Vecākus uztrauc svešinieku apdraudējumi bērniem (1)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Lielākais vairums jeb 62% Zemgalē dzīvojošo vecāku atzīst, ka ir saskārušies ar situācijām, kad nezina, kur atrodas viņu atvases, jo ar viņām nav iespējams sazināties. Savukārt drošības riski, kas, domājot par bērnu drošību, vecākus – zemgaliešus uztrauc visvairāk, ir svešinieku radīti apdraudējumi, bērnu pārgalvīgie lēmumi, kas vairumā gadījumu saistīti ar noteikumu neievērošanu, un noklīšana sabiedriskās vietās, liecina pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas* dati.

Bērni ir ļoti aktīvi un zinātkāri. Viņi uztver pasauli savādāk nekā pieaugušie. Tieši tāpēc vecākiem, runājot ar atvasēm par dažādām tēmām, tostarp personīgo drošību, nereti šķiet, ka bērni viņus nedzird. Tomēr mācīt bērnus atpazīt dažādus drošības riskus un pareizi rīkoties, nokļūstot bīstamās, bailīgās situācijās, ir ļoti svarīgi.

Jautāti, kā ikdienā rūpējas par bērnu drošību, Zemgalē 85% vecāku atzīst, ka preventīvi māca bērniem, kā identificēt dažādus drošības riskus un kā no tiem izvairīties. Piemēram, kā rīkoties situācijā, kad svešinieks aicina doties līdzi, cik tālu drīkst doties ārpus mājas, ko darīt, ja esi apmaldījies u.c. Savukārt 57% respondentu māca atvasēm arī to, kur un kā vērsties pēc palīdzības dažādās situācijās, piemēram, piezvanīt 112, uzrunāt garāmgājējus u.tml.

“Lai bērni sadzirdētu vecākus un atcerētos dzirdēto, tas ir jādara gudri. Ar mērķi aktualizēt bērnu drošības jautājumus, kopā ar Valsts policiju un psihologiem vēlamies aicināt sabiedrību paskatīties uz drošību no bērnu skatu punkta. Tas ir  īpaši svarīgi vasarā, kad bērni vairāk laika pavada savā nodabā,” norāda BITES Mārketinga direktore Diāna Šmite.

Bērni rīkojas spontāni un ir viegli ietekmējami
Psihologi norāda, ka bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem raksturīga vēlme ne tikai uzzināt ko jaunu, bet arī pašiem visu izmēģināt un piedzīvot. Šajā vecumā bērni ir arī viegli ietekmējami, tāpēc viņiem nepieciešama pastiprināta uzraudzība.

“Mēs, vecāki, bieži aizmirstam, ka bērni nav mazi pieaugušie. Viņu domāšana un uzvedība dažādos vecumposmos atšķiras. Taču to lielā mērā ietekmē vecāku attieksme, kā arī vienaudži. Piemēram, bērns, kurš ikdienā saņem maz uzmanības – kuru slavē maz, bet strostē regulāri, drīzāk pakļausies cilvēkiem, kuri viņu slavē, uzmundrina, nekā bērns, kurš ikdienā saņem atzinību un uzmanību pietiekami,” skaidro bērnu psiholoģe Inese Elsiņa.

Bērni mācās no reāliem piemēriem
Eksperti norāda, ka, runājot par drošību, ir jāatceras, ka bērni dažādas lietas vislabāk apgūst caur praksi, nevis teoriju, tostarp spēlējot spēles un pildot uzdevumus. Tāpēc vecākiem ikdienā ir jārāda atvasēm savs pozitīvais piemērs – braucot ar riteni, vienmēr jālieto ķivere, iela jāšķērso tikai tam paredzētajās vietās, ar vērtīgām lietām nav jālielās publiski u.tml. Tajā pašā laikā nav vēlams izmantot iebiedēšanas politiku, jo ar to var panākt pretēju efektu.

“Piemēram, daudzi vecāki pieļauj nopietnu kļūdu, draudot bērniem situācijās, kad viņi neklausa, ar policistu, kurš atnāks un aizvedīs blēņdari prom uz mežu. Bērniem ir jāmāca, ka policists ir draugs un palīgs, kuram var un vajag uzticēties, lai, nokļūstot bīstamās situācijās, viņi nebaidās vērsties pie likumsargiem un lūgt palīdzību,” uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Tehnoloģijas atvieglo bērnu pieskatīšanu
Vecākiem ir nav iespējas būt līdzās atvasēm 24 stundas diennaktī, tāpēc viņi meklē iespējas parūpēties par bērnu drošību attālināti. Piemēram, vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto vecāku Zemgalē atzīst, ka justos ievērojami drošāk, ja vienmēr zinātu, kur konkrētajā brīdī atrodas viņu atvases.

“Pasaule kļūst aizvien dinamiskāka, tāpēc drošības risku kļūst vairāk, attiecīgi – ar preventīvu bērnu izglītošanu vairs nepietiek. Domājot par  bērnu drošību, ir jāmeklē kompleksi risinājumi. Šeit var lieti noderēt mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, bērnu drošības pulksteņi, atslēgu piekariņi un mobilās aplikācijas, kurās iestrādāta izsekošanas funkcionalitāte, tāpēc atvases ikdienas gaitām var sekot attālināti. Šādus risinājumus bērnu pieskatīšanai izmanto katrs ceturtais aptaujātais, bet 32% zemgaliešu atzīst, ka labprāt tās izmēģinātu,” norāda Šmite.

Novērojumi liecina, ka pirmskolas un sākumskolas pirmo klašu skolēnu vecāki biežāk dod priekšroku bērnu drošības pulksteņiem. Piemēram, “MyKi Touch” un “GizmoPal 2”, kas ļauj noteikt bērna atrašanās vietu reāllaikā īpaši šim mērķim paredzētā mobilajā aplikācijā un nodrošina saziņu – iespēju zvanīt, sūtīt balss paziņojumus vai ārkārtas situācijās nospiest SOS pogu.

Savukārt pusaudžu vecāki biežāk izmanto mobilās aplikācijas, piemēram, «Family Tracker» vai «Family Locator», kas ne vien nodrošina bērnu un vecāku saziņu tiešsaistē, bet arī ļauj noteikt bērna mobilā telefona atrašanās vietu kartē.

Kopumā, neraugoties uz iespējām, ko nodrošina modernās tehnoloģijas, ir svarīgi ņemt vērā, ka tās kalpo kā sava veida “roku pagarinājums” vecākiem. Proti, dažādi tehnoloģiski risinājumi bērnu attālinātai uzraudzībai ir efektīvi vien tad, ja tiek apvienoti ar zināšanām!

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.