Pedagogu zemākā mēnešalgas likme - līdz 900 eiro

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

No nākamā mācību gada jeb 1. septembra pedagoga zemākā mēneša darba algas likme palielināsies par 8,4% – no 830 eiro līdz 900 eiro. To paredz otrdien, 5. jūlijā, valdībā atbalstīties grozījumi Pedagogu darba samaksas noteikumos.

Līdz ar to tiek palielinātas arī zemākās mēnešalgas likmes profesionālās vidējās izglītības iestāžu direktoriem, koledžu direktoriem un vietniekiem, vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītājiem izglītības iestādē, kā arī izglītības metodiķiem.

Tāpat atbalstīts, ka no 1. septembra pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājums ir 11,2% apmērā – no 872 eiro līdz 970 eiro. 

Vienlaikus noteikts, ka mērķdotācijas apmērs vienam bērnam pirmsskolas izglītības programmās būs 82 eiro, kas aprēķināts, balstoties uz iepriekš pieņemto pirmsskolas pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi – 970 eiro, un mērķdotācijas aprēķina modeli "Skolēns pašvaldībā".

Lai nodrošinātu pirmsskolas skolotāju zemākās algas likmes pieaugumu no 1. septembra četriem mēnešiem 2022. gadā, papildus nepieciešami 1,6 miljoni eiro, bet 2023. gadā un turpmāk ik gadu būs nepieciešami vairāk nekā 5 miljoni eiro. 

Lai panāktu būtisku pedagogu darba samaksas pieaugumu, ir jānodrošina priekšnosacījumu kopums skolu tīkla optimizācijai ar mērķi rast optimālu izglītojamo/pedagogu skaita attiecību. Tā, piemēram, ja apvieno divas mazas skolas vienā, bet abu skolu skolēni turpina mācīties iepriekšējās adresēs un skolotāju skaits nemainās, tad nemainās arī skolotāju darba samaksa.

Analizējot skolotāju darba samaksu un noslodzi 2021./2022. mācību gadā, secināts, ka ap 72% pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotāju darba algas likme "apsteidz" indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, jo algas likme jau šobrīd ir lielāka par 900 eiro, atzīmēja IZM. 47% skolotāju, kuru darba slodze ir no 30 līdz 40 darba stundām nedēļā, saņem darba samaksa 1000 eiro un vairāk.

Arī privātajām izglītības iestādēm ir piemērots pārejas posms līdz 2025./2026. mācību gadam. Papildus tiks nostiprināts solidaritātes princips, tas ir, lai tām privātajām izglītības iestādēm, kurām aprēķina maiņas rezultātā finansējums samazinās, samazinājums tiek kompensēts līdz budžeta likumā ietvertajam apmēram. Savukārt ja privātās izglītības iestādes finansējums palielināsies un tas būs lielāks par 2,5%, salīdzinot ar budžeta likumā ierēķināto 8,4% pieauguma apmēru, palielinājums tiks nodrošināts ne vairāk kā 2,5% apmērā.

Jau ilgstoši Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ar IZM nav bijusi vienisprātis jautājumā par valsts budžeta mērķdotācijas sadales maiņu – mērķdotācijas pārvirzīt no skolas uz pašvaldību. LIZDA priekšsēdētāja izteicās, ka "algas tiks praktiski "iesaldētas" gandrīz visiem pedagogiem uz vairākiem gadiem". Ministre savukārt atbildēja, ka tie ir meli. Viņa norādīja, ka spekulācijas varētu raisīt viens no punktiem noteikumos. Tajā norādīts, ka pašvaldībām tuvākos trīs gadus jānodrošina minimālā atalgojuma likme no līdzekļiem, kas pieejami šobrīd, un tas esot iespējams. 

LIZDA nolēma aicināt skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad IZM nepiekāpās nevienā no trijām pedagogu izteiktajām prasībām.

Piketa trīs galvenās prasības ir sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu. 

Arodbiedrība prasīja pieturēties pie pašlaik spēkā esošā pedagogu darba samaksas grafika, kā arī izstrādāt un apstiprināt grafiku nākamajiem pieciem gadiem, sākot no 2023. gada. Tāpat skolotāju organizācija vēlas panākt darba slodzes sabalansēšanu, nodrošinot ne vairāk par 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk par 40% darba laika pārējo pienākumu izpildei.