Ginta, Gunda,
Gunta
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Jūnijs >
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293012345
Arhīva navigācija

APTAUJA
Vai esat gatavs jaunajai apkures sezonai? ..vairāk
Kurināmais ir nopirkts visai ziemai
15
Nesatraucos par apkures izmaksām
13
Vēl meklēju lētākos piedāvājumus
10
Esmu iekrājis apkures maksājumu segšanai
7



Ministru prezidents viesojas Jelgavā (1)

Raksts publicēts: 2019.10.05. 10:49:43
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (12)

Piektdien, 4. oktobrī, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš bija ieradies vizītē uz Jelgavu, apmeklējot vairākus Jelgavas uzņēmumus, bet vizītes noslēgumā viņš tikās ar Jelgavas pilsētas un novada pensionāru biedrību biedriem, pārrunājot daudzus būtiskus jautājumus.

Jelgavas novada domes zālē piektdienas vakarā bija ieradušies Jelgavas pilsētas un novada pensionāru biedrības biedri, lai uzzinātu, kā tiks uzlaboti pensionāru dzīves apstākļi un kādas valstī sagaidāmas pārmaiņas. 

Jau pašā sākumā K. Kariņš visus iepriecināja, ka nākamā gada valsts budžetam plānots palielinājums par 200 miljoniem eiro. Līdz ar to gaidāma pensiju palielināšana, taču to, kuras pensijas tieši tas skars visvairāk, lems Labklājības ministrija. Ministru prezidents norādīja – nav normāla situācija, ka ir cilvēki, kuri saņem 200 eiro pensiju un pat mazāk, tādēļ viņš cenšas panākt būtisku palielinājumu, kas pie ierobežotajiem līdzekļiem ir ļoti sarežģīti. Tāpat K.Kariņš uzsvēra, ka tiek strādāts, lai palielinātu minimālo pabalstu un turpinās ieguldīt veselības aprūpes jomas uzlabošanā. 

«Kamēr Saeima man turpinās uzticēties, turpināšu strādāt, kaut arī ne vienmēr tas ir viegli. Man ir gods, ka es varu šādu darbu veikt!» tā K. Kariņš.

Tikšanās laikā jebkurš klātesošais varēja uzdot sev interesējošus jautājumus, un Jelgavas pensionāru biedrības pārstāve vērsās pie Ministru prezidenta, vēlējās skaidrojumu par milzu atšķirību starp finansējuma pensionāriem un ieslodzītajiem: «Ieslodzītā izmaksas ir 41 eiro dienā, tas ir 1230 eiro mēnesī, vidējā vecuma pensija 2019. gadā - 324 eiro. Secinām, ka cietumnieku izmaksas ir dzīves minimumam nepieciešamās izmaksas, bet no pensionāra ietur vēl iedzīvotāju ienākuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli. Tas ir netaisnīgi! Vai valdība nedomā samazināt vai atcelt šos nodokļus?»

Par cietumā esošajiem Ministru prezidents atbildēja īsi: «Cietumnieku izmaksas ir restes, sargi.»

K. Kariņš norādīja, ka valstī ir 900000 tūkstoši strādājošo un apmēram tikpat nestrādājošo. Strādājošie, maksājot sociālos nodokļus, krāj arī savai nākotnei. Tika atgādināts, ka Latvija ilgi bija okupācijas varā. Visi, kas ilgos gadus strādāja tajā laikā, iekrāto zaudēja, un jau pēc neatkarības viss bija jāsāk krāt no sākuma. Arī tie, kas nemaksā visus nodokļus, atņem iespējas citām nozarēm. Ministru prezidents norādīja, ka pensija aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir valsts nabadzības dēļ, nevis tāpēc, ka tas būtu pareizi. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa jautājums tiek vērtēts un meklēts vislabākais risinājums.

«Bērnu mēs audzinām vismaz 18 gadus. Manam vecākajam dēlam ir 21 gads, un es vēl redzu, kur jāpieliek roka, tāpēc nevar gribēt, ka valsti var izveidot ātrāk. Es gribu daudz ko mainīt, bet tas nav ātri izdarāms. Kādreiz, kad biju jauns politiķis, arī domāju, ka visu ātri var izmainīt. Tā tas nav. Nepieciešams laiks un līdzekļi,» piebilda Ministru prezidents.

Ministru prezidents painteresējās vai Jelgavā ir pensionāriem kādas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides un uzzināja, ka tādas ir tikai trūcīgā un maznodrošināta statusa saņēmējiem, par ko bija ļoti pārsteigts.

