Atkritumu šķirošanā ieviesīs vienotus standartus (1)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Noglabājamo atkritumu daudzumam līdz 2030. gadam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs jāsamazinās līdz 10 %. Tas ir viens no mērķiem, tāpēc arvien aktīvāk Latvijas reģionos tiek diskutēts un meklēti risinājumi, kā samazināt atkritumu daudzumu, kā šķirot, pārstrādāt un galu galā - kā iepirkties, lai nevairotu atkritumos izmesto iepakojumu. Jau nākamā gada laikā plānots uzlabot atkritumu šķirošanas sistēmu, kam būtu vienoti standarti visā Latvijas teritorijā.

Šobrīd Latvijas teritorijā tiek apglabāti aptuveni 60 % no visiem atkritumiem, sasniedzamais mērķis līdz 2030. gadam ir 10 % noglabājamo atkritumu, tāda ir reālā situācija, ar ko būs jāsaskaras un par ko jādomā jau šodien, turklāt atkritumu apjoms tiek mērīts dažādi, uzsver SIA „Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols.

„Ir dažādi atkritumu veidi. Piemēram, bioloģiskajiem atkritumiem jāsamazina noglabāšanas daudzums līdz 35%. 65% obligāti ir jāpārstrādā, tāpēc ir jādomā, kā to realizēt,” stāsta Niedols.

Lai samazinātu kopējo atkritumu daudzumu, viens no virzieniem ir atkritumu pārstrāde, izmantojot modernas tehnoloģijas. Tā, piemēram, atkritumu poligonā Grobiņā plānots uzbūvēt bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcu. Projekta īstenošanā plānots ieguldīt ap 6 miljoniem eiro, stāsta Niedols:

„Mums ir jāturpina strādāt bioloģisko atkritumu pārstrādes virzienā. Esam daudz paveikuši, konkurss par projekta realizāciju jau ir noticis. Nākamgad ceram iegūt ES līdzfinansējumu, tad Liepājas reģionā jautājums par apglabājamo atkritumu apjomu būtu atrisināts.”

Taču pārstrāde un apglabāšana ir tikai viens no aspektiem, tikpat aktuāls ir jautājums par pašu atkritumu rašanos. Dalīto atkritumu vākšanas uzlabošana visā Latvijas teritorijā ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem vēl šajā plānošanas periodā, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

„Cilvēkiem interese par dalīto vākšanu ir, taču pretī ir jābūt konteineriem un [savākšanas] laukumiem, kā arī skaidrai valodai, lai cilvēki saprot, kur un kas ir jāmet.

Nav vienotas sistēmas Latvijā. Ir noteikts, kas ir jāvāc dalīti, bet kādām ir jābūt krāsām, kādiem konteineriem, tas ir atkarīgs no katras pašvaldības. Nākamā gadā mēs šo sistēmu gribam padarīt vienkāršāku un saprotamāku, lai ir tā, ja cilvēks aizbrauc uz kādu citu pilsētu – Rīgu vai Daugavpili -, tad viņš to pašu, kas attiecas uz atkritumu šķirošanu, var darīt kā, piemēram, Valmierā vai citā pilsētā,” skaidro Vesere.

Vēl viens no izaicinājumiem Latvijai būs dažādo atkritumu veidu pārstrāde, šobrīd Latvijā tiek pārstrādāti tikai 25%, bet 2030. gadā būs jāpārstrādā 65%, uzsver AS “Latvijas Zaļais punkts” Vides pārvaldības vadītāja Laura Berga. Lai panāktu rezultātu, būs jāstrādā visos virzienos, gan ar sabiedrību, gan likumdošanu.

„Pārstrādāt jau var tikai tīrus materiālus, bet nevar pārstrādāt daudzslāņainus materiālus, kur ir krāsa, metāls, plastmasa utt. Var jau dedzināt un iegūt enerģiju, bet daudz vērtīgāk ir pārstrādāt tīru materiālu un radīt pievienoto vērtību, piemēram, saražot no tā jaunu iepakojumu vai citu produktu,” norāda Berga.

Vēl pirms pašas dalītās atkritumu vākšanas ir pats atkritums, kas rodas, iegādājoties iepakojumu. Latvijā jau parādās tā saucamie beziepakojuma veikali, daļa cilvēku izvairās no iepakojumu iegādāšanās vai izmanto līdzpaņemtos maisiņus un izturas atbildīgāk pret atkritumu rašanos. Kā zināms, no 2019. gada Latvijā veikalos būs aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.