Ginta, Gunda,
Gunta
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Janvāris >
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
272829303112
Arhīva navigācija

APTAUJA
Vai esat gatavs jaunajai apkures sezonai? ..vairāk
Kurināmais ir nopirkts visai ziemai
15
Nesatraucos par apkures izmaksām
13
Vēl meklēju lētākos piedāvājumus
10
Esmu iekrājis apkures maksājumu segšanai
7



Darbinieku trūkums kļūst arvien kritiskāks (3)

Raksts publicēts: 2019.06.10. 11:21:48
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (7)

Latvijā šobrīd ļoti būtiskas ir problēmas ar darbinieku trūkumu, un arvien vairāk uzņēmēju piesaista ārvalstniekus, tādā veidā aizpildot vakances, un šajā situācijā būtu nepieciešams arī atbalsts valdības līmenī, mainot likuma regulējumus – secināts ceturtdien, 6.jūnijā, Pļaviņu novadā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģionālās padomes (ZRP) kārtējā sēdē.

«Darbinieku trūkumu šobrīd izjūt gandrīz katrs uzņēmējs, un nepieciešami ātri risinājumi, vienlaikus domājot arī par ilgtermiņa plānu. Lai gan ne visas valdībā pārstāvētās partijas atbalsta izmaiņas likumdošanā, kas ļautu pa tiešo piesaistīt darbaspēku no kaimiņvalstīm, tas šobrīd būtu viens no labākajiem risinājumiem samilzušajai problēmai ar darbinieku trūkumu,» situāciju klātesošajiem skaidroja LTRK ZRP vadītājs Imants Kanaška. Citas valstis jau spērušas šādus soļus, piemēram, Polija, caur kuru arī Latvijā ienāk darbaspēks no trešajām valstīm, taču, ja likumiskais regulējums ļautu darbiniekus piesaistīt pa tiešo, tad Latvijas uzņēmēji no tā finansiāli būtu ieguvēji.

Arvien vairāk uzņēmēju piesaista darbaspēku no kaimiņvalstīm, pārsvarā – Baltkrievijas un Ukrainas. Šā brīža likumiskais regulējums paredz, ka, izsludinot vakanci, kurā vēlas piesaistīt ārvalstniekus, jābūt norādītai minimālajai algai – 1004 eiro, un, ja mēneša laikā šī vakance netiek aizpildīta, tad tajā drīkst pieņemt ārvalstnieku. Šobrīd tādas vakances ir aptuveni 12 000, kas ļauj diezgan precīzi apjaust reālos apmērus kaimiņvalsts pilsoņu piesaistei mūsu darba tirgum. Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūrā visā Latvijā reģistrētas vairāk nekā 34 tūkstoši vakanču, turklāt šim skaitam ir tendence strauji palielināties, piemēram, šā gadā aprīlī, salīdzinājumā ar martu, to skaits audzis pa 6000.

Darbinieku trūkums ir arī Pļaviņu novada problēma, un, kā uzsvēra novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss, ja šobrīd pašvaldībā darbu vēlētos sākt uzņēmējs, kuram būtu nepieciešami kaut 20 jauni darbinieki, noteikti rastos problēmas ar to atrašanu. A.Lukss arī norādīja, ka sabiedrībā negāciju ir daudz, taču jācenšas nežēloties, bet – strādāt. «Rīkojam projektu konkursus jaunajiem uzņēmējiem un dažādi cenšamies atbalstīt uzņēmējdarbību, taču pašvaldības iespējas ir visai ierobežotas, tāpēc piekrītu, ka būtu nepieciešami grozījumu likumā, kas ļautu pašvaldībām saņemt vismaz daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa,» piebilda novada domes priekšsēdētāja.

Klātesošiem sēdes laikā pārrunāja arī daudzus citus būtiskus jautājumus, piemēram, par depozīta sistēmas izveidi atkritumu apsaimniekošanas jomā. LTRK maija nogalē parakstījusi memorandu par paplašinātu depozīta sistēmu Latvijas iedzīvotājiem, kopā ar citām organizācijām vienojoties par principiem, kas būtu ievērojami, izstrādājot depozīta sistēmu. Principi paredz nododamā iepakojuma daudzveidību, sekmējot dažāda veida iepakojuma savākšanu un pārstrādi, tostarp, piemēram, piena un sulu iepakojumu, šampūnu pudeles, stikla burkas u.c., ko klasiskās depozīta sistēmas nepieņem. Padomāts arī par ekonomisko pamatotību, proti, depozīta sistēmas izveidi, pamatojoties uz precīziem finanšu aprēķiniem un ekonomiskajiem apsvērumiem un sabalansējot iesaistīto pušu ieguldījumus un sabiedrības ieguvumus. Jāpiebilst, ka Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuru Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts veica kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, noskaidrots - vairums (82%) iedzīvotāju vēlas depozīta sistēmā nodot plašāku iepakojumu klāstu, nekā patlaban tajā paredzēts.

Pēc LTRK ZRP sēdes dalībnieki iepazinās ar vietējo uzņēmumu – alus darītavu «Bursh», kurā saimnieka Mārtiņa Daģa vadībā ne tikai izdevies atjaunot skaistu īpašumu Aiviekstes upes krastā, bet arī radīt pieprasītu produktu - no ūdens, miežu iesala, apiņiem un rauga gatavotu, malkas krāsns vārītu, ozolkoka mucās raudzētu un 30 dienas gatavinātu alu.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (3)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.34398293495178 99(0) - 0.22537755966187 2024.03.28. 17:22 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=2&act=10&date=1580076000&cat=0&art=46388 ip: 172.70.134.198 usememcache: 1