ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
IZGLĪTĪBA
TEHNOLOĢIJAS
VĒLĒŠANAS 2014
Ignats,
Virgīnija
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • SLUDINĀJUMI
  • FORUMS
  • IZGLĪTĪBA
  • TEHNOLOĢIJAS
  • VĒLĒŠANAS 2014
APTAUJA
Vai vajadzētu aizliegt alkohola reklāmas? ..vairāk
Jāaizliedz cilvēku
parādīšanās
tajās
Alkoholu jāreklamē
tikai naktīs
Aizliegums dzērāju
skaitu nesamazinās
Man vienalga

FOTOSTĀSTS

 1.RAMONA OSE..
 2.Santehniķi Vilnis ..
 3.Vai Jelgavā kāzu i..
 4.BIJU MEKĀ OŽOS..
 5.Pazudis kaķiitis..
FORUMS

  ZIŅAS / Komentāri / (Raksts) /

Eiro ieviešana – izmaksas un cenu kāpums (37)

Raksts publicēts: 2013.01.24. 10:24:14
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Kreiso Patriotu priekšsēdētājs Mārtiņš Krusts

Eiro ieviešana nedos solīto peļņu. Viens no galvenajiem pozitīvas bilances avotiem tiek solīti 70 miljoni eiro gadā (sabiedrībai atmiņā iespiedušies kā 600 miljoni eiro, jo, lai maldinātu, dati tiek rēķināti no iepriekšējo piecu gadu perioda) no konvertācijas ietaupījumiem.

Ja kāds iegūst, kāds arī zaudē, šai ziņā tās ir Latvijas bankas (ieskaitot valsts banku). Šāds pienesums ir pielīdzināms naudas pārlikšanai no vienas kabatas otrā, tautsaimniecībai tas labumu nedos. Ar šo faktu ekonomisti iepazīstināja arī Latvijas Bankas pārstāvjus, tie nespēja dot atbildi. Arī «Swedbank» eksbanķieris privātā sarunā atzīst: «Kāds naivums, protams, bankas vienkārši šo summu paņems citos veidos atpakaļ.» Identisku rezultātu dotu nodokļu pacelšana, nav nekādas nepieciešamības tādēļ ieviest eiro. Personīgi patiešām piekrītu, ka nauda no bankām būtu jānopludina valsts budžetā, bet tas ir jādara ar darboties spējīgām metodēm.

Otrs pozitīvs bilances avots tiek solīti 90 miljoni eiro gadā (sabiedrībai atmiņā iespiedušies kā 900 miljoni eiro, jo, lai maldinātu, dati tiek rēķināti nevis gada, bet desmit gadu periodā) uz parādu pārfinansēšanas rēķina.

Jau pašās saknēs eirozona ne tuvu negarantē lētāku pārfinansēšanos, situācija ir pat pretēja - vidējā procentu likme eiro zonā ir 6,15%, savukārt ārpus eiro zonas 4,82%. Nemaz nerunājot, ka nosauktais cipars 90 miljoni ir pasakas, tā ir summa starp kādiem nereāli zemiem un nereāli augstiem scenārijiem. Tuvākais salīdzinājums būtu Šlesera 50 tūkstoši darbavietu. Ja mēs patiešām pat apskatam scenārijus, kuros mēs aizņemamies ar kādiem trakiem 7%, laikā kamēr bankās ir noguldītas anormāli lielas summas uz maziem procentiem, tad man prātā ir cits pārfinansēšanas modelis – ko veiktu valsts bankas, kurām, starp citu, banku lobijs cenšas dot jau pēdējo triecienu. Tur gan būtu kliedzieni, ka aizvainojam ārzemju kapitālu, bet tas arī ir virziens, kādā strādās īsteni patrioti.

Eiro ieviešana izraisīs pamatīgas izmaksas

Jau tagad ir noteiks, ka Latvijai 12 gadu laikā jāiemaksā 324 miljonu eiro ESF, savukārt, lai palīdzētu krīzes skartajām valstīm, tas visticamāk pieaugs līdz 2,5 miljardiem (valdības informācija) vai pat četriem miljardiem eiro (Lemberga informācija, kas pēc argumentācijas šķiet ticamāks skaitlis). Šeit jāpiemin, ka fonds ik pa laikam tiek palielināts, līdz ar to šīs summas visu laiku aug. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas būs jākonsolidē vai jāaizņemas ar procentiem. Kā arī oficiāli sniegtie skaitļi neatstāj nopietnības iespaidu un realitātē varētu būt pesimistiskāki.

Latvijas uzņēmējiem pāreja uz eiro kopumā izmaksās aptuveni 327 miljonus eiro. Naudas apmaiņas un bezskaidras naudas ieviešana maksās aptuveni 5,5 miljonus eiro. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pielāgošana izmaksās aptuveni 4,4 miljonu eiro. Masīva kampaņa, lai tautu pārliecinātu par eiro ieviešanu, arī izmaksās savus 2 miljonus eiro. Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju informēšana papildu izmaksās 284 000 eiro. Pašvaldību informācijas sistēmu pielāgošana eiro ieviešanai izmaksās 1,8 miljonus eiro, un pastāv daudzas citas izmaksas.

Piedzīvosim pamatīgu cenu kāpumu

Aptaujas apstiprina, ka pēc eiro ieviešanas Igaunijā cenas jūtami kāpa. Lai gan Latvijas valdība apgalvo, ka tam ir pretlīdzekļi, piemēri pierāda, ka tie nekad nestrādā.

Cenu kāpums dos triecienu pirktspējai, kas jau šobrīd ir ķēdes vājais posms, pateicoties kreisās ekonomikas trūkumam. Vēl tālāks pirktspējas trūkums atstās ietekmi uz tautsaimniecību. Būs ģimenes, kam tas būs izšķiroši, lai pamestu valsti. Būs uzņēmumi, kam tas būs izšķiroši, jo cilvēkiem nebūs naudas par ko pirkt viņu produkciju.


