Klāra,
Vizma
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Oktobris >
27282930123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
1234567
Arhīva navigācija

APTAUJA
Vai Jūs satrauc Okupācijas pieminekļa liktenis? ..vairāk
Nē, man vienalga
par pieminekli.
Nedomāju par to.
Uzskatu, ka
piemineklis ir
jāatstāj.
Piemineklis ir
jānojauc!
Kāds piemineklis?
Kur?!




Metālrūpniecība senajā Jelgavā

Raksts publicēts: 2010.10.07. 10:35:07
Raksta autors: Rolands Bartaševics

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (2)

Jelgavas vārds metālrūpniecības nozarē nav saistāms tikai ar Mašīnbūves rūpnīcu, Rīgas autobusu fabriku un citiem uzņēmumiem, bet gan jau aptuveni trīs ar pusi gadsimtus iepriekš, proti, kad to vēl līdz tam neredzētā līmenī savā valdīšanas laikā pacēla enerģiskais Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs, ar šo nozari mazo valstiņu attīstot tik tālu, ka ar to rēķinājās tolaik spēcīgākās Eiropas lielvalstis.

Iepriekš stāstījām par šī tālredzīgā politiķa un diplomāta veiksmīgo ārpolitiku, savukārt šoreiz – par Jēkaba iekšpolitikā ietilpstošo metāla rūpniecības attīstīšanu, kam bija galvenā prioritāte hercogistes ekonomikas balstīšanā un augšupejā.

Jāuzsver, ka hercoga Jēkaba laikā dzelzsrūpniecība tik plaši attīstīta tika pirmo reizi Latvijas vēsturē. Tā, piemēram, no vietējās rūdas (dzelzs rāva rakta arī Ozolniekos) izgatavotas visas kuģiem nepieciešamās dzelzs daļas, mājsaimniecības piederumi, lauksaimniecības rīki un citas ikdienā nepieciešamas lietas. Dzelzs cepļi atradušies Baldonē, Ēdolē, Engurē un citviet. Turklāt Jelgavā bijusi labi iekārtota tēraudlietuve, kur dzelzs cepļos iegūtais čuguns pārstrādāts tēraudā.

Līdz ar to strauji progresēja arī ieroču rūpniecība. Tā, piemēram, Vecmuižā bijusi lielgabalu lietuve, Ēdolē lielgabalu urbtuve un, iespējams, arī lietuve. Skrundā izgatavotas šautenes un šaujampulveris. Kuldīgā bijusi laba patronu virpotava un pildītava. Jēkaba laikā pat izgatavotas granātas – Baldonē un Ēdolē. Bruņošanās piederumi izmantoti ne tikai pašu vajadzībām, bet arī tirgoti poļiem, zviedriem un krieviem – tātad visām varām, kas kāroja pēc plaukstošās hercogistes un kādu laiku pār to arī bija noteicējas.

Tolaik bijusi labi attīstīta arī vara rūpniecība. Vara cepļi atradušies Jelgavā, Slokā, Valgumā, Tukumā, Ēdolē un Iecavā, kur pārstrādāta arī no ārzemēm ievestā rūda.

Bez jau minētās lietišķās metālrūpniecības Mežotnē bijusi iekārtota pat zelta un sudraba izstrādājumu darbnīca. Tās ražojumi izlietoti dāvanām, piemēram, ārzemju valstsvīriem, kā arī vietējam patēriņam.

Hercogs prata gan pelnīt naudu, gan pats to kalt – viņa valstī tika kalta nauda ne tikai Kurzemes vajadzībām, bet arī Polijai, kurā dzīvoja daži miljoni cilvēku. Jāuzsver, ka naudas kaltuve atradusies Jelgavā, un tajā kalta nauda visiem hercogistes valdniekiem – gan pirms, gan pēc Jēkaba.

Pēc metālrūpniecības hercogs par otro prioritāti izvirzīja tekstilrūpniecību. Tekstilfabrikas, kur izstrādāti dažādi vilnas un linu audumi un adījumi, Jelgavai vistuvāk atradušās Mežotnē, Emburgā un Iecavā.

Dzelzs ieguves «filiāles» arī ārzemēs

Tā kā vietējā dzelzsrūda deva labu čugunu, bet sliktu dzelzi, jo bija pārlieku trausla, Kurzemes hercogs bija spiests meklēt labākas rūdas. Tā 1946.gadā viņš noslēdza līgumu ar Dānijas karali, ar ko ieguva tiesības visā Norvēģijā meklēt dzelzs, vara, sudraba, svina un citas rūdas, kā arī ierīkot raktuves un celt rūdu pārstrādes fabrikas. Gadu vēlāk Oslo jau sāka darboties divas hercoga dzelzs raktuves. Tur iegūto rūdu – čugunu – ar kuģiem veda uz Ventspili un no turienes pa zemes ceļiem uz vietējiem dzelzs cepļiem, savukārt uz Norvēģiju veda Kurzemes ražojumus.

Pilnu raksta versiju lasiet šeit.

Avoti: Ž.Bundura izdevums «Senās latvju kolonijas Gambija un Tobago», Sergeja Repņina raksts «Hercoga Jēkaba noslēpums», Artura Eižena Zalstera grāmata «Hercoga Jēkaba burinieki» un http://wapedia.mobi/lv. Raksts tapis sadarbībā ar SIA «E Lats».

Tālredzīgais politiķis un diplomāts hercogs Jēkabs


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.54198098182678 104(0) - 0.45413899421692 2022.08.12. 08:29 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=2&act=10&date=1286398800&cat=10&art=18917 ip: 172.70.38.84 usememcache: 1