Valdība pagarina attālinātās mācības 7.-12. klasēm

Viņš teica, ka ir jānodrošina, lai Latvijas veselības aprūpes sistēma spēj strādāt un nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus. Jādara viss iespējamais, lai mazākās klases spētu apmeklēt skolu, Latvijas ekonomika turpinātu attīstīties un strādāt. Tāpēc valdībai kopā ar sabiedrību jāsadarbojas, lai Covid-19 izplatību varētu samazināt un apturēt.

Kariņš teica, ka valdība otrdien apstiprināja un pieņēma Veselības ministrijas (VM) stratēģiju Covid-19 apkarošanā. Tajā ir iekļautas četras riska kategorijas valstī, sākot no 1., kas ir viszemākā, līdz 4., kas ir vislielākā. “Esam 3. riska kategorijā,” atzina Kariņš, skaidrojot, ka tamdēļ valdība lēma no piektdienas, 30. oktobra, ieviest stingrākus pulcēšanās ierobežojumus – privātos pasākumos, gan iekštelpās, gan ārpus telpām, drīkstēs vienkopus pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēki. Savukārt publiskos pasākumos kopā drīkstēs būt ne vairāk kā 300 cilvēki (gan iekštelpās, gan ārpus telpām).

Turklāt tāpat kā līdz šim publiskās vietās iekštelpās, tai skaitā īrētās telpās, pasākumos cilvēkiem ir jābūt fiksētās, personalizētās sēdvietās un jāvalkā sejas maska.

Valdības vadītājs teica, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, valdība lēma pagarināt attālinātās mācības 7.-12. klases skolēniem līdz 15. novembrim. “Tas izriet no datiem, kurus mēs vērojam, kur ir augstākās riska zonas bijušas līdz šim Covid-19 izplatībai. Viena no tām ir bijusi skolās, īpaši, starp vecāko klašu skolēniem. Tātad attālinātās mācības, kas šiem jauniešiem noteiktas, turpinās līdz 15.novembrim,” sacīja Kariņš, piebilstot ka par divām nedēļām pagarināti arī noteiktie piesardzības pasākumi interešu izglītībā.

Tas nozīmē, ka līdz 13.novembrim klātienē ne bērniem, ne pieaugušajiem nenotiek interešu pulciņi, dejošana, koris un citas nodarbības grupās. Aizvien drīkst notikt individuālās nodarbības.

Vienlaikus valdība lēma līdz šīs nedēļas beigām palielināt Covid-19 testēšanas kapacitāti par vairāk nekā 60% jeb līdz 8000 testiem diennaktī. Tāpat valdība vienojās domāt, kā turpmāk būtiski palielināt testēšanas kapacitāti. Nolemts arī līdz gada beigām piešķirt mediķiem piemaksas par darbu Covid-19 apkarošanā – aptuvenās aplēses, ka tam trīs mēnešu periodā būtu vajadzīgi pieci miljoni eiro, tomēr tas tika aprēķināts, balstoties uz pavasara apmēriem, kas uz šā brīža situācijas fona ir mazāki. Papildus 20% apmērā piemaksas varētu saņemt ģimenes ārsti, kā arī Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) strādājošie un cīņā ar Covid-19 iesaistītie mediķi.

Vienlaikus, ņemot vērā ekonomikas riskus, nolemts proaktīvi atjaunot finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadīto darba grupu uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzē. Darba grupa uz pirmo organizēto sēdi sanāks nākamnedēļ.

Kariņš teica, ka ikvienam sabiedrības loceklim jārīkojas pēc vienkārša principa, mājas, darbs, svaigs gaiss, maksimāli ierobežojot kontaktus ārpus šīm vietām. Valdības vadītāja ieskatā, laiks vēl ir tik silts, ka var atļauties sportot, piemēram, braukt ar velosipēdu svaigā gaisā. Taču jāievēro distance, jāturpina dezinficēt rokas un jālieto sejas maskas tur, kur tas noteikts.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) teica, ka Krīzes vadības padomē 27. oktobrī tika apstiprināts VM sagatavotais scenāriju plāns, kas iekļauj epidemioloģiskos kritērijus iedzīvotājiem zināšanai, kurā infekcijas fāzē Latvija atrodas. Tas ir komplekss vairāku nozaru redzējums par ierobežojumiem, kas jāpiemēro noteiktās infekcijas izplatības fāzēs valstī. Attiecīgais plāns marķēts ar krāsām – zaļa – zema riska, sarkans – augsts risks.

“Esam oranžajā krāsā, tieši pa vidu,” teica Viņķele. Viņa teica, ka ir cerība infekcijas līkni ar pašreizējiem ierobežojumiem samazināt, un pēc divām, trim nedēļām piedzīvot tās kritumu. Taču, ja infekcijas līkne turpinās augt, valdībai būs jālemj par ārkārtējo situāciju, sacīja Viņķele, paužot cerību, ka sabiedrība ir pietiekami apzinīga, lai no šāda scenārija izvairītos.

VM informēja, ka pieņemts lēmums līdz gada beigām augstskolās studijas īstenot attālināti. Ievērojot piesardzības pasākumus, klātienē augstskolās var noritēt praktiskās nodarbības.

Viņa teica, ka ir būtiski rīkoties nekavējoties, lai netestētu realitātē Latvijas veselības sistēmas spēju izturēt, koncentrējot spēkus virzienā, lai nepieaug to Covid-19 saslimušo skaits, kuriem ir jāārstējas slimnīcā.

Viņa teica, ka, vērtējot inficēšanos gadījumus, secināts, ka darbavietās cilvēki dodas strādāt neveseli, kas daļēji ir skaidrojams ar finansiālu iemeslu nespēju doties darba nespējā. Darba devēji nav tik atsaucīgi sasirgušos darbiniekus mudināt palikt mājās, ņemot vērā izmaksas, kas tiem tādējādi rodas.

Saskaņā ar VM sniegto informāciju Latvijā ir augsts Covid-19 izplatības risks. To nosaka, izvērtējot 14 dienu kumulatīvo saslimšanas rādītāju uz 100 000 iedzīvotājiem, kā arī pozitīvo testu apjomu pret kopējo veikto testu skaitu.