Atklājot izstādi, fotomākslinieks Raivo Freimanis dalās izjūtās:« Šodien ES mājā ir ienācis pavasaris. Uzziedējušas zilās vizbulītes, tecinām bērzu sulas, san bites, uzziedējušas tulpes un ābeles. Neslēpšu, ka pavasaris, kad pēc ziemas sastinguma mostas daba, ir mans mīļākais gadalaiks. Pavasara mirkļu izjūtas esmu centies notvert un atspoguļot savos darbos, kurus šodien nododu jūsu vērtējumam. Pēctecīgi? Izejot abas ES mājas sarunu un mākslas istabu telpas, kurās redzami darbi, vienu pēc otras aplūkojot fotogrāfijas, varam izdzīvot visus gadalaikus, no pavasara līdz ziemai. Mani foto stāsti tapuši brīvdienās, atpūtas brīžos, veldzējoties un iedvesmojoties dabā, tverot burvīgus Latvijas dabas skatus. Es labprāt iemūžinu ne vien dabas skaistumu, bet arī dažādus dzīves mirkļus, notikumus, svinības, cilvēkus un viņu emocijas tajos. Šodien jūtos gandarīts, ka ir noslēdzies vēl viens paveikta darba posms.»
Izstādes atklāšanas svinīgos brīžus paspilgtināja Jēkabpils dzejnieces Māras Bojāres dzejas lasījumi un Jelgavas 4. vidusskolas 8. klases skolnieces Sallijas Kļavkalnes saksofona spēle, kuri lieliski saskanēja ar izstādes tematiku par atgriešanos Dzimtenē – tēva mājās.
Izstādes atklāšanas brīdī dzejniece M. Bojāre dalījās:« Šī jau ir otrā Raivo Freimaņa personālizstāde, kurā piedalos ar tematikai atbilstošiem dzejas lasījumiem, jo mani personīgi spēcīgi uzrunā šī fotomākslinieka darbi. Pašlaik, kad top mans pirmais dzejas krājums, viena no nodaļām saskan ar šīs izstādes tematiku «Es vienmēr tēva mājās atgriezīšos», kurā izteikts Latvijas, tās cilvēku un dabas vienreizīgais skaistums. Raivo Freimaņa fotogrāfijas, līdzīgi kā mani dzejoļi, katrs ir viens atsevišķs, pabeigts stāsts. Tikai izteiksmes forma mums katram ir sava.» Par jauku pārsteigumu klātesošajiem un foto māksliniekam, M. Bojāre nolasīja arī dzejoli – veltījumu «Fotogrāfam».
Jaunā mūziķe S. Kļavkalne pēc izstādes ir gandarīta par iespēju ar mūzikas mākslas palīdzību paspilgtināt izstādes īpašo noskaņu:« Esmu priecīga, ka varu piedalīties šī foto mākslinieka izstādes atklāšanā, jo vizuālā māksla, dzeja un mūzika lieliski papildina viena otru. Jauki, ka visam pasākumam caurvijās viena tematika, ko mūzikā papildināja klausītājiem pazīstamās Raimonda Paula melodijas - «Ilgais ceļš kāpās», «Rudens ogle», «Balta saule», «Nepasauc, nepiesauc», «Teic, kur zeme tā», Emīla Dārziņa «Melanholiskais valsis», Renāra Kaupera «Mana dziesma», Ievas Akurateres «Palīdzi, Dievs!», Imanta Kalniņa «Apvij rokas» un Čikāgas piecīšu «Mūsu mīlestība».»
ES Informācijas centra Europe Direct Jelgavā pārstāve Tabitas Šķerberga ierosina: «Šī varētu būt ceļojošā izstāde, kura apskatāma visās Latvijas pilsētās.»
Savukārt Astarte Nafta prezidents Ojārs Karčevskis, novērtējis izstādītos darbus, novēlēja foto māksliniekam turpmākajā radošajā darbībā pievērsties arī Latvijas vēstures veidošanai fotogrāfijās, jo mūsu saknes ir Latvijā.
Foto mākslinieks pasākuma viesiem atraktīvi atklāja katra darba tapšanas stāstu, un tādējādi Raivo Freimani iepazīstam arī kā aizraujošu stāstnieku, kurā ieklausoties sajūtam to skatītājiem apslēpto pacietīgo, mērķtiecīgo un neatlaidīgo darbu, kurš ar lielu mīlestību ir ielikts katrā no fotogrāfijām. Pēc izstādes atkāšanas, būdams pacilātā noskaņojumā, foto mākslinieks atklāj: «Esmu iecerējis pievērsties cilvēkiem, notikumiem un vēsturiskām liecībām. Jau padomā ir vairāki nākamie projekti saistībā ar zemnieku veiksmes stāstiem un Jelgavu kā tikšanās vietu jauniešiem no dažādām valstīm.»
Plašāks ieskats R. Freimaņa radošajā darbībā: www.freimanafoto.lv