Rublis: šis mācību gads Jelgavai ir īpašs

- 1.septembris ir katru gadu, bet ar ko tas Jelgavā šoreiz atšķiras no citiem gadiem?

- Šis gads ir interesants un bagāts ar dažādiem jaunumiem, sākot ar to, ka darbu sākušas divas jaunas pašvaldības izglītības iestādes - «Kāpēcīši» un «Zīļuks». Pašvaldības bērnudārzos ir arī pieci jauni vadītāji, būtībā – notikusi paaudžu maiņa, tādēļ ceru, ka tas ienesīs novitātes pirmsskolas izglītības iestādēs, vienlaikus turpinot iesāktās labās tradīcijas.

Noteikti ar patīkamām emocijām mācību gadu sagaidīs Jelgavas 1.internātpamatskolas audzēkņi un viņu vecāki – mācību iestāde tikusi pie labiekārtota un mājīga internāta, kurā varēs nakšņot arī bērni ar īpašām vajadzībām. Šis projekts tika īstenots ar pašvaldības finansējumu – Eiropas naudas varējām piesaistīt tikai ēkas siltināšanai, ar ko vien būtu bijis par maz.

Kā vēl vienu būtisku jaunumu vēlos minēt to, ka gan skolās, gan bērnudārzos bijām izsludinājuši «zaļos iepirkumus» attiecībās uz bērnu ēdināšanu, un vairāki no tiem jau ir noslēgušies. Tas nozīmē, ka Jelgavā bērnudārznieku un skolēnu ēdienkarte kļūs veselīgāka un daudzveidīgāka. Vēlos uzsvērt, ka esam izmantojuši ēdienkarti, kuru izstrādājām kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes speciālistiem, un no uzņēmējiem, kuri nodrošinās bērnu ēdināšana mācību iestādēs, prasīsim, lai galdā tiešām tiek celti kvalitatīvi un ekoloģiski produkti.

- Kā vecāki varēs sekot bērnu ēdienkartei?

- Lielākoties mācību iestādes ēdienkarti izvieto internetā, un vecāki tādā veidā var iepazīties ar to. Pārējos gadījumos mācību iestādē šī informācija būs pieejama klātienē. Jāpiebilst, ka šogad valsts nodrošina bezmaksas ēdināšanu arī ceturto klašu audzēkņiem, savukārt pašvaldība daļēji līdzfinansē ēdināšanas izdevumus 5. un 6.klašu skolēniem.

- Daudzi runā par demogrāfisko bedri, bet kas notiek ar skolēnu skaitu Jelgavā?

- Skolēnu skaits Jelgavā palielinās. Šajā gadā mums ir 6900 skolēnu, no kuriem – 788 ir pirmklasnieki, un tas ir aptuveni par pusotru klasi vairāk nekā gadu iepriekš. Izskatās, ka demogrāfijas krīzi pamazām sākam pārvarēt, un visdrīzākais šī tendence saglabāsies arī nākotnē, jo mūsu pilsētā mazuļi dzimst arvien vairāk.

- Tā kā darbu pilsētā šogad sākuši divi jauni pašvaldības bērnudārzi, kas notiek ar rindu uz vietu tajos?

- Uz šā gada 18.augustu Jelgavā reģistrēti 1150 bērnu vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem, kuriem būtu nepieciešams apgūt pirmsskolas izglītību. No tiem 864 pirmsskolas izglītību apgūst privātajos bērnudārzos, 119 reģistrēti pie privātā pakalpojumu sniedzēja – auklītes un 163 ir ārpus pirmsskolas izglītības iestādēm. Taču jārēķina, ka pilsētā vēl bija brīvas 36 vietas vispārējās pirmsskolas izglītības programmās un 22 – speciālajās. Tas nozīmē, ka šobrīd uz vietu bērnudārzā gaida un arī aukļu dienestu neapmeklē orientējoši 100 bērnu. Tas nav nekas, ņemot vērā, ka ir liela mainība – vidēji no 50 uzaicinājumiem, kas tiek izsūtīti vecākiem ar bērnudārza vietas piedāvājumu, atsaucas tikai puse. To var skaidrot vai nu ar faktu, ka viņi ir izbraukuši no valsts, vai arī viņus neapmierina konkrētā bērnudārza atrašanās vieta. Līdzīgs paradokss ir arī Rīgā – bērnudārzos ir brīvas aptuveni 600 vietas, bet vecāki piedāvājumus nepieņem, jo tie it kā ir pārāk tālu no viņu mājām. Tādēļ arī rodas jautājums, vai ģimenēm nepieciešamība pēc bērnudārza ir tik liela, kā varētu likties, un vai rinda uz vietu bērnudārzā ir objektīva.

