Agneta, Agnis,
Ansis
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai Covid-19 ietekmē Jūsu darba gaitas? ..vairāk
Nē, strādāju kā
līdz šim.
Minimāli, tikai
biežāk rokas
jāmazgā.
Jā, darba ir
mazāk, līdz ar to
alga mazāka.
Jā, esmu bez darba
tagad.




  ZIŅAS / Portāls ziņo / (Raksts) /

Saeima pieņem 2021. gada budžetu

Raksts publicēts: 2020.12.02. 12:50:17
Raksta autors: delfi.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Saeima trešdien, 2. decembrī, pēc astoņas dienas ilgušām aktīvām debatēm, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu. Par valsts budžetu 2021. gadam nobalsoja 63, pret - 32 deputāti.

Kopumā budžeta paketē ietilpa 30 likumprojekti, kam bija iesniegti 622 priekšlikumi. Nākamā gada budžeta likumprojektam bija iesniegti 142 priekšlikumi.

"Gribētu izteikt paldies visiem, kas šajā procesā ir iesaistījušies," noslēgumā sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

"Šis budžets tapis bezprecedenta apstākļos, un viss 2020. gads iezīmējies Covid-19 pandēmijas zīmē. Sākām to veidot pavasara otrajā pusē, vasarā un rudenī tika pabeigts valdības darbs. Saeimā tas tiek skatīts mēnesi. Šis tas būtisks šajā laikā ir arī mainīts," sacīja premjers.

"Neskatoties uz pandēmijas apstākļiem un to, ka ekonomikai gājis grūti, un šajā uzliesmojuma posmā zinām, ka atsevišķas daļas cieš un ir gaidāms grūtāks periods pirms labāka, budžeta izdevumi tiek palielināti, bet kopējais nodokļu slogs – samazināts. Tāpat paaugstināta minimālā alga strādājošajiem, un veiktas citas izmaiņas," uzskaitīja Kariņš.

Viņš uzsvēra, ka, svarīgākais ir tas, ka, neskatoties uz to, ka deputātu vidū pastāv dzīvelīga domu dažādība, ir izdevies tikt līdz noslēgumam un vienoties.

Izaicinājums mums visiem ir ieklausīties labās domās, pārņemt un iestrādāt likumos, runājot par nākotni, sacīja Kariņš.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus novirzīs 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un turpmākajos gados - 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus novirzīs minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro - sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

11 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai, savukārt 8,3 miljonus eiro novirzīs sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, tāpēc lielāku daļu no ienākumiem novirzīs personu sociālajai apdrošināšanai, teikts budžeta projekta anotācijā. No 2022.gada samaksa par intelektuālo īpašumu būs noteikta kā saimnieciskās darbības ienākums un autoratlīdzības saņēmējam būs jāreģistrējas kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam vai pašnodarbinātai personai, kas nodokļus maksā vispārējā kārtībā.

Savukārt, lai palielinātu pašnodarbināto personu sociālo aizsardzību, no nākamā gada jūlija pašnodarbinātajiem minimālās sociālās iemaksas no ienākumiem būs jāveic 10 procentu apmērā līdzšinējo piecu procentu vietā.

No nākamā gada mainīsies patentmaksas režīma izmantošana. Plānots, ka to samazinātā apmērā tāpat kā līdz šim varēs izmantot tikai pensionāri un personas ar 1. un 2.invaliditātes grupu.

No 2021.gada par vienu procentpunktu – no 35,09 uz 34,09 procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu apmērā. Izmaiņas skars arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošos, un no nākamā gada par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

No nākamā gada minimālā darba alga, kas iepriekš bija 430 eiro, būs 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paaugstināts slieksnis, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālais neapliekamais minimums nākamgad no līdzšinējiem 250 eiro paaugstināts līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamais minimums būs 330 eiro mēnesī līdzšinējo 300 eiro vietā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresīvā likme būs noteikta 31 procenta apmērā; līdz šim tie bija 31,4 procenti.

Vēl uz trim gadiem - līdz 2023.gada beigām – tiks saglabāta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodoklis cigaretēm nākamajos trīs gados katru gadu pieaugs vidēji par 5,8 procentiem, cigāriem un cigarillām – par 10 procentiem. Akcīzes nodoklis pieaugs arī karsējamai tabakai, elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem un to sastāvdaļām. Paaugstināts tiks arī dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Izmaiņas skars arī transporta jomu. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām turpmāk piemēros atkarībā no oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Nodoklis pieaugs komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, savukārt līdzsvarotas tiks nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1 procenta apmērā, bet 2022. un 2023.gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta projekta anotācijā.

Likums "Par valsts budžetu 2021.gadam", likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un grozījumi 28 likumos, kas saistīti ar budžetu, stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

38.339991092682 57(0) - 38.053659200668 2021.01.26. 07:15 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=168&act=4&art=50547 ip: 3.232.96.22 usememcache: 1