Ģeopolitika

Tiek izplatīts viedoklis, ka, ja neieviesīsim eiro un arī turpmāk saglabāsim veco labo latu, tad drīzumā izmantosim rubli. Tas reizēm tiek pamatots arī samērā argumentēti, piemēram, ka krievu nauda izpirks latus un tamlīdzīgi, pavīd dažādas ekonomiskā kara metodes, tāpēc ar bažām pievērsos šim jautājumam. Iedziļinoties gan ir skaidrs, ka šāds arguments ir bez nopietna seguma. Arī uzmeklētie ekonomisti bija smīkņājoši un ar pārliecību apgalvoja, ka tas nenotiks. Šis vairāk ir tāds «krievi nāk» arguments tiem, kam ar to arī pietiek, lai pārliecinātu par jebko. Labākais ierocis pret ģeopolitiskajiem riskiem ir, tieši pretēji, veidot spēcīgu ekonomiku un nenovārdzināt to. Šādā ekonomikā atgrieztos daudzi emigrējušie, pieaugtu dzimstība – tas būtu daudz stabilāk par kādiem mistiskiem ārzemju glābējiem/labdariem.

Komplektā riski

Iespēja, ka Eiropa piedzīvos krīzes otro vilni, tiek aprēķināta ar līdz pat 84% iespēju (SVF). Šāda viļņa ietekme būtu graujoša. Riski, kas var novest pie smagiem scenārijiem (sabrūk eirozona. Vai kādā eirozonas valstī padziļinās ekonomiskā krīze, kas nozīmē, ka mums būs viņi jāglābj par savu naudu). Valūtas maiņa notiks pēc kāda īpaša ES noteikta kursa. Tas rada pārdomas.
Krievijas nauda eirozonā daudz vieglāk ieplūdīs valsts ekonomikā, lai izpirktu nozares, ja būs eirozona. Labs piemērs ir Kipra.

Ietekmes zaudēšana pār savu tautsaimniecību un Eiropas Savienoto Valstu izveide

Tiek zaudētas svarīgas sviras, lai ietekmētu savu tautsaimniecību. Šādas sviras izmantojušas visstraujāk augošās valstis (patiesie veiksmes stāsti).

Eiro ieviešana ir virzība uz daudzu Eiropas līmeņa politiķu aicinājumu izveidot Eiropas Federāciju (vienotu Eiropas valsti). Sviru atdošana ārvalstu rokās ir viens no lielākajiem soļiem prom no Latvijas kā faktiski neatkarīgas valsts. Ir jāsaprot, ka neviens mums nejautās par tādas savienības izveidi, bet soļi uz to notiek pakāpeniski. Daži uzskata, ka vienīgais veids, kā nodrošināt neatkarību, ir izpārdot katru centimetru un atdot visu varu ārvalstīm. Bet, ja tā, vai gala rezultāts nav tieši tāds pats?

Tiek apgalvots, ka par eiro ieviešanu esam nobalsojuši jau referendumā par Eiropas Savienību

Šādu viedokli izsaka galvenokārt dažādu izglītību ieguvuši politiķi, savukārt, tāds eksperts kā Satversmes Tiesas priekšsēdētājs apgalvo, ka šāds apgalvojums nav patiess un referendums būtu jārīko. Šāds jautājums netika nedz iekļauts referenduma jautājumā, nedz arī publiski apspriests no valsts amatpersonām.

Citi fakti

Daļa eirozonas kandidātu valstu ir izlēmušas labākajā gadījumā par nogaidīšanu, sliktākajā par pilnīgi negatīvu lēmumu. Savukārt daļa eirozonas valstu ir izteikušas brīdinājumus par izstāšanos no eirozonas. Pa mūsu pašu nodokļu maksātāju naudu tiek rīkota prātu apstulbinoša eiro kampaņa, kas reizēm kļūst ļoti agresīva ar tādiem virsrakstiem kā «eiro pretinieki ir mazizglītoti» un «eiro pretinieki mūs ved uz rubli». Šie virsraksti labi parāda, ka valdības eiro kampaņa ir balstīta uz emocijām, nevis faktiem.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (37)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Foto: Smaga auto sadursme bloķē satiksmi Tēriņu un Ģimnastikas ielu krustojumā
  Foto: Briselē spoži uzmirdz 'skumjā' Rīgas egle
  ParĀrstu biedrības vadītāju atkārtoti ievēl Apini
  Latvijā pieaug to vēža pacientu skaits, kuri pēc slimības atklāšanas nodzīvo piecus gadus
  Satiksmi slēgtajās 13.janvāra ielas joslās atjaunos sestdienas rītā
  Valsts naudas piešķiršana Dāvim ir nelikumīga, bet likumu mainīšana prasa ilgu laiku; Belēvičs aicina ziedot
  Valsts 'Ziedot.lv' un Bērnu fondam piešķirs 600 tūkstošus eiro
NRA.lv ziņas
Vētras postījumi Austrālijā
Ziemassvētku gaismiņu izstāde Japānā
Rīgas "Dinamo" uzvar Habarovskas "Amur"
Malaizijas lidmašīnas pēdējās atliekas paliks Ukrainā
Arī Somijā parlaments atbalsta viendzimuma laulību legalizāciju
Bagatskis zaudē grozu un vēlreiz piekāpjas "Žalgirim"
Par Ārstu biedrības vadītāju atkārtoti ievēl Apini

0.49838304519653 58(0) - 0.35951137542725 2014.11.29. 01:42 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=6&act=4&art=28750 ip: 54.226.239.54 usememcache: 1