdzniecību uz ielas un zemnieku tirgū, likuma precīzai ievērošanai jāalgo jurists, kas sekos visu līgumu atbilstībai jaunajām prasībām. Jaunieviestie apgrūtinājumi novestu pie tirdzniecības nozarē strādājošo mazo un vidējo uzņēmumu skaita būtiskas samazināšanās.

Kāda ir ražotāju bēda? Šobrīd abi dominējošie tīkli sastāda 1/5 daļu no Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījuma un ir “nospieduši” visu piegādātāju cenas tik zemu, ka to peļņa ir tuvu “0”. Ražotāju rentabilitāti šobrīd nodrošina pārējie tirgus dalībnieki, kas nespēj diktēt noteikumus ražotājiem un iepērk no tiem preces par ražotājprāt taisnīgu piegādes cenu. Iznīcinot šo sektoru, ražotāju ieņēmumi no Latvijā pārdotām precēm samazināsies, savukārt mazajiem ražotājiem paliks arvien mazāk potenciālo iepircēju. Vietējo ražotāju produkcija patlaban skaitliski daudz vairāk pārstāvēta vietējo uzņēmumu veikalos, tai ir viegli iekļūt mazo veikalu plauktos.

Piecenojumi precēm mazo vai globālo tirgotāju veikalu plauktos ir atšķirīgi. Tā alum mazā tirgotāja veikalā piecenojums ir 30% pie ražotāja noteiktās cenas, bet lielajos veikalu tīklos pat 50%. Tomēr iepirkumu cenu atšķirība ir tāda, ka lielveikalā šī prece būs atrodama par zemāku cenu nekā nelielā veikalā, kas panākta piegādātāju “izspiežot kā citronu”. No katra miljona, ko apgroza globālais tirgotājs, valsts saņem 50 000 eiro, piegādātāji saņem 500 000, bet savukārt no tā miljona, ko apgroza mazais uzņēmējs, valsts saņem 100 000 un piegādātājs saņem 700 000. Valstij labums no lieltirgotāja ir aptuveni 55%, bet no mazā tirgotāja tie ir pat 80% no apgrozījuma, tātad valsts budžets būs zaudētājs minētā likumprojekta pieņemšanas gadījumā. Pieaugot abu tirgus līderu apgrozījumam, valsts budžet ieņēmumi gada laikā samazinājušies par 10 miljoniem, bet darba vietu skaits par aptuveni 1000.

Turpinoties mazo tirgotāju iznīdēšanai ne tikai būs arvien vienveidīgāks un sintētiskāks piedāvājums pircējiem, bet arī samazināsies gan valsts budžeta ieņēmumi, gan ražotāju peļņa Latvijā. Valsts budžets iegūst tieši no mazajiem uzņēmējiem pēc Valsts Ieņēmumu dienesta datiem, lielie tirgotāji samaksā nodokļos 5 līdz 6 procentus no apgrozījuma, savukārt mazie – 9 līdz 11 procentus no apgrozījuma. Pie tam vietējo ražotāju peļņa samazināsies straujāk, jo jaunā likumprojekta gaisotnē tirgotājiem būs daudz izdevīgāk un bez finansiāliem riskiem iepirkt preces ārzemēs nevis Latvijā.

Aicinām deputātus uzmanīgi izvērtēt likumprojektu un izprast tā sekas, kā arī novērst apdraudējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem darboties un attīstīties Latvijā.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.