«Vai dārgi ir būt neatkarīgai valstij? Un kā vēl! Vai ir tā vērts? Es teikšu, jā! Kurš gan cits rūpēsies par mūsu tautu un valodu, ja ne paši!» piebilda Ministru prezidents, no zāles pretī saņemot piekrītošus izsaucienus.

Jelgavas novada pensionāru biedrības vadītāja Inta Savicka uzsvēra, ka ļoti netaisnīgi ir tas, ka par pensiju piegādi vēl ir jāmaksā. Tāpat izteica ierosinājumu tiem, kuri veido pašvaldību teritoriālo reformu, atbraukt uz laukiem un paskatīties – tur ir jauniešu trūkums, ceļi nesakārtoti, grūti tikt uz pilsētu, jo autobusu nav, arī interneta pārklājums vājš vai vispār nav. «Es nesaku, ka pensionārs nevarētu iemācīties ar internetbanku, bet ir vietas, kur interneta laukos vienkārši nav. Tādēļ vēlos uzzināt, kas uzlabosies, kad tiks apvienots Jelgavas novads ar pilsētu, kā to vēlas, īstenojot reģionāli teritoriālo reformu,» skaidroja I.Savicka, piebilstot, ka Jelgavas novada gadījumā reforma vairāk ir politiska izrēķināšanās – Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrijā ir cilvēks, kurš sajutis varu un vēlas atriebties kādreizējiem darba devējiem Jelgavas novadā. 

K. Kariņš attaisnojumam minēja, ka infrastruktūra valstī ir izbūvēta pirms daudziem gadiem, kad Latvijā bija daudz vairāk iedzīvotāju, iestāžu, rūpnīcu. Tagad viss ir citādāk, cilvēka loma darba tirgū ir stipri mainījusies – viss tiek robotizēts. «Valstij visu to – skolas, ceļus, slimnīcas - uzturēt ir ļoti dārgi. Tas ir kā ar sviestmaizi – sviests ir tik, cik ir. Varam mēģināt to mazā kārtiņā izsmērēt pa visu maizi, vai biezākā kārtā kādā mazā daļā, vai samazināt maizes izmēru. Labāk ir mazāk un kvalitatīvāk, nekā vairāk un nekvalitatīvāk, tādēļ tiek veidota teritoriālā reforma,» tā K.Kariņš. Viņš arī minēja, ka Izglītības ministrijas aprēķins liecina - valstī pietiktu ar aptuveni 100 vidusskolām, savukārt Latvijā tagad to ir vairāk kā 200. Ministru prezidents norādīja, ka labāk vienā vidusskolā koncentrēt spēcīgus un izglītotus skolotājus katrā priekšmetā, nevis, kā daudzviet ir tagad - atsevišķos priekšmetos trūkst mācībspēku.

Arī Jelgavas novada domes deputāts Kārlis Rimša kritizēja teritoriālās reformas norisi Latvijā. Norādīja, ka informācija par reformas nepieciešamību nekur netiek pausta, pašvaldībā nav bijusi aptauja, ko par to saka iedzīvotāji. «Kad Jelgavā viesojās Pūce (Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrs – red.), viņš nevarēja atbildēt ne uz vienu konkrētu jautājumu. Likās, ka viņš līdzi nav paņēmis ausis un, piedodiet, bet arī smadzenes,» skaidroja K.Rimša. 

Ministru prezidents piebilda, ka gala lēmums par reformu jau vēl nav. Ir daudzas pašvaldības, piemēram, Valmiera, kas vēlas apvienošanos, bet citas – kuras iebilst. Viss jāvērtē un jārod piemērotākais variants, bet skaidrs, ka tā, kā ir šobrīd, turpināt nevar.

Zālē sanākušajiem K. Kariņš apsolīja, ka pārrunās ar ministriem, citiem politiķiem visu šajā vakarā runāto, jo redzams, ka ir daudzas būtiskas lietas, kas uztrauc iedzīvotājus. «Es Jūs dzirdu un centīšos visu vērst uz labo pusi,» pēc aptuveni pusotras stundas ilgušās tikšanās atvadoties uzsvēra. K. Kariņš.

Pēc tikšanās ar iedzīvotājiem K.Kariņš kopā ar Jelgavas pilsētas domes deputātu Aigaru Rubli tikās ar partijas «Vienotība» Jelgavas nodaļas biedriem.




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.43306803703308 99(0) - 0.30807495117188 2024.03.28. 17:59 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=2&act=10&date=1591304400&cat=0&art=47325 ip: 172.70.43.168 usememcache: 1