Izplata absurdus apgalvojumus par vakcīnām

Soctīklos aizvien izplatās sazvērestības teorijas par masku un vakcīnu kaitīgumu, daži vecāki pat apgalvo, ka tamdēļ nelaiž bērnus uz skolu.

Eksperti skaidro, ka sazvērestības teoriju piekritēji vienmēr atradīs kādu pasaciņu, kurai noticēt. Pašlaik soctīklos topā ir stāsts par to, ka vakcinētie it kā izdala kaitīgu starojumu.

Pēdējā laikā par savdabīgu soctīklu leģendu, kuras ekrānšāviņš ceļo starp lietotājiem, ir kāds ieraksts, kurā sieviete apgalvo, ka nēsā līdzi enerģētiski uzlādētus kastaņus, lai pasargātu sevi no apkārtnē esošajiem vakcinētajiem cilvēkiem, kas izstaro sliktu enerģiju.

Šādi stāsti pārsteidz lietotājus, bet patiesībā “Facebook” un citos sociālajos tīklos neparādās tik bieži, kā varētu likties, secina faktu pārbaudītāji.

Žurnāliste, Re:Check/Re:Baltica faktu pārbaudītāja Evita Puriņa: “Ikdienā skatāmies soctīklos ar speciāliem rīkiem, kas ir populārākās ziņas. Šīs ir tādas, uzmanību piesaistošas, es arī esmu redzējusi tekstus: mēnešreizes beidzas, ja atrodies tuvumā vakcinētiem cilvēkiem, vai pēc 70 gadiem sievietēm atsākas mēnešreizes, kaut kādi tādi murgi, kuriem nav zinātniska pamatojuma! Tie ir tādi interesanti, smieklīgi, no tradicionālo lietotāju viedokļa raudoties, bet tas nav tas, kas dominē.”

Puriņa secina, ka soctīklos aizvien dezinformācijas jomā dominē profesionāļu sagatavoti vēstījumi, kas katru dienu to vien dara, kā gatavo maldinošus tekstus un video par to, ka vakcīnas esot domātas, lai cilvēkus iznīcinātu.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā saka, ka lielākā loma vakcīnskeptiķu vidū ir pārliecībai vai vēlmei ticēt kaut kam.

“Diemžēl šajās cilvēku grupās zinātne vai loģika “nespēlē” nekādu lomu, lielākā loma ir pārliecībai vai vēlmei ticēt kaut kam,” norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Sārts secina, ka šai dezinformācijai ir vērojami trīs segmenti. Pirmais segments ir tā saucamie vakcīnu kari, kur, it īpaši, Krievija un nedaudz arī Ķīna uzbrūk Rietumu ražoto vakcīnu efektivitātei, un, protams, no tā arī pretvakcīnu grupas ņem informāciju. Krievija un Ķīna saka – viņu vakcīnas ir efektīvas, pārējās – nē.

Otrā grupa ir pretvakcīnu kustība, kas ir organizēta. Lielākoties, cilvēki, kas tiešām tam tic paši, pašorganizējušies un mēģina pārliecināt cilvēkus. Un, visbeidzot, trešais līmenis ir tie, kuri skatoties, cik šis ir populāri, mēģina iegūt ienākumus.

Tā piemēram, “Facebook” grupa vakcīnrealitāte pēdējā laikā aktīvi aicina ziedot, lai varētu turpināt darbību un pat radīt “dokumentālo” filmu. Arī citi vīrusa un vakcīnu noliedzēji, savācot pietekamu sekotāju skaitu, lūdz pēc naudas.

Izskan bažas, ka sazvērestības teoriju atbalstītāju aktivitātes laika gaitā tikai pieaugs.

“Jau šobrīd šie dezinformatori ir izgājuši no socmediju telpas, piegādā materiālus pastkastītēs, uz ielas stāv un aģitē, ķer aiz rokas, stāsta, cik slikti esot vakcinācija. Bīstamas tendences, tas rāda, ka tas iet plašumā un neaprobežojas soctīklu jomā tikai ar “Fcebook”, tur ir citas platformas, kurās kontroles vispār nekādas nav!” atzīst Žurnāliste, Re:Check/Re:Baltica faktu pārbaudītāja Evita Puriņa.

Soctīklos dažkārt var redzēt ļoti asas un pat aizvainojošas diskusijas starp antivakseriem un vakcīnu atbalstītājiem. No šādām datorklaviatūru cīņām nekādas jēgas nav, jo nepazīstamu cilvēku pārliecināt neizdosies.

“Tas, ko zinātne saka – ja cilvēks ir noticējis stāstam, nekas īpaši no šīs ticības [viņu] nevarēs izdabūt ārā, izņemot pakāpeniski, ar laiku, pieredze ar sev tuvajiem, ārpus soctīklu vides, bet tas nevar notikt uzreiz, tāpēc, ka kāds pasaka,” atzīst NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka pastāv spēcīga saikne starp vilcināšanos vakcinēties un sociālo mediju lietošanu, sevišķi sociālo mediju lietošanu kā galveno ziņu avotu. Starp cilvēkiem, kas izmanto sociālos medijus kā galveno ziņu avotu, vakcinēties nevēlas 40% aptaujāto.

Vismazākā vēlēšanās vakcinēties ir Bulgārijas iedzīvotājiem. Šajā valstī 67% aptaujāto norādīja vakcinēšanos kā mazticamu vai ļoti mazticamu. Otrajā vietā ierindojas Latvija, kur teju 50% respondentu vakcinēšanos nodēvēja par mazticamu vai ļoti mazticamu. Salīdzinājumā Īrijā tikai 10% aptaujāto pieaugušo iedzīvotāju sacīja, ka nevakcinēsies.