Pavisam nesen man bija tikšanās ar labklājības un izglītības ministriem, kā arī Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru. Tikšanās laikā pašvaldības, kurās saglabājušās rindas uz vietām bērnudārzā, rosināja dažādus veidus, kā šo situāciju risināt. Diskusija bija skarba, un es tajā paudu viedokli, ka valstij jāsaglabā līdzfinansējums tiem bērniem, kuri mācās privātajos bērnudārzos (valdība plāno ar nākamo gadu atteikties no līdzfinansējuma gan privāto bērnudārzu audzēkņiem, gan tiem, kuri apmeklē aukļu dienestu - aut.). Līdz šim no pašvaldības budžeta nodrošinājām 112 eiro katram bērnam, kurš apmeklēja privāto pirmsskolas izglītības iestādi, bet valsts piemaksāja vēl 73 eiro. Uzskatu, ka valsts finansējums šajā gadījumā ir jāturpina, pretējā gadījumā šī summa gulsies uz vecāku pleciem. Otrs modelis, lai risinātu šo situāciju – valsts pārņem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu (šobrīd pedagogiem bērnudārzos algu maksā pašvaldība – aut.). Tas ļautu atbrīvot pašvaldības budžeta naudas līdzekļus, novirzot tos vecāku, kuru bērni izmanto privāto bērnudārzu pakalpojumus, atbalstam.

Trīs gadi, kuros privātie bērnudārzi Jelgavā saņēma valsts līdzfinansējumu par katru bērnu, bija pozitīvs atspēriena laiks, kurā uzņēmēji varēja dzēst kredītsaistības un investēt konkrētās mācību iestādes attīstībā un uzlabošanā. Pirms tam daži privātie bērnudārzi bija pustukši – tagad tie ir pilni, jo būtībā privātajā mācību iestādē vecākiem nemaz nesanāk maksāt vairāk kā pašvaldības. No otras puses, tā bija bezatbildība no valsts puses – nevar kaut ko īstermiņā aizsākt un neturpināt to tālāk, pasakot, lai pašvaldība pati tiek galā. Tas nav korekti, bet tāds bija Saeimas deputātu lēmums. Kāds būs nākamais gads – es nojaušu. Finansējuma no valsts puses nebūs, tajā skaitā – aukļu dienestam, tādēļ, gatavojot nākamā gada Jelgavas pašvaldības budžetu, būs jāmeklē risinājumi. Es domāju, ka pašvaldības līdzfinansējums saglabāsies līdzšinējā līmenī – 112 eiro, bet vēl jādomā, ko darīt ar valsts daļu.

Tikšanās ar ministriem laikā dažu pašvaldību pārstāvji rosināja piešķirt valsts līdzfinansējumu pašvaldības bērnudārzu būvniecībai, bet mums tas neko nedod, jo tad nāktos būvēt septiņus jaunus bērnudārzus un atteikties no privātajiem bērnudārziem. Mans galvenais mērķis bija nodrošināt, lai bērnam Jelgavā būtu iespējams apgūt pirmsskolas izglītības programmu, un būtībā tas ir sasniegts.

- Vai tā ir tiesa, ka Jelgavā varētu atvērties vēl viens privātais bērnudārzs?

- Manā rīcībā tādās informācijas nav, taču, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums. Ne velti «Punktiņā», tagad izveidota 1.klase, kurā izglītību bērniem vecāki apmaksā paši. Ja vecāki ir gatavi maksāt, tad tas var arī notikt.

- Jau kādu laiku aktīvi tiek runāts par nepieciešamību attīstīt skolēnos radošo un tehnisko domāšanu. Vai tas tiks darīts arī Jelgavā?

- Noteikti. Četrus mēnešus tiks īstenots pilotprojekts «FasTracKidsInternational», kas daudz efektīvākā veidā mācīs bērnus domāt radoši, izmantojot informācijas tehnoloģijas, tādējādi veicinot izpratni par dabaszinībām, dabā novērojamajiem procesiem un uzlabojot komunikācijas spējas. Šajā programmā, kuru finansiāli atbalsta Jelgavā strādājošā vācu rūpnīca «AKG Thermotechnik» (uzņēmums šim mērķim ziedojis vairāk kā 14 000 eiro – aut.), ir ļoti daudz moduļu, kuri ļaus sasniegt vēlamo mērķi. Šo programmu īstenos sešgadnieki. Nodarbības notiks Zemgales reģionālajā kompetenču attīstības centrā (ZRKAC), un turp dosies pirmsskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» mazuļi. Ir būtiski saprasts, ka izglītības nesākas tikai skolā, bet gan jau bērnudārzā, tādēļ vēlamies pēc iespējas ātrāk nodrošināt mazuļus ar nepieciešamajām zināšanām. Tas atvieglos informācijas uztveri un mācības sākumskolā.

- Nenoliedzami, ka būtiska loma bērnu un jauniešu attīstībā ir sporta aktivitātēm. Kas šajā jomā tiks darīts jaunajā mācību gadā?

- Vispirms, vēlos minēt, ka turpinām peldētapmācības programmu, un, ja pagājušajā gadā peldētprasmi pašvaldības apmaksātās programmas ietvaros varēja apgūt otro klašu audzēkņi, tad šogad jaunās iemaņas gūs arī pirmklasnieki, un nodarbības viņiem notiks jaunā bērnudārza «Kāpēcīši» baseinā. Būtisku uzsvaru šajā gadā esam likuši arī uz programmu «Sporto visa klase», un vecāki ir izrādījuši lielu interesi par tām klasēm vispārizglītojošajās skolās, kurās pēc Latvijas olimpiskās komitejas iniciatīvas līdz piecām stundām nedēļā ir palielināts sporta stundu skaits. Šādas iespējas būs Jelgavas 4.sākumskolā, 4.vidusskolā un Tehnoloģiju vidusskolā.

Noteikti būtu jāatzīmē jaunumi Jelgavas Ledus sporta skolā. Šogad plānots sākt apmācības šortrekā, un, lai īstenotu šo mērķi, tuvākajā laikā tiks iegādāti speciālie spilveni, lai bērni varētu droši nodarboties ar šo sporta veidu ledus hallē, un inventārs. Minētā šotrtreka programma šogad arī licencēta.

Pie jauna direktora tikusi Jelgavas Bērnu un jauniešu sporta skola, un domāju, ka arī tur gaidāmi jauninājumi. Šobrīd cenšamies salikt svarīgākos sporta veidus, izstrādāt attīstības stratēģiju, lai rezultātā iegūtu precīzi definētus mērķus tuvākai un tālākai nākotnei. Te uzreiz gribētos pieminēt veiksmīgo sadarbību ar Jelgavas Futbola akadēmiju, un es šeit redzu ciešu kopdarbu, lai jaunajiem futbolistiem būtu izaugsmes iespējas, sākot no sporta skolas līdz Jelgavas Futbola akadēmijai un Virslīgai. Pēctecība jāveido arī basketbolā un hokejā.

Nav aizmirst solījums, kas tika dots bērnu vecākiem, apvienojot Jelgavas 1. pamatskolu un 2.internātpamatskolu – darbs pie sporta zāles būvniecības Filozofu ielā jau ir sācies, un līdz nākamā gada marta beigām tai ir jābūt pabeigtai.

Sporta infrastruktūra mūsu izglītības iestādēs diemžēl nav no tām labākajām. Ja vēlamies, lai skolēniem un jauniešiem būtu vairāk sporta aktivitātes, tad ir jādomā, kā šo situāciju mainīt. Un tas jau tiek darīts. Sporta zāle pie 2.internātpamatskolas ir sākums šim procesam, jo ar laiku tajā varēs sportot arī citi. Šeit vēlos vilkt paralēles ar Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju, kur tiks pārbūvēts un labiekārtots sporta laukums, 4.sākumskolu, kurā arī nepieciešams sporta laukums, un Jelgavas Tehnikumu, kuram nākamajā plānošanas periodā plānota finanšu piesaiste sporta zāles būvniecībai. Jāsaka, ka šobrīd Eiropas struktūrfondi paredz sniegt atbalstu sporta infrastruktūras uzlabošanai un attīstīšanai, kas līdz šim tā nebija – iepriekš varēja tikai sakārtot iekštelpas mācību iestādēs.

- Pieminējāt Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju. Daudzi vecāki jau pauduši bažas, kas notiks ar bērniem remontdarbu laikā. Kā tas viss ir ieplānots?

- Līdz nākamā gada februārim tiks izstrādāts rekonstrukcijas tehniskais projekts, kurā būs paredzēta gan lietusūdens drenāžas sistēmas izbūve, gan fasādes un iekštelpu rekonstrukcija, un jau pieminētā sporta laukuma projekta izstrāde. Tālākais būs atkarīgs no tā, cik ātri izdosies īstenot iepirkuma konkursu. Pieļauju, ka nākamajā mācību gadā varētu sākt darbu pie ģimnāzijas rekonstrukcijas, un tā varētu ilgt vismaz pusotru gadu. Šajā laikā audzēkņi tiks izvietoti tur, kur mācību process notiks droši. Šobrīd tiek izskatīti divi varianti, kur pārvietot skolēnus. Pirmais no tiem – bijušās Jelgavas 1. pamatskolas telpas Zemgales prospektā, kurās līdz septembrim mācību iestādes rekonstrukcijas laikā atradās Jelgavas Tehnikums. Taču šīs telpas ir par mazām, lai varētu izvietot visus audzēkņus, tādēļ esam runājuši arī ar LLU vadību par augstskolas telpu izmantošanu. Tas būs iespējams, tiklīdz tiks atklāta jaunā LLU fakultāte. Lēmums par to, kā reāli notiks audzēkņu pārvietošana, tiks pieņemts tuvākajā laikā.

- Definējot pilsētas nākotnes mērķus, būtisks akcents tika likts arī uz profesionālo izglītību. Kas šajā gadā sagaida minēto izglītības jomu Jelgavā?

- Ir parādījusies lielāka interese par ciparu programmas vadības darbagaldu iestatītāja profesijas apguvi Jelgavas Amatu vidusskolā. Tas, ka jau ilgāku laiku pievēršam uzmanību tam, lai jaunieši pastiprināti apgūtu inženierzinātnes, ir attaisnojies, un jauniešiem radusies vēlme apgūt nākotnē pieprasītu profesiju, kuru speciālisti būs nepieciešami jaunajās Jelgavas ražotnēs. Akcentējam sadarbību ar uzņēmējiem, lai jauniešiem varētu apgūt darba vidē balstītu izglītību – proti, gūt ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas. Šis būs īpašs gads Jelgavas Tehnikuma audzēkņiem, jo tas būs pirmais gads, kad viņi varēs mācīties jaunās telpās ar modernām tehnoloģijām. Tas viss kopā veicina jauniešu interesi par profesionālo izglītību, vienlaikus ļaujot viņiem arī ar daudz lielāku drošību skatīties nākotnē.

- Kas notiek ar ideju par papildus fizikas stundu vispārizglītojošajās mācību iestādēs Jelgavā?

- Ideja saglabājas un tiek tālāk attīstīta, un domāju, ka nākamajā budžeta gadā šim mērķim pašvaldībai izdosies atrast finansējumu. Vienīgais jautājums ir par pedagogiem – ne visās mācību iestādēs ir iespēja nodrošināt papildus stundas. Pilsētā trūkst ne tikai matemātikas un fizikas pedagogu, bet, lai arī cik tas dīvaini neskanētu, arī angļu valodas un mūzikas skolotāju. Absurds ir tas, ka sākumskolas līmeņa mūzikas skolotājam ir jābūt ar augsta līmeņa izglītību, lai gan apmācību varētu veikt arī citi ar mūzikas zināšanām saistīti pedagogi. Neskatoties ne uz ko, esmu pārliecināts, ka mācību stundas neizkritīs dēļ pedagogu trūkuma.

- Daudz tiek diskutēts par jauno pedagogu apmaksas sistēmu. Kā jūs uz to skatāties?

- Ar dalītām jūtām. No vienas puses šis process ir pārāk ilgi aprobēts, lai tagad no tā atteiktos, bet tas prasīs pašvaldībai papildus līdzekļus – Jelgavas gadījumā – aptuveni 1,8 miljoni eiro. Lielākie izdevumi saistīti ar pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma finansēšanu, jo tas ir viens no zemākajiem atalgojumiem sistēmā. Ir daudz aspektu, kas jaunajā sistēmā ir pozitīvi, kaut vai tas, ka tā nodrošina caurskatāmu pedagogu apmaksas sistēmu un nepieļauj pedagogu pārslodzi. Vietā būtu piebilst, ka savu artavu jaunu un zinošu pedagogu piesaistē dod arī pašvaldība, piemēram, piešķirot viņiem dienesta dzīvokļus.

Rublis: šis mācību gads Jelgavai ir īpašs (2)