Natālija Ērgle: Runājiet ar bērnu latviski!

Šoreiz mazāk runāsim par pozitīvo variantu, kad, dzīvojot ārzemēs, ģimenē runā latviski un, kad bērniņš aiziet vācu, angļu vai citā bērnudārzā, viņam latviešu valoda jau ir nostiprinājusies, un tikai tad parādās otra valoda.

Problēmas sākas, ja vecāki, labu gribot un it kā bērnam palīdzot pielāgoties svešajai videi, sarunājas ar viņu, piemēram, angļu valodā - tādā, kādu nu katrs savā Latvijas skolā ir apguvis.

Parasti latviešiem, kuri dzīvo ārzemēs, primārā ir tās valsts valoda, kurā viņi atrodas, arī bērnam tā ir pirmā valoda. Taču, ja latviešu valoda komunikācijā tiek iesaistīta, piemēram, tikai pēc trim gadiem, tad tā bērnam jau ir jāapgūst kā svešvaloda.

Dažkārt māmiņas latviešu skolā, kur skolotāja lūdz vismaz šeit runāt latviski, tam it kā piekrīt, bet tad pagriežas un ar bērnu sāk runāt lauzītā angļu valodā. Arī mājās mamma mēģina ar bērnu runāt samocītajā angļu valodā, domājot, ka tā ir labāk - taču tā var radīt tikai problēmas. Lai pareizi iemācītos runāt angliski, bērni iet britu skolā. Mums tas viņiem nav jāmāca, mums nav tik bagātīgu pamatzināšanu.

Visbēdīgāk, ja no vecāku puses ir minimāla atsaucība - viņi ir pieņēmuši angļu stilu un angļu valodu. Taču bērniņš no zila gaisa latviešu valodu neiemācīsies, mums viņam ir jāpalīdz. Seminārā ļoti daudzi skolotāji cēla roku un teica - ja vecāki mūs vairāk atbalstītu, tad arī mēs vairāk varētu iedot bērniem.

Ja ir nolemts saglabāt latviešu valodu kā ģimenes valodu, tad šajā valodā arī jārunā. Jauktajās ģimenēs daudzi tā dara: tētis ar bērnu runā savā - angļu, vācu, franču vai citā valodā, bet mamma - latviešu valodā.

Šodien mēs dzīvojam vidē, kur valodas ir samiksējušās kopā - bērni skatās youtube, kur skan lipīgas angļu dziesmas. Savukārt mums ir tautasdziesmas. Ja bērnam ir valodas problēmas, es ar viņu daudz vairāk dziedātu. Pēc tam jau var viņam paskaidrot, kas tas bija par vārdu un kā tas skan angļu valodā. Tā bērns vieglāk uztvers latviešu valodu.

Viena ģimene, kura bija pārcēlusies uz dzīvi Anglijā, bet Latvijā palikusī vecmāmiņa angliski neprata, lūdza manu palīdzību. Vispirms es ar bērnu runāju latviski - kā tas pienākas pēc visām metodēm, bet ātri sapratu, ka velti tērēju laiku. Un tad es sāku darīt to pašu, bet tikai - vispirms angļu valodā un tad uzreiz jautāju latviski. Diezgan ātri puika atcerējās, ka mamma runā arī latviski - viņa bērnības valoda ļoti ātri atnāca atpakaļ.

Latviešu diasporā ir arī bērni, kuru tētis ir citas tautības, un šie bērni brīvi runā piecās sešās valodās. Sākumā šīs valodas jūk, bet pēc tam jau vairs nē. Tie nav nekādi brīnumbērni, vecāki ar viņiem vienkārši ir strādājuši.

Jā, tas ir, pateicoties pareizajai pieejai - mājās ar mammu kopš dzimšanas konsekventi tiek runāts latviski, savukārt ar tēti - angliski.

Svešvalodu vienmēr māca uz pamatvalodas bāzes. Piemēram, es angļu valodu mācos uz latviešu valodas bāzes. Zinu, ka koks angliski ir a tree, un to iegaumēju. Mazam bērnam apgūt angļu valodu ir vieglāk.

Process var būt ļoti atšķirīgs. Esmu pagalmā redzējusi bērnus, kuri savā starpā - krievi un latvieši runā: “Gunta, nevajag - man golova kružitsa”. Bērns ļoti labprāt ievieš jaunus vārdus. Arī manai meitai bērnudārzā Rīgā ir draugs - krievu bērniņš. Kad meita atnāk mājās un pasaka kādu krievu frāzi, tad es uzreiz pasaku viņai to latviski.

Ja vecāki mājās par to domā, tad problēmu nav. Strādājot ar problēmbērnu, uzreiz varu pateikt - nē, bērnam nav ne vainas, vaina ir vecākos. Kad bērns atnāk pie manis, viņš jau otrā, trešā reizē sāk runāt latviski, un mamma brīnās, kā tas var būt.

Varbūt bērnam ir jāiemāca klausīties? Piemēram, viņam saka - ķiploks, bet viņš atbild: “Es jau saku - čiploks!”

Fonemātiskā dzirde attīstās konkrētā vecumā. Ja bērns mācās izrunāt vārdus angļu valodā, tad viņam ir ļoti grūti apgūt arī valodas skaņas latviešu valodā. Es bērnam ļauju runāt, kā nu viņš saka, un pēc tam pielaboju - bet tā, ka viņš nesaprot, ko es gribu. Paspēlēju burtiņos, un tad bērns saprot, kas ir izmainījies. Katram bērnam ir savs attīstības cikls, visi nevar vienādi.

Turklāt izruna. Angļu valodā trīsdesmit ir thirty. Bet mums ir saule. Mēs nevaram pateikt saule ar angļu valodas -th. Kad šo stāstīju seminārā, visi skolotāji vienā mutē teica, jā mums arī tā ir. Tad teicu - spēlēsim spēli: zobi ciet, un kurš tad skaistāk var parunāt.

Vai pārspīlēto -t un kakla -r var izspēlēt vienkārši ar spēlēm, vai vajag profesionāla logopēda palīdzību?

Ja līdz septiņu gadu vecumam nav skaidra -r un -l izruna, tad obligāti vajag apmeklēt logopēdu. Arī, ja piecus gadus vecs bērns runā kakla -r, derētu atnākt pie speciālista, jo viņš noteikti labāk paskaidros, ko darīt - vecākiem pietrūkst zināšanu, kā bērnam pareizi izskaidrot, kur paliek mēle un kur rodas skaņa. Īpaši -k un -g. Piemēram, bērns grib teikt kaķis, bet saka taķis. Ja zina metodi, tad ļoti ātri var iemācīties -k un pēc tam to likt -t vietā. Izrunājot -t vai -k, mēle maina pozīciju.

Valodu, ja vien nav specifisku problēmu, apgūst visi. Jā, bērns var mazāk runāt, viņam valoda var būt mazāk krāšņa, bet, ja bērns ir sācis runāt normālā vecumā, tad nevajadzētu būt nekādām problēmām.

Vajag tikai runāt ar savu bērnu. Un runāt pareizi, jo bērns savus vecākus vēro. Ar bērnu ir jāspēlē spēles. Tagad ir tik daudz iespēju - fantastiskas spēles kaut vai parastā lielveikalā. Ar kinderolu mazajiem sunīšiem varam spēlēties, būvēt viņiem mājas, izspēlēt, kā suns runā, ko viņš ēd - to visu izrunāt un beigās izveidot lielus, plašus teikumus. Tāpat ir daudz spēļu ar multeņu varoņiem, kas bērniem ļoti patīk. Mājās ar bērnu var spēlēt visvienkāršākās spēles: pats izdrukā kāda priekšmeta bildi un apakšā uzraksti, kā to sauc latviski un angliski - strādā ar bērnu divās valodās. Uzraksti, cik vien valodās gribi, bērns iegaumē arī grafisko burtu. Internets ir pilns, tikai spēlē! Svarīgākais - vai es to vēlos.

Kā Jūs varat palīdzēt diasporas skolotājiem?

Viņiem ļoti aktuālas bija kosultācijas, tāpēc mēs domājām, kā tās izveidot online - ar katru skolu atsevišķi norunāt, kurā dienā mēs visi varētu apsēsties, un tad vecāki uzdotu jautājumus.

Ar šo pašu valodas problēmu saskaras jebkurā valstī, kur vien ir latvieši. Vai Jūs būtu ar mieru konsultēt arī citu valstu diasporas skolas, ne tikai Lielbritānijas un Īrijas skolas?

Mēs bijām Bradfordā, tāpēc mēs vienojāmies tieši ar šīm skolām - lai sāpīgos jautājumus noskaidrotu uzreiz, nevis gaidītu nākamo skolotāju semināru. Tā ir ļoti laba ideja. Mēs izdomājām, ka varētu veidot arī īpašu WhatsApp grupu.

Jā, protams, ir svarīgi, ka kāds var dot padomu. Ja ir kādi konkrēti jautājumi, ja ir jāzina, vai sākt uztraukties vai turpināt mierīgi strādāt - tad es varu palīdzēt. Ja kāds nomierina, tad ir vieglāk. Mans e-pasts: [email protected].

Par to, ka mamma latviešu skolā var paraut bērnu sānis un runāt ar viņu lauzītā angļu valodā, man ļoti sāp sirds. Tā nedrīkst! Nav svarīgi, kur tu dzīvo. Svarīga ir piederība, mana valoda.

Natālija Ērgle: Runājiet ar bērnu latviski! (1)