Austris
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau vajadzēja.
292
Man vienalga.
92
Īsti nezinu, negribās krāt pudeles.
83
Nē, neredzu nepieciešamību.
8
Par to nekas nav dzirdēts.
6


  ZIŅAS / Portāls ziņo / (Raksts) /

VK: ZM tīši izsaimniekojusi Latvijas kūdras purvus

Raksts publicēts: 2019.12.13. 10:28:46
Raksta autors: la.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Iepazīstoties ar šodien, 13. decembrī, publiskoto Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par Zemkopības ministrijas (ZM) darbību valstij piederošo derīgo izrakteņu izmantošanā, tā būtu jāsauc par tīšu Latvijas dabas bagātību izsaimniekošanu.

Ziņojums apliecina, ka kūdras, grants un smilts atradņu izsaimniekošana notikusi gadiem ilgi, ik gadu radot zaudējumus, kuru apmēru pilnīgi precīzi pat grūti noteikt.

Lasot VK ziņojumu, sevišķi satraucoša aina paveras valstij piederošo kūdras atradņu izsaimniekošanā.

Ne ZM, ne valsts uzņēmumā “Latvijas valsts meži”, kuram ministrija uzticējusi kūdras iegulu izmantošanu, nemaz nezina, kāda ir to vērtība, tāpat kādos apmēros ik gadu tā iegūta un pārdota. 2018. gada beigās ZM uzrādīja tās valdījumā nodoto derīgo izrakteņu vērtību 3,8 miljardu eiro, tostarp kūdras atradnes 3,7 miljardu eiro, smilts un grants atradnes 102 miljonu eiro apmērā. Bet pēc trim mēnešiem kūdras atradņu vērtību ZM samazināja līdz 57,3 miljoniem, bet smilts un grants atradņu vērtību līdz 8,4 miljoniem eiro. Iznākumā valstij piederošo un ZM nodoto derīgo izrakteņu atradņu vērtība sarukusi 58 reizes!

Uzņēmumam “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā nodotos kūdras purvus nomā privātfirmas, to skaitā tādas, kuras pieder ārzemniekiem vai kurās ārzemnieki ir patiesā labuma guvēji. Ik gadu šie nomnieki valstij piederošajos kūdras purvos iegūst vairāk nekā 60% no Latvijā iegūtās kūdras apjoma. Tā kā Latvijas tirgū kūdras pieprasījums ir niecīgs, vairāk nekā 95% iegūtās kūdras krājumu izved uz Vāciju, Spāniju, Portugāli un citām pasaules valstīm.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā kūdru eksportēja 178 miljonu eiro apmērā. Bet “Latvijas valsts mežu” ieņēmumi no kūdras pērn bijuši vien 2,47 miljoni eiro, vēl mazāki 2017. gadā – 1,8 miljoni eiro.

Pēc VK departamenta direktores Ingas Vilkas teiktā, valsts budžets par valstij piederošo, visticamāk, miljardos vērto atradņu izmantošanu un iegūto izrakteņu pārdošanu nesaņem pienācīgi. Vienīgi dividendes jeb to, kas paliek pāri pēc valsts uzņēmuma izdevumu atskaitīšanas. Par 2018.gadu “Latvijas valsts meži” ieskaitīja šī gada valsts budžetā 77,2 miljonus eiro, taču ne par kūdras apsaimniekošanu.

VK revidenti skaidro, ka tik krasai atšķirībai starp eksporta vērtību un “Latvijas valsts mežu” ieņēmumiem no kūdras ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, tikai 2014. gadā tika apstiprināta kārtība, kā valsts uzņēmums vai pašvaldība aprēķina nomas maksu zemei, kuru paredzēts izmantot derīgo izrakteņu iegūšanai.

Līdz tam gan pašvaldības, gan “Latvijas valsts meži” iznomā privātfirmām kūdras atradnes, kā ienāk prātā – par smieklīgu maksu vai pat neprasot neko.

Pēc VK revidentu aplēsēm, 2013. gadā “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajās kūdras atradnēs ieņēmumi no ieguves veidoja aptuveni 19% no nomas maksas tirgū. Tādējādi tikai 2013. gadā starpība starp ieņēmumiem un tirgus nomas maksai atbilstošajiem bija aptuveni trīs miljoni eiro.

Tiesību dokumentos paredzēja, ka no 2015. gada jāuzsāk nomas maksas indeksēšana, proti, paaugstināšana ar nomniekiem agrāk noslēgtajos līgumos. Taču “Latvijas valsts meži” uzsāka to tikai no 2018. gada. Ja būtu uzsākuši 2015. gadā, tad pēc VK revidentu aplēsēm, izmantojot kopš 2017. gada sertificētu vērtētāju veiktos kūdras atradņu tirgus novērtējumus un maksimālo indeksāciju 20% gadā, no valstij piederošajām kūdras atradnēm varēja ieņemt vismaz par 1,6 miljoniem eiro vairāk, nekā no 2015. gada ticis ieņemts.

Otrkārt, kliboja arī pati atradņu tirgus vērtības noteikšana. Tikai 2016. gada vidū ieviesa vienotus noteikšanas paņēmienus, savukārt tikai 2017. gada otrajā pusē “Latvijas valsts meži” sāka pasūtīt pieminētos sertificētu vērtētāju vērtējumus. Iznākumā vienai un tai pašai kūdras atradnei īsā laikā vērtība pieauga aptuveni par 100 eiro hektārā.

Līdz tam, kā atklāj VK revidenti, vērtējumi balstījās uz pārrunām ar kūdras nozarē strādājošajiem.

Secināms, ka atradņu vērtību un nomas maksu noteica nevis to īpašnieks, bet nomnieks, kurš bija ieinteresēts gūt sev iespējami lielāku peļņu par iespējami mazu samaksu. Tāpēc varot pieļaut, ka nomas maksas paaugstināšana tīšām novilcināta līdz 2018. gadam.

“Latvijas valsts mežu” pārstāvis Tomass Kotovičs vēsta, ka uzņēmumā nepiekrīt VK ziņojumā ietvertajai interpretācijai par uzņēmuma laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam īstenoto kūdras atradņu zemes nomas indeksāciju, kuru varēts uzsākt ātrāk.

2014. gadā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju ieviesa, apzinoties, kas būtu noticis, ja “Latvijas valsts meži” vienpusēji grozītu vai lauztu līgumus ar vairākiem desmitiem komersantu, ar kuriem noslēgtie zemes nomas līgumi paredzēja iespēju tos grozīt, tikai abpusēji vienojoties.

Jāņem vērā, ka “Latvijas valsts meži” lielāko daļu visu kūdras zemju nomas līgumus pārņēma no Valsts meža dienesta, kas bija slēgti vēl pirms 2000. gada un kuru saturu nebija iespējams grozīt.

Turklāt nomas maksas indeksācijai bija jānotiek, apzinoties uzņēmuma dominējošo stāvokli tirgū, kas tādējādi liedz piemērot atšķirīgus nosacījumus dažādiem komersantiem.

“Vienlaikus bija jāievēro dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcības ierobežojumi un jāievieš nomas maksu indeksācija, pie tam panākot, ka līgumu izmaiņām civiltiesiski piekrīt visas puses, tas ir, komersanti, kuriem indeksācijas rezultātā būtiski pieauga izdevumi. Šis nebija vienkāršs uzdevums un esam gandarīti, ka šo ir izdevies ieviest kā rūpīgam saimniekam – bez nevienas tiesvedības vai starptautiska investīciju aizsardzības strīda, kas noteikti bija iespējami, ņemot vērā, ka liela daļa kūdras tirgus dalībnieku ir ārvalstu investoru uzņēmumi,” piebilst AS “Latvijas valsts meži” valdes loceklis Edvīns Zakovics.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.74983596801758 58(0) - 0.48048043251038 2020.01.22. 05:39 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=168&act=4&art=47868&lnk_src=popular ip: 172.69.63.176 usememcache: 1