Anrijs,
Arkādijs
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Ko darat, lai izvairītos no vīrusa saslimšanas? ..vairāk
Bieži mazgāju
rokas
Visu dezinficēju
Reti eju uz veikalu
Neapmeklēju
publiskas vietas
Neizmantoju
sabiedrisko
transportu
Visu augstāk
minēto
Nedaru neko -
paļaujos uz
imunitāti



  ZIŅAS / Portāls ziņo / (Raksts) /

Latvijas valsts himnai oficiāli apritēs 100 gadi

Raksts publicēts: 2020.06.05. 09:25:07
Raksta autors: skaties.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Šajā svētdienā ir zīmīgs brīdis – Latvijas valsts himnai oficiāli apritēs 100 gadi.

Skaņdarbs ”Dievs, svētī Latviju” ir sarakstīts krietni agrāk, taču vēstures pētnieki norāda, ka pirms 100 gadiem pirmo reizi valsts oficiālajā laikrakstā publicēti tautas svinīgās lūgšanas dziedāšanas noteikumi.

Skanot ”Dievs, svētī Latviju” kungiem jānoņem cepures, visiem jāpieceļas kājās. Šo un vēl citu noteikumu pieņemšanas datums – 1920. gada 7. jūnijs – tiek uzskatīts par oficiālo himnas atzīšanas datumu.

Baumaņu Kārlis tautas lūgšanu sacerēja jau 1872. gadā kā dziesmu vīru korim. Vēlāk ”Dievs, svētī Latviju” tautā kļuva ļoti populāra.

Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Dzintars Gilba TV3 raidījumam “900 sekundes” parādīja vienus no senākajiem iespieddarbiem, kur ir redzamas ”Dievs, svētī Latviju” skaņdarba notis un teksts. Interesanti, ka sākotnējais teksts nedaudz atšķiras no mūsdienās ierastā. Pieņemts uzskatīt, ka Latvijas vārds aizstāts ar vārdu Baltija Krievijas impērijas cenzūras dēļ.

Tiek uzskatīts, ka Baumaņu Kārļa flīģelis, kas viņam piederēja ”Dievs, svētī Latviju” sarakstīšanas laikā, ir tas instruments, pie kura tapa tautas svētā lūgšana.

Mākslas vēstures pētnieki uzskata, ka ministrijas izdoto noteikumu datums ir uzskatāms par Latvijas Valsts himnas atzīšanas oficiālo dienu.

“Iekšlietu ministrs izdod rīkojumu, kur himnu nedrīkst dziedāt – ēdienu zālēs, kafejnīcās, restorānos. Drīkst – svinīgos sarīkojumos, jubilejās, attiecīgi jānoņem cepures kungiem un tā…Iegūst valsts himnas statusu,” norāda Gilba.

Ilgus gadus valsts himna bija dziedāta dažādos sarīkojumos un 7. jūnija noteikumi tautā plaši dziedātajai dziesmai uzlika ierobežojumus. Vēl pēc astoņiem gadiem – 1928. gadā – ministru kabinets apstiprināja ”Dievs, svētī Latviju” oficiālo, mūsdienās pazīstamo tekstu.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

AUTOdoc.lv

0.57925605773926 56(0) - 0.35371446609497 2020.07.06. 03:33 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=168&act=4&art=49256 ip: 35.168.111.204 usememcache